9. 2. daļas 1., 2. uzdevums 2008.g.

 

 

 

  

Avots B
Latvijas ekonomika bija atrauta no savas dabiskās bāzes – Krievijas izejvielām un tirgus. Dzelzceļi un ostas, kam agrāk bija liela loma Krievijas iekšienē un ārējā tirdzniecībā, tagad savu nozīmi bija zaudējuši. Latvijai arī nebija izredžu iegūt stabilus un plašus ārējos tirgus kapitālistiskajās zemēs. Tāpēc Latvijas rūpniecība pielāgojās šaura iekšējā tirgus vajadzībām un attīstījās vienpusīgi. Pirmām kārtām attīstījās nozares, kas bija saistītas ar lauksaimniecības produkcijas apstrādāšanu, - vieglā un pārtikas rūpniecība. Kā eksporta, tā arī vietējām vajadzībām ražošanu strauji palielināja kokrūpniecības uzņēmumi, it sevišķi kokzāģētavas. 1923. gadā šajā rūpniecības nozarē, kas Latvijā ieņēma 1. vietu, bija nodarbināti ap 20% no visiem Latvijas strādniekiem. Lielo rūpnīcu iekārta kara laikā bija evakuētas uz Iekškrieviju ... .

 

Avots C
Lauksaimniecība kļuva par visas Latvijas saimniecības pamatu. Pēc agrārās reformas lauku saimniecību skaits dubultojās. Vairāk nekā puse strādājošo Latvijā bija lauksaimnieki. Drīz vien Latvija pati varēja sevi apgādāt ar labību, bet sviestu un bekonu jau izveda uz ārzemēm.
... Latvijā attīstījās rūpniecības nozares, kas bija nepieciešamas lauksaimniecībai vai arī pārstrādāja pārtikas produktus. ... 30 gadu sākumā Latvijas rūpniecībā sāka straujāk attīstīties nozare, ar kuru Latvija pamazām iekaroja Baltijas tirgu. Tā bija elektroniskā rūpniecība. Latvijā darbojās vairākas darbnīcas, kurās montēja radioaparātus un citas elektroniskās iekārtas. No Latvijas pasta un telegrāfa darbnīcām pamazām izauga Valsts Elektroniskā fabrika VEF. Te ražoja radioaparātus, putekļu sūcējus, skuvekļus. VEF pārsteidza pasauli ar vismazāko fotoaparātu VEF – Minox.
Liela nozīme Latvijas dzīvē bija ostām. Latvijā ieveda lielāko daļu no izejvielām, izveda pārtikas produktus un kokmateriālus. Latvijas ostas izmantoja arī Polija, Lietuva, Igaunija un Krievija.

  

  

Avots D
Karikatūra
Radio laikmetā