Situāciju saistībā ar jauniešu bezdarbu Latvijā var formulēt kā šādu problēmu:
Jauniešiem ir grūtības atrast stabilu darbu Latvijā pēc izglītības iestādes beigšanas, kas saistīts ar pieaugošajām prasībām pēc darba pieredzes un nepietiekamu atbalstu no valsts un pašvaldībām.
Izmantojot piedāvātos informācijas avotus, izvērtē formulētās problēmas ietekmējošos faktorus! Norādi pie katras PEST matricas sadaļas divus faktorus!
Avots A. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums.
10. pants. Bezdarbnieka statusa iegūšana
(1) Tiesības uz bezdarbnieka statusu pēc reģistrēšanās Nodarbinātības valsts aģentūrā ir šā likuma 2. panta otrajā daļā minētajai personai, kura:
2) nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”);
3) meklē darbu;
4) ir darbspējīga un gatava nekavējoties stāties darba attiecībās;
5) ir sasniegusi 15 gadu vecumu;
6) nav sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai valsts vecuma pensija nav piešķirta (tai skaitā priekšlaicīgi);
7) nav uzņemta pamatizglītības vai vidējās izglītības programmā klātienē;
8) neveic komercdarbību vai tās komercdarbība apturēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
9) neatrodas ieslodzījuma vietā, izņemot brīvības atņemšanas soda izciešanu atklātā cietumā, vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kurā pakalpojumus pilnībā vai daļēji finansē no valsts vai pašvaldības budžeta.
(2) Par darbspējīgu šā likuma izpratnē uzskatāma arī persona, kurai ir noteikta invaliditāte, izņemot gadījumus, kad tai ir noteikts 100 procentu darbspēju zaudējums.
(1) Tiesības uz bezdarbnieka statusu pēc reģistrēšanās Nodarbinātības valsts aģentūrā ir šā likuma 2. panta otrajā daļā minētajai personai, kura:
2) nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”);
3) meklē darbu;
4) ir darbspējīga un gatava nekavējoties stāties darba attiecībās;
5) ir sasniegusi 15 gadu vecumu;
6) nav sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai valsts vecuma pensija nav piešķirta (tai skaitā priekšlaicīgi);
7) nav uzņemta pamatizglītības vai vidējās izglītības programmā klātienē;
8) neveic komercdarbību vai tās komercdarbība apturēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
9) neatrodas ieslodzījuma vietā, izņemot brīvības atņemšanas soda izciešanu atklātā cietumā, vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kurā pakalpojumus pilnībā vai daļēji finansē no valsts vai pašvaldības budžeta.
(2) Par darbspējīgu šā likuma izpratnē uzskatāma arī persona, kurai ir noteikta invaliditāte, izņemot gadījumus, kad tai ir noteikts 100 procentu darbspēju zaudējums.
Avots B. Likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
1. pants. Likumā lietotie termini.
2) darba ņēmējs:
a) persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā, [..]
d) persona, kura nav reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja [..]
f) valsts civildienesta ierēdnis,
g) ārvalsts komersanta pilnvarota persona, kura, nebūdama darba tiesiskajās attiecībās ar šo komersantu, pārstāv to darbībās, kas saistītas ar ārvalsts komersanta filiāli,
h) notiesātais, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā [..].
2) darba ņēmējs:
a) persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā, [..]
d) persona, kura nav reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja [..]
f) valsts civildienesta ierēdnis,
g) ārvalsts komersanta pilnvarota persona, kura, nebūdama darba tiesiskajās attiecībās ar šo komersantu, pārstāv to darbībās, kas saistītas ar ārvalsts komersanta filiāli,
h) notiesātais, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā [..].
Avots C. Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” (izdoti saskaņā ar Darba likuma 61. panta otro daļu)
1. Noteikumi nosaka minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtību.
2. Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 700 euro.
3. Minimālo stundas tarifa likmi aprēķina, izmantojot šādu formulu:
TLmin = MDA / h, kur
TLmin – minimālā stundas tarifa likme euro;
MDA – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga saskaņā ar šo noteikumu 2. punktu
1. Noteikumi nosaka minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtību.
2. Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 700 euro.
3. Minimālo stundas tarifa likmi aprēķina, izmantojot šādu formulu:
TLmin = MDA / h, kur
TLmin – minimālā stundas tarifa likme euro;
MDA – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga saskaņā ar šo noteikumu 2. punktu
likumi.lv/ta/id/278067-noteikumi-par-minimalas-menesa-darba-algas-apmeru-normala-darba-laika-ietvaros-unminimalas-stundas-tarifa-likmes-aprekinasanu
Avots D. Par jauniešu bezdarbu
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2020. gadā jauniešu bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 14,9 %. Kopš 2019. gada tas audzis par 2,5 procentpunktiem. Droši vien savu tiesu šāda pieauguma radījusi Covid-19 pandēmija, kas 2020. gada pirmajā pusē sašūpoja darba tirgu. Taču ne mazāka nozīme ir jauniešu izvēlēm, motivācijai un spējai apzināties savus mērķus.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2020. gadā jauniešu bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 14,9 %. Kopš 2019. gada tas audzis par 2,5 procentpunktiem. Droši vien savu tiesu šāda pieauguma radījusi Covid-19 pandēmija, kas 2020. gada pirmajā pusē sašūpoja darba tirgu. Taču ne mazāka nozīme ir jauniešu izvēlēm, motivācijai un spējai apzināties savus mērķus.
Avots E. Aptauja: cik viegli jauniešiem ir atrast darbu Latvijā?
Kopumā 43% darba ņēmēju uzskata, ka jauniešiem ir grūti atrast darbu, jo nav pietiekami daudz viņiem atbilstošu darba piedāvājumu, liecina „CV-Online Latvia” un IKT pakalpojumu sniedzēja „Bite” aptauja par jauno profesionāļu iekļaušanu darba tirgū. [..] Atbildot uz jautājumu par šī brīža darba iespējām, vairāk nekā puse jeb 65 % aptaujāto darba ņēmēju vecumā līdz 25 gadiem norādījuši, ka darbu atrast ir grūti, nav pietiekami daudz atbilstošu piedāvājumu. [..]
Aptaujas laikā 43 % darba ņēmēju norādījuši, ka darba devēju lielākā kļūda, meklējot gados jaunus darbiniekus, ir prasība pēc divu līdz trīs gadu darba pieredzes. Tam piekrīt arī vairāk nekā puse jeb 57 % aptaujāto jauniešu vecumā līdz 25 gadiem. Uzrunājot gados jaunus darba meklētājus, kā nākamās lielākās kļūdas darba ņēmēji norāda arī prasību būt ar pieredzi konkrētās jomās (24 %) un pārāk standartizētu prasību izvirzīšanu (18 %). Mazākums aptaujāto darba ņēmēju atzīmējuši arī tādus faktorus kā bailes pieņemt darbā cilvēkus ar atšķirīgiem uzskatiem, prasību sūtīt CV un motivācijas vēstuli, kā arī darba intervijas klātienē.
Jauniešu uzņēmējdarbībā būtisks rādītājs ir jauniešu bezdarbs. Jo augstāks bezdarba rādītājs un ierobežotākas iespējas jauniešiem integrēties darba tirgū, jo lielāka iespējamība, ka jaunieši izvēlēsies uzņēmējdarbību kā ienākumu gūšanas veidu.Kopumā 43% darba ņēmēju uzskata, ka jauniešiem ir grūti atrast darbu, jo nav pietiekami daudz viņiem atbilstošu darba piedāvājumu, liecina „CV-Online Latvia” un IKT pakalpojumu sniedzēja „Bite” aptauja par jauno profesionāļu iekļaušanu darba tirgū. [..] Atbildot uz jautājumu par šī brīža darba iespējām, vairāk nekā puse jeb 65 % aptaujāto darba ņēmēju vecumā līdz 25 gadiem norādījuši, ka darbu atrast ir grūti, nav pietiekami daudz atbilstošu piedāvājumu. [..]
Aptaujas laikā 43 % darba ņēmēju norādījuši, ka darba devēju lielākā kļūda, meklējot gados jaunus darbiniekus, ir prasība pēc divu līdz trīs gadu darba pieredzes. Tam piekrīt arī vairāk nekā puse jeb 57 % aptaujāto jauniešu vecumā līdz 25 gadiem. Uzrunājot gados jaunus darba meklētājus, kā nākamās lielākās kļūdas darba ņēmēji norāda arī prasību būt ar pieredzi konkrētās jomās (24 %) un pārāk standartizētu prasību izvirzīšanu (18 %). Mazākums aptaujāto darba ņēmēju atzīmējuši arī tādus faktorus kā bailes pieņemt darbā cilvēkus ar atšķirīgiem uzskatiem, prasību sūtīt CV un motivācijas vēstuli, kā arī darba intervijas klātienē.
Avots F. Latvijas jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā.
Politiskie/tiesiskie:
1.
2.
Ekonomiskie:
1.
2.
Sociālie:
1.
2.
Tehnoloģiskie:
1.
2.
Atbilžu varianti:
Darbu automatizācija un mehanizācija.
Nepietiekamas jauno uzņēmēju tīklošanās un pieredzes apmaiņas iespējas.
Jauniešu nespēja apzinātie savus mērķus.
Ierobežotās tiešsaistes mācību iespējas.
Birokrātiskās prasības.
Pārāk standartizētas prasības no darba devēju puses.
Neelastīga likumdošana.
Nepietiekams finansiālais atbalsts no valsts.
Piezīme: Centralizētā eksāmena darbā faktori jāraksta pašam, varianti netiek doti.
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!