1. Izlasi vēstures avotus!
Avots B. Fragments no Frīda Zālīša vēstures mācību grāmatā par 1934. gada 15. maija apvērsumu (1937).
Frīdis Zālītis (1887–1944) – vēsturnieks un pedagogs, “Latvijas vēsture vidusskolām” (1936) un citu vēstures mācību grāmatu autors.
“Izpildīdams 1934. gada pavasarī ministru prezidenta amatu, K. Ulmanis kopā ar Latvijas karaspēka virspavēlnieku brīvības cīņu laikā – ģenerāli J. Balodi (kas izpildīja kara ministra amatu) – apņēmās spert valsts glābšanas un atjaunošanas labā ārkārtējus soļus. Naktī no 15. uz 16. maiju 1934. gadā viņi izsludināja visā valstī kara stāvokli un pārtrauca visu politisko partiju, kā arī Saeimas darbību. Lai aizkavētu nemieru izcelšanos, arestēja dažu grupu vadoņus un sociāldemokrātu partijas locekļus. Pāris dienas vēlāk K. Ulmanis nodibināja jaunu ministru kabinetu, kas, līdz jaunas satversmes izstrādāšanai, uzņēmās arī Saeimas pienākumus, starp citu – likumdošanas darbus.
Kad par visām šīm pārmaiņām dabūja zināt iedzīvotāji, visus pārņēma neaprakstāms prieks un sajūsma. Tauta jutās it kā no kāda smaga sloga atbrīvota. Ar 1934. gada 15. maiju uzsākās jauns posms Latvijas valsts un tautas vēsturē – atjaunotās Latvijas laikmets."
Frīdis Zālītis (1887–1944) – vēsturnieks un pedagogs, “Latvijas vēsture vidusskolām” (1936) un citu vēstures mācību grāmatu autors.
“Izpildīdams 1934. gada pavasarī ministru prezidenta amatu, K. Ulmanis kopā ar Latvijas karaspēka virspavēlnieku brīvības cīņu laikā – ģenerāli J. Balodi (kas izpildīja kara ministra amatu) – apņēmās spert valsts glābšanas un atjaunošanas labā ārkārtējus soļus. Naktī no 15. uz 16. maiju 1934. gadā viņi izsludināja visā valstī kara stāvokli un pārtrauca visu politisko partiju, kā arī Saeimas darbību. Lai aizkavētu nemieru izcelšanos, arestēja dažu grupu vadoņus un sociāldemokrātu partijas locekļus. Pāris dienas vēlāk K. Ulmanis nodibināja jaunu ministru kabinetu, kas, līdz jaunas satversmes izstrādāšanai, uzņēmās arī Saeimas pienākumus, starp citu – likumdošanas darbus.
Kad par visām šīm pārmaiņām dabūja zināt iedzīvotāji, visus pārņēma neaprakstāms prieks un sajūsma. Tauta jutās it kā no kāda smaga sloga atbrīvota. Ar 1934. gada 15. maiju uzsākās jauns posms Latvijas valsts un tautas vēsturē – atjaunotās Latvijas laikmets."
Avots C. Fragments no Kārļa Ulmaņa (1877–1942) piezīmēm (pierakstītas 1940. gadā).
Kārlis Ulmanis pēc 1940. gada 22. jūlija atradās Padomju Savienības varas iestāžu kontrolē, 1940. gada 22. jūlijā tika deportēts uz Krieviju, sākotnēji nometināts Maskavā, pēc tam mājas arestā Vorošilovskā (tag. Stavropole). 1941. gada 4. jūlijā arestēts, miris Krasnovodskas (tag. Turkmenbaši Turkmenistānā) cietumā 1942. gada 20. septembrī.
“[..] mērķis bija sasniegts bez traucējumiem, bet galvenais – netika izlieta ne asins lāse. [..] Tautā bija stipri izplatījusies neapmierinātība ar parlamentu, politiskajam partijām un to skaitu, neapmierināti bija arī citi deputāti, bet tie visi bija teorētiķi, nevis praktiķi [..].
[..] Mērķis – Saeimas atlaišana, Satversmes pārstrādāšana, visu partiju likvidēšana uz laiku, tautas apvienošana ap atjaunotas Latvijas ideju bez partiju starpniecības. Tālāko pasacīs priekšā notikumu gaita un dzīves pieredze.
