Eksāmena uzdevumā informācijas avotos jānosaka 3 problēmas un to risinājumi, patstāvīgi tās jāformulē.
Izmantojot informācijas avotus A, B, C, D, nosaki, ar kādām problēmām saskārās Latvijas Pagaidu valdība, organizējot Rīgas aizstāvēšanu?
Atzīmē pareizi formulētu problēmu un atbilstošo tās risinājumu!
1. Problēma:
Risinājums:
2. Problēma:
Risinājums:
3. Problēma:
Risinājums:
Avots A
1919. gada rudenī pret neatkarīgo Latvijas Republiku vērsās spēki, kas cīnījās par Krievijas impērijas atjaunošanu, un spēki, kuri vēlējās palīdzēt atgūt Vācijas varenību. Šo plānu īstenošanai 1919. gada vasarā saformēja Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju pulkveža Pāvela Bermonta vadībā. (...)
Uzbrukums Rīgai sākās 1919. gada 8. oktobra agrā rītā. Liela daļa Latvijas armijas vienību atradās formēšanas stadijā, un to apbruņojums bija nepilnīgs. Situācija bija kritiska. (...)
Tika sagatavota aizsardzības līnija gar Daugavas labo krastu, bet tilti pāri Daugavai padarīti lietošanai nederīgi. Vecrīgas krastmala pārvērtās par nocietinātu frontes līniju. Turpmākajās dienās Latvijas armijā kā brīvprātīgie iestājās tūkstošiem iedzīvotāju.
(1918- 1920: Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos/ notikumos/ atmiņās. Rīga, 2013.)
Avots B
No žurnālista Žaņa Unāma dzīvesstāsta
Oktobra sākumā, kad skola jau bija sākusies, paklīda valodas, ka bermontieši ies uz Rīgu. Pirmā pazīme tam bija, ka Bermonts ar savu štābu Jelgavas tirgus laukumā un apkārtējās ielās noturēja lielu karaspēka parādi, kas pēc tam pārgāja tiltiem un devās Rīgas virzienā. Pilsētā un skolā sākās bēdu un baigas neziņas dienas. Skolotāji izskaidroja stāvokli, uzaicināja ieturēt mieru un nezaudēt ticību, jo Sabiedrotie neļaušot bermontiešiem gāzt Pagaidu valdību. Bet dažās dienās, lielu pretestību neatrazdami (jo vairums latviešu karaspēka bija lielinieku frontē), bermontieši bija jau Torņakalnā un pie Daugavas.
(Zanis Unāms. Aiz septiņiem kalniem. ASV, 1975.)
Avots C
No politiķa Fēliksa Cielēna atmiņām
Sievietes veica lielu darbu armijas apgādē. Sieviešu palīdzības korpuss, ko vadīja Čakstes kundze, vāca pa mājām ziedojumus armijas apgādei un daļēji palīdzēja ēdienus sagatavot. Blakus Čakstes kundzei es gribu minēt vēl vienas sievietes vārdu - rakstnieci Ivandi Kaiju (...) Ārējā izskatā vārgā sieviete aktīvi darbojās Sieviešu palīdzības korpusā un rakstīja rakstus "Latvijas Sargā".
Ivande Kaija un dažās citas sievietes darbojās arī Čakstes kundzes vadītajā Latvijas Zelta fondā, kas vāca ziedojumus zeltā par labu Latvijas valūtai. Patriotiskā saviļņojuma laikā bija liela atsaucība tautā. Ziedoja gan agrākos cara zelta naudas gabalus, gan rotaslietas un arī laulības gredzenus.
( Fēlikss Cielēns. Laikmetu maiņā. Zviedrija, 1963.)
Avots D
No Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba ziņojuma 1919. gada 15. oktobra vakarā
Vācu frontē: Šodien pēc pusdienas, pabalstīti no sabiedroto flotes iznīcinošas artilērijas uguns un mūsu lidotājiem, mēs ar strauju uzbrukumu pārgājām Daugavu Daugavgrīvas cietokšņa virzienā, ar kauju ieņemot Daugavgrīvas cietoksni un Bolderājas miestiņu un sasniedzot Iļģuciemu.
Mūsu rokās krita ap 500 gūstekņu un bagātīgs kara materiāls, starp to daudz ložmetēju. Pārējā Daugavas līnijā mūsu pastiprinātās izlūku nodaļas nokļuva pāri Daugavai un sekmīgi paveica savu uzdevumu, nodarot vāciešiem lielus zaudējumus. Pēc papildus ziņām, vakar izdarītā uzbrukumā pie Ēķengrāves (Viesīte) bez 18 gūstekņiem un 5 ložmetējiem mēs esam ieguvuši 10 kastes ar rokasgranātām, 30 000 patronu, četrjūgu, lauka virtuvi un 16 zirgus.
(Laikraksts "Latvijas Sargs")
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!