Vietniekvārds ir patstāvīgs, lokāms vārds, ko var lietot lietvārdu, īpašības vārdu vai skaitļa vārdu vietā.
Tam piemīt gramatiskās kategorijas: dzimte, skaitlis, locījums, grupas un personu vietniekvārdiem ir 1.,2.,3. persona.
Vietniekvārdam ir deviņas grupas. Tos iedala atkarībā no nozīmes:
- personu vietniekvārdi (es, tu, viņš viņa, mēs, jūs, viņi, viņas) — nosauc personas.;
- atgriezeniskais vietniekvārds (sevis) – norāda, ka darbība ir vērsta uz sevi;
- piederības vietniekvārdi (mans, mana, tavs, tava, savs, sava) — norāda uz piederību;
- norādāmie vietniekvārdi (šis, šī, tas, tā, šāds, šāda, tāds, tāda, viņš, viņa) — norāda uz priekšmetiem, dzīvām būtnēm vai to pazīmēm;
- jautājamie vietniekvārdi (kas, kurš, kura, kāds, kāda) — ievada jautājuma teikumu;
- attieksmes vietniekvārdi (kas, kurš, kura, kāds, kāda) — ievada palīgteikumu;
- nenoteiktie vietniekvārdi (kas, kurš, kura, kāds, kāda u.c.) — norāda uz nepazīstamiem priekšmetiem, dzīvām būtnēm vai to nenoteiktām pazīmēm.;
- noteiktie vietniekvārdi (katrs, katra, ikkatrs, ikkatra, ikkurš, ikkura, ikviens, ikviena, viss, abi, abas, pats, pati) — norāda uz kaut ko noteiktu, pazīstamu;
- noliegtie vietniekvārdi (nekas, nekāds, nekāda, neviens, neviena) — norāda uz noliegumu.
Ja nepieciešams atkārtot par vietniekvārdu, ieskaties šeit: vietniekvārds.