Izlasi vēsturnieka viedokli un izpildi prasīto!
Guntars Laganovskis ir "Latvijas Vēstneša" portāla Ārlietu un izglītības redaktors. Viņš ir publicējis vairākus rakstus par izglītības sistēmas jautājumiem. Regulāri publicē savus rakstus par vēsturi un politiku domnīcā "Providus".
Daudz jūtamākas pēdas latviešu pašorganizēšanās vēsturē atstājis 1856. gadā izveidotais Tērbatas, tagadējās Igaunijas pilsētas Tartu, universitātes latviešu studentu pulciņš, kura kodolu veidoja Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, Juris Alunāns. Pulciņā darbojošos personu skaits variēja no 10 līdz 20 cilvēkiem, kuri gan nebija visi Tērbatā studējošie latviešu jaunieši. Pulciņa biedri tā dēvētajos latviešu vakaros diskutēja ne tikai par zinātnes un studiju, bet arī aktuālajiem sabiedriski politiskiem jautājumiem. "Šais vakaros pārrunājām un pārspriedām sevišķi Baltijas un latviešu dzīvi, apstākļus, (..) apņēmāmies katrs pēc iespējas strādāt tautas druvā, tautas labā un rūpēties sevišķi par to, lai izglītība un pārticība tautā vairotos," savās atmiņās rakstīja Krišjānis Barons.
1868. gada 2. martā tika nodibināta "Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciesdamiem igauņiem". "Latviešu biedrība top par dabīgo centru nacionālai aktivitātei, par "latviešu nacionālā spēka cietoksni"," RLB tapšanu par jaunlatviešu un visas latviešu nacionālās kustības organizatorisko centru apraksta vēsturnieks Arnolds Spekke. "Kaut arī šī aktivitāte apstākļu dēļ, vismaz iesākumā, sedzas vienīgi ar kulturālo aktivitāti, tomēr arī politiskās intereses nav noslēpjamas un visai drīz attiecības ar vāciešiem un krieviem ir ar tendenci pasliktināties."
RLB drīz kļuva par piemēru – pēc tās parauga latviešu biedrības sāka dibināt daudzviet. "Viss šis biedrību tīkls kalpoja tautas modināšanai, tās gribas un apziņas briedināšanai. Krievijas Vitebskas guberņā iekļautajā Latgalē situācija bija cita. Kad pārējā Latvijā 19. gs. noritēja pirmā atmoda, kūsāja vispusīgs kultūrdarbs, tās pārstāvji mācījās Tērbatas universitātē un citās augstskolās, Latgalē iestājās tumšā drukas aizlieguma nakts, un latgalietis nevarēja sapņot pat par elementāru izglītību. Baltijas atmodas pārstāvji K. Valdemārs un J. Sproģis ne tikai nepacēla savu balsi pret šo nožēlojamo situāciju, bet jo silti ieteica latgaliešiem pāriet uz krievu rakstību – kirilicu – un būtībā virzīties pa oficiāli paģērētās rusifikācijas ceļu.
1868. gada 2. martā tika nodibināta "Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciesdamiem igauņiem". "Latviešu biedrība top par dabīgo centru nacionālai aktivitātei, par "latviešu nacionālā spēka cietoksni"," RLB tapšanu par jaunlatviešu un visas latviešu nacionālās kustības organizatorisko centru apraksta vēsturnieks Arnolds Spekke. "Kaut arī šī aktivitāte apstākļu dēļ, vismaz iesākumā, sedzas vienīgi ar kulturālo aktivitāti, tomēr arī politiskās intereses nav noslēpjamas un visai drīz attiecības ar vāciešiem un krieviem ir ar tendenci pasliktināties."
RLB drīz kļuva par piemēru – pēc tās parauga latviešu biedrības sāka dibināt daudzviet. "Viss šis biedrību tīkls kalpoja tautas modināšanai, tās gribas un apziņas briedināšanai. Krievijas Vitebskas guberņā iekļautajā Latgalē situācija bija cita. Kad pārējā Latvijā 19. gs. noritēja pirmā atmoda, kūsāja vispusīgs kultūrdarbs, tās pārstāvji mācījās Tērbatas universitātē un citās augstskolās, Latgalē iestājās tumšā drukas aizlieguma nakts, un latgalietis nevarēja sapņot pat par elementāru izglītību. Baltijas atmodas pārstāvji K. Valdemārs un J. Sproģis ne tikai nepacēla savu balsi pret šo nožēlojamo situāciju, bet jo silti ieteica latgaliešiem pāriet uz krievu rakstību – kirilicu – un būtībā virzīties pa oficiāli paģērētās rusifikācijas ceļu.
Izvērtē latviešu nacionālās kustības ilgtermiņa ietekmi uz Baltijas reģiona vēsturisko attīstību!
Pozitīvā ietekme:
Negatīvā ietekme:
Atbilžu varianti:
Latviešu nacionālā kustība nodrošināja tūlītēju politisko neatkarību, jo Krievijas impērija atzina latviešu nacionālās tiesības un piešķīra autonomiju.
Pēc latviešu nacionālās kustības attīstības vācbaltiešu muižniecība labprāt atteicās no savām privilēģijām un pilnībā nodeva pārvaldes tiesības latviešiem.
Lai gan sākotnēji daži latviešu nacionālās kustības pārstāvji cerēja uz Krievijas atbalstu pret vācbaltiešiem, impērija drīz vien sāka ierobežot nacionālās kustības politiskos centienus. Tas noveda pie represijām un centieniem kontrolēt latviešu inteliģenci un biedrības.
Jaunlatviešu idejas un latviešu biedrību aktivitātes veicināja latviešu valodas attīstību un tās nostiprināšanos izglītībā un literatūrā. Tika radīti nozīmīgi latviešu literārie darbi, vārdnīcas un grāmatas, kas palīdzēja valodai iegūt augstāku statusu.
Latviešu nacionālās kustības pieaugums izraisīja konfliktus ar vācbaltiešiem, kuri līdz tam dominēja Baltijas reģionā. Muižniecība centās apspiest latviešu nacionālās aktivitātes, kas vēl vairāk saasināja etniskās pretrunas un nostiprināja sociālo hierarhiju.
Latviešu nacionālās kustības dēļ latviešu inteliģence pilnībā pārgāja uz vācu valodu, lai saglabātu labas attiecības ar vācbaltiešu muižniecību.
Nacionālās kustības ietekmē latvieši sāka apzināties sevi kā atsevišķu tautu ar savu valodu, kultūru un vēsturi. Tas veicināja nacionālās identitātes stiprināšanos, kas vēlāk kļuva par pamatu cīņai par politisko autonomiju un neatkarību.
Latviešu nacionālās kustības rezultātā Baltijas reģionā pilnībā izzuda vācbaltiešu kultūras ietekme, jo latviešu valoda un kultūra kļuva dominējošā.
Piezīme: Centralizētā eksāmena darbā skaidrojumi jāraksta pašam, varianti netiek doti.
Atsauce:
https://www.visc.gov.lv. Centralizētais eksāmens par vispārējās vidējās izglītības apguvi, vēsture (augstākais mācību satura apguves līmenis), 2024
Laganovskis G. Kā latvieši mainīja dzīves trajektoriju. Biedrošanās pirmsākumi. LV portāls, 26.03.2018. Pieejams: https://lvportals.lv/norises/294409-ka-latviesi-mainija-dzives-trajektoriju-biedrosanas-pirmsakumi-2018
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!