Izlasi vēsturnieka viedokli un izpildi prasīto!
Guntars Laganovskis ir "Latvijas Vēstneša" portāla Ārlietu un izglītības redaktors. Viņš ir publicējis vairākus rakstus par izglītības sistēmas jautājumiem. Regulāri publicē savus rakstus par vēsturi un politiku domnīcā "Providus".
Daudz jūtamākas pēdas latviešu pašorganizēšanās vēsturē atstājis 1856. gadā izveidotais Tērbatas, tagadējās Igaunijas pilsētas Tartu, universitātes latviešu studentu pulciņš, kura kodolu veidoja Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, Juris Alunāns. Pulciņā darbojošos personu skaits variēja no 10 līdz 20 cilvēkiem, kuri gan nebija visi Tērbatā studējošie latviešu jaunieši. Pulciņa biedri tā dēvētajos latviešu vakaros diskutēja ne tikai par zinātnes un studiju, bet arī aktuālajiem sabiedriski politiskiem jautājumiem. "Šais vakaros pārrunājām un pārspriedām sevišķi Baltijas un latviešu dzīvi, apstākļus, (..) apņēmāmies katrs pēc iespējas strādāt tautas druvā, tautas labā un rūpēties sevišķi par to, lai izglītība un pārticība tautā vairotos," savās atmiņās rakstīja Krišjānis Barons.
1868. gada 2. martā tika nodibināta "Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciesdamiem igauņiem". "Latviešu biedrība top par dabīgo centru nacionālai aktivitātei, par "latviešu nacionālā spēka cietoksni"," RLB tapšanu par jaunlatviešu un visas latviešu nacionālās kustības organizatorisko centru apraksta vēsturnieks Arnolds Spekke. "Kaut arī šī aktivitāte apstākļu dēļ, vismaz iesākumā, sedzas vienīgi ar kulturālo aktivitāti, tomēr arī politiskās intereses nav noslēpjamas un visai drīz attiecības ar vāciešiem un krieviem ir ar tendenci pasliktināties."
RLB drīz kļuva par piemēru – pēc tās parauga latviešu biedrības sāka dibināt daudzviet. "Viss šis biedrību tīkls kalpoja tautas modināšanai, tās gribas un apziņas briedināšanai. Krievijas Vitebskas guberņā iekļautajā Latgalē situācija bija cita. Kad pārējā Latvijā 19. gs. noritēja pirmā atmoda, kūsāja vispusīgs kultūrdarbs, tās pārstāvji mācījās Tērbatas universitātē un citās augstskolās, Latgalē iestājās tumšā drukas aizlieguma nakts, un latgalietis nevarēja sapņot pat par elementāru izglītību. Baltijas atmodas pārstāvji K. Valdemārs un J. Sproģis ne tikai nepacēla savu balsi pret šo nožēlojamo situāciju, bet jo silti ieteica latgaliešiem pāriet uz krievu rakstību – kirilicu – un būtībā virzīties pa oficiāli paģērētās rusifikācijas ceļu.
1868. gada 2. martā tika nodibināta "Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciesdamiem igauņiem". "Latviešu biedrība top par dabīgo centru nacionālai aktivitātei, par "latviešu nacionālā spēka cietoksni"," RLB tapšanu par jaunlatviešu un visas latviešu nacionālās kustības organizatorisko centru apraksta vēsturnieks Arnolds Spekke. "Kaut arī šī aktivitāte apstākļu dēļ, vismaz iesākumā, sedzas vienīgi ar kulturālo aktivitāti, tomēr arī politiskās intereses nav noslēpjamas un visai drīz attiecības ar vāciešiem un krieviem ir ar tendenci pasliktināties."
RLB drīz kļuva par piemēru – pēc tās parauga latviešu biedrības sāka dibināt daudzviet. "Viss šis biedrību tīkls kalpoja tautas modināšanai, tās gribas un apziņas briedināšanai. Krievijas Vitebskas guberņā iekļautajā Latgalē situācija bija cita. Kad pārējā Latvijā 19. gs. noritēja pirmā atmoda, kūsāja vispusīgs kultūrdarbs, tās pārstāvji mācījās Tērbatas universitātē un citās augstskolās, Latgalē iestājās tumšā drukas aizlieguma nakts, un latgalietis nevarēja sapņot pat par elementāru izglītību. Baltijas atmodas pārstāvji K. Valdemārs un J. Sproģis ne tikai nepacēla savu balsi pret šo nožēlojamo situāciju, bet jo silti ieteica latgaliešiem pāriet uz krievu rakstību – kirilicu – un būtībā virzīties pa oficiāli paģērētās rusifikācijas ceļu.
Nosaki četrus galvenos rezultātus, ko sniedza latviešu nacionālās kustības organizēšanās, kurus savā tekstā min G. Laganovskis!
1.
2.
3.
4.
Atbilžu varianti:
Tērbatas universitātes latviešu studentu pulciņš un Rīgas Latviešu biedrība tika dibināti ar Krievijas impērijas atbalstu, lai veicinātu latviešu integrāciju Krievijas sabiedrībā.
Pirmās latviešu organizācijas koncentrējās tikai uz lauksaimniecības un tirdzniecības attīstību, izvairoties no kultūras un izglītības jautājumiem.
Tērbatas universitātes latviešu studentu pulciņš un Rīgas Latviešu biedrība kļuva par nacionālās kustības organizatoriskajiem centriem, kas veicināja latviešu pašorganizēšanos.
Rīgas Latviešu biedrības piemērs iedvesmoja līdzīgu biedrību dibināšanu citviet Latvijā, kas palīdzēja tautas apziņas un nacionālās gribas veidošanai.
Latviešu nacionālās kustības ietekmē Latgale kļuva par vadošo reģionu latviešu kultūras attīstībā, jo tur bija izveidots plašs izglītības un biedrību tīkls.
Latviešu biedrības galvenais mērķis bija sadarbība ar vācbaltiešu muižniecību un politiskā līdzdalība Baltijas landtāgos.
Nacionālā kustība veicināja latviešu izglītības un kultūras attīstību, mudinot tautu izglītoties un veidot jaunas kultūras tradīcijas.
Tērbatas studentu pulciņš un latviešu vakari kļuva par platformu, kur apsprieda gan zinātniskus, gan sabiedriski politiskus jautājumus, veicinot latviešu intelektuālo izaugsmi.
Piezīme: Centralizētā eksāmena darbā skaidrojumi jāraksta pašam, varianti netiek doti.
Atsauce:
https://www.visc.gov.lv. Centralizētais eksāmens par vispārējās vidējās izglītības apguvi, vēsture (augstākais mācību satura apguves līmenis), 2024
Laganovskis G. Kā latvieši mainīja dzīves trajektoriju. Biedrošanās pirmsākumi. Pieejams: https://lvportals.lv/norises/294409-ka-latviesi-mainija-dzives-trajektoriju-biedrosanas-pirmsakumi-2018
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!