[..] Ārpus Latvijas es nekādu atbalstu nemeklēju un arī neuzskatīju to par vajadzīgu. Nebija jau arī, pie kā griezties. [..] Nacionālsociālisti Vācijā atkrita tā iemesla dēļ, ka nedrīkstēja taču iet pa ceļu, kurš palielinātu vācu ietekmi Latvijā. Itālija – tālu. Padomju Savienība? Lieta bija tāda, ka apvērsums zināmā mērā bija vērsts pret Padomju Savienību [..]. Apvērsums tātad bija vērsts arī pret komunistiem. Pat pamācīties nebija pie kā. Nacionālsociālistu pieredze nederēja tādēļ, ka man nebija partijas, jo bija paredzēta arī Zemnieku savienības likvidācija. [..] Saprotams, ka es iepazinos ar tāda veida notikumiem citās zemēs, izlasīju Hitlera grāmatu “Mein Kampf”, jāatzīst, ka ar interesi, bet bez liela praktiska labuma.
[..] Bet varbūt bija pamats bažām par citu valstu valdību iejaukšanos. Tomēr šķita, ka šāda varbūtība nav sevišķi liela, jo,
kad pirms astoņiem gadiem līdzīgas pārmaiņas notika Lietuvā, neviens par to neinteresējās. [..]”
Kārlis Ulmanis pēc 1940. gada 22. jūlija atradās Padomju Savienības varas iestāžu kontrolē, 1940. gada 22. jūlijā tika deportēts uz Krieviju, sākotnēji nometināts Maskavā, pēc tam mājas arestā Vorošilovskā (tag. Stavropole). 1941. gada 4. jūlijā arestēts, miris Krasnovodskas (tag. Turkmenbaši Turkmenistānā) cietumā 1942. gada 20. septembrī.
“[..] mērķis bija sasniegts bez traucējumiem, bet galvenais – netika izlieta ne asins lāse. [..] Tautā bija stipri izplatījusies neapmierinātība ar parlamentu, politiskajam partijām un to skaitu, neapmierināti bija arī citi deputāti, bet tie visi bija teorētiķi, nevis praktiķi [..].
[..] Mērķis – Saeimas atlaišana, Satversmes pārstrādāšana, visu partiju likvidēšana uz laiku, tautas apvienošana ap atjaunotas Latvijas ideju bez partiju starpniecības. Tālāko pasacīs priekšā notikumu gaita un dzīves pieredze.
[..] Ārpus Latvijas es nekādu atbalstu nemeklēju un arī neuzskatīju to par vajadzīgu. Nebija jau arī, pie kā griezties. [..] Nacionālsociālisti Vācijā atkrita tā iemesla dēļ, ka nedrīkstēja taču iet pa ceļu, kurš palielinātu vācu ietekmi Latvijā. Itālija – tālu. Padomju Savienība? Lieta bija tāda, ka apvērsums zināmā mērā bija vērsts pret Padomju Savienību [..]. Apvērsums tātad bija vērsts arī pret komunistiem. Pat pamācīties nebija pie kā. Nacionālsociālistu pieredze nederēja tādēļ, ka man nebija partijas, jo bija paredzēta arī Zemnieku savienības likvidācija. [..] Saprotams, ka es iepazinos ar tāda veida notikumiem citās zemēs, izlasīju Hitlera grāmatu “Mein Kampf”, jāatzīst, ka ar interesi, bet bez liela praktiska labuma.
[..] Bet varbūt bija pamats bažām par citu valstu valdību iejaukšanos. Tomēr šķita, ka šāda varbūtība nav sevišķi liela, jo,
kad pirms astoņiem gadiem līdzīgas pārmaiņas notika Lietuvā, neviens par to neinteresējās. [..]”
Nosaki, kāpēc autors tā raksturo sabiedrības attieksmi pret 1934. gada apvērsumu!
1. Avotā B minētais apraksts par sabiedrības reakciju uz 1934. gada apvērsumu ir pozitīvs un atspoguļo to kā vēlamu un atbrīvojošu notikumu.
2.
Avotā C autors norāda uz sabiedrības neapmierinātību ar politisko sistēmu, kas liecina par plašāku atbalstu viņa rīcībai.
Piezīme: Centralizētā eksāmena darbā piemēru skaidrojumi ir jāraksta pašam, varianti netiek doti.
Atsauce:
https://www.visc.gov.lv. Centralizētais eksāmens par vispārējās vidējās izglītības apguvi Vēsture (augstākais mācību satura apguves līmenis), 2023
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!