Iepazīsties ar situāciju un dotajiem avotiem!
Persona H dzīvo dzīvoklī, kurš atrodas piekrastes kūrortpilsētā. Blakus viņa dzīvoklim tika uzbūvēts liels viesnīcas komplekss, kura būvniecību apstiprināja pašvaldība. Tomēr, lai gan sākotnēji projekts tika prezentēts kā neliela mēroga viesnīca ar ierobežotu ietekmi uz apkārtējo vidi un dzīvojamo teritoriju, realitātē tas izrādījās milzīgs komplekss, kas traucē Persona H dzīves kvalitāti, radot pastāvīgu troksni un samazinot viņa īpašuma vērtību.
Persona H vēlas iesniegt prasību tiesā pret viesnīcas īpašnieku, apgalvojot, ka viņa privāttiesiskās intereses ir būtiski aizskartas. Savukārt viesnīcas īpašnieks apgalvo, ka persona H nevar celt prasību, jo pašvaldība ir apstiprinājusi būvprojektu.
Persona H vēlas iesniegt prasību tiesā pret viesnīcas īpašnieku, apgalvojot, ka viņa privāttiesiskās intereses ir būtiski aizskartas. Savukārt viesnīcas īpašnieks apgalvo, ka persona H nevar celt prasību, jo pašvaldība ir apstiprinājusi būvprojektu.
Avots A. Ministru kabineta noteikumi Nr.16. Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība.
II. Trokšņa rādītāji, to piemērošanas kārtība un novērtēšanas metodes.
6. Vides trokšņa novērtēšanai ārpus telpām izmanto šādus trokšņa rādītājus:
6.1. Ldvn – diennakts trokšņa rādītājs, kas raksturo vides trokšņa radīto kopējo diskomfortu;
6.2. Ldiena – dienas trokšņa rādītājs, kas raksturo dienā radušos diskomfortu;
6.3. Lvakars – vakara trokšņa rādītājs, kas raksturo vakarā radušos diskomfortu;
6.4. Lnakts – nakts trokšņa rādītājs, kas raksturo naktī radušos diskomfortu, tai skaitā miega traucējumus;
6.5. (svītrots ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 294).
12. Veselības inspekcija, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, kontrolē saimnieciskas darbības (izņemot ar mūzikas atskaņošanu saistītas darbības) vai iekārtu (ieskaitot ventilācijas, saldēšanas iekārtas, kompresorus un liftus), vai satiksmes radītā trokšņa robežlielumu ievērošanu. Ar mūzikas atskaņošanu un citu ar sabiedrisko kārtību saistīto trokšņa kontroli nodrošina attiecīgā pašvaldība.
13. Par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu ir atbildīga persona, kuras īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošā trokšņa avota darbības dēļ ir pārsniegti trokšņa robežlielumi. Attiecīgā persona sedz izdevumus, kas saistīti ar trokšņa mērījumiem. Ja pēc trokšņa mērījumiem, kuri norādīja uz trokšņa robežlielumu pārsniegšanu, būtiski nav mainījusies trokšņa avota darbība vai nav veikti pasākumi trokšņa samazināšanai, atkārtotus trokšņa mērījumus var neveikt.
II. Trokšņa rādītāji, to piemērošanas kārtība un novērtēšanas metodes.
6. Vides trokšņa novērtēšanai ārpus telpām izmanto šādus trokšņa rādītājus:
6.1. Ldvn – diennakts trokšņa rādītājs, kas raksturo vides trokšņa radīto kopējo diskomfortu;
6.2. Ldiena – dienas trokšņa rādītājs, kas raksturo dienā radušos diskomfortu;
6.3. Lvakars – vakara trokšņa rādītājs, kas raksturo vakarā radušos diskomfortu;
6.4. Lnakts – nakts trokšņa rādītājs, kas raksturo naktī radušos diskomfortu, tai skaitā miega traucējumus;
6.5. (svītrots ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 294).
12. Veselības inspekcija, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, kontrolē saimnieciskas darbības (izņemot ar mūzikas atskaņošanu saistītas darbības) vai iekārtu (ieskaitot ventilācijas, saldēšanas iekārtas, kompresorus un liftus), vai satiksmes radītā trokšņa robežlielumu ievērošanu. Ar mūzikas atskaņošanu un citu ar sabiedrisko kārtību saistīto trokšņa kontroli nodrošina attiecīgā pašvaldība.
13. Par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu ir atbildīga persona, kuras īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošā trokšņa avota darbības dēļ ir pārsniegti trokšņa robežlielumi. Attiecīgā persona sedz izdevumus, kas saistīti ar trokšņa mērījumiem. Ja pēc trokšņa mērījumiem, kuri norādīja uz trokšņa robežlielumu pārsniegšanu, būtiski nav mainījusies trokšņa avota darbība vai nav veikti pasākumi trokšņa samazināšanai, atkārtotus trokšņa mērījumus var neveikt.
Avots B. Civillikums.
1635. Katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.
Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.
Ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.
1635. Katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.
Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.
Ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.
Avots C. Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.
11. pants. Sabiedriskās kārtības traucēšana
(1) Par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz tūkstoš naudas soda vienībām.
11. pants. Sabiedriskās kārtības traucēšana
(1) Par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz tūkstoš naudas soda vienībām.
1. Vai ir pamatoti viesnīcas īpašnieka izvirzītie iebildumi, ka persona nevar vērsties tiesā par gadījumā aprakstīto viesnīcas darbības mērogu?
2. Kurš no minētajiem gadījumiem aprakstīts situācijā?
3. Izvēlies atbilstošos 1. un 2. uzdevuma atbilžu pamatojumus, izmantojot dotos avotus!
1. uzdevuma pamatojums:
2. uzdevuma pamatojums:
Atbilžu varianti:
Atbilstoši Vides aizsardzības likumam, tā ir pašvaldības atbildība kontrolēt ūdens kvalitāti savās robežās.
Atbilstoši Civillikumam, cietušajam ir tiesības celt prasību tiesā, lai gūtu kompensāciju par nodarīto kaitējumu.
Atbilstoši Administratīvo sodu likumam, komersants uzņemas atbildību par sabiedriskā miera traucēšanu.
Iesniegums ir pamatots ar Vides aizsardzības likuma 9. pantā norādīto tiesību aizsardzību un normatīvu prasību neievērošanu, kas attiecināma uz pārsūdzēšanu administratīvajā tiesā.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 31. pantu, pieteikumu var iesniegt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas, kas norāda uz personas tiesībām apstrīdēt lēmumu.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. pantu, krasta kāpu aizsargjoslā ir aizliegts celt jaunas ēkas un paplašināt esošās.
Piezīme: Centralizētā eksāmena darbā pamatojumi jāraksta pašam, varianti netiek doti.
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!