11. 2. daļa 2.2. uzdevums. Argumentētas atbildes piemērs

Revolūcijas bieži rada jaunas varas hierarhijas un sistēmas, kas ne vienmēr atbilst tautas vēlmēm un ideāliem par demokrātiju, un var aizstāt vienu nedemokrātisku režīmu ar citu.

Vēsture rāda, ka revolūcijas izraisītā politiskā un sociālā nestabilitāte bieži tiek izmantota kā augsne autoritāru līderu un politisko grupējumu kāpšanai pie varas, kas solot pārmaiņas un stabilitāti, beigās izveido nedemokrātiskas pārvaldes.

Tomēr vairākas revolūcijas ir novedušas pie demokrātisku režīmu izveides un tautas varas stiprināšanas, piemēram, Amerikas un Francijas revolūcijas, kas veicināja modernās demokrātijas principus un pilsoņu tiesības.

1917. gada Krievijas Oktobra revolūcija nomainīja carisko autokrātiju ar boļševiku režīmu, kas apgalvoja, ka tas pārstāv proletariātu, bet faktiski ieviesa vienpartijas sistēmu, kas apspieda politisko plurālismu. Šis piemērs parāda, ka parāda, ka revolūcijas var izraisīt jaunu nedemokrātisku režīmu parādīšanos, kas bieži ir tikpat represīvs vai pat vairāk nekā iepriekšējā varas struktūra.

Lai gan Amerikas un Francijas revolūcijas noveda pie demokrātiskām idejām un institūciju izveides, Francijas revolūcija galu galā noveda pie Napoleona Bonaparta autoritāra režīma, kas uzsvēra revolūcijas tendenci radīt varu vakuumu, kas atver durvis autoritārām varām.