Izlasi pasakas turpinājumu!
Pasakas sākums klausīšanās uzdevumos.
Cilvēks ilgi domāja un beidzot izdomāja: „Labāk būs, ja sacīšu, ka paklanījos Vējam. Lai Saule ir cik karsta būdama, kad Vējš sāk pūst, uzreiz laiks paliek vēsāks. Lai arī Sals stipri saldē, kad Vējš sāk pūst no dienvidu puses, pēc brīža paliek siltāks.”
Pēc īsa brīža cilvēks sacīja: „Es paklanījos Vējam.”
Saulei tas nemaz nepatika, un viņa piedraudēja cilvēkam: „To tu pieminēsi visu savu mūžu, ka Vēju atzini par labāku!”
Vējš mierināja cilvēku, sacīdams: „Nebaidies ne no Saules, ne no Sala! Ja viņi gribēs tev ko ļaunu darīt, tad tikai piemini mani!”
Vasarā Saule izlēma cilvēkam atriebties un vērsa savus starus uz cilvēku ar vislielāko spēku. Cilvēkam palika tik karsti, ka nekur glābties. Ne ārā, ne istabā nav spirgtuma. Jāiet ūdenī atvēsināties, bet cik ilgi tad ūdenī sēdēsi?
Te cilvēks iedomājās par Vēju: „Kaut jel vējiņš sāktu pūst, nebūtu vairs tik karsti!”
Tūdaļ Vējš sāka pūst no ziemeļu puses, un tajā pašā brīdī laiks kļuva vēsāks. Cilvēks atkal turpināja darīt savus darbus. Saulei bija jāatzīst, ka Vējš tomēr ir stiprāks.
Ziemā savukārt Sals gribēja atriebties cilvēkam. Viņš uzsūtīja tādu aukstumu, ka, pat istabā sēžot, bija kažoks jāvelk mugurā. Cilvēks atcerējās Vēju.
Viņš sacīja: „Ja Vējš sāktu pūst, tad arī mākoņi staigātu un aukstums paliktu mazāks.”
Drīz arī Vējš sāka pūst no dienvidu puses. Sacēlās sniegputenis, un aukstums kļuva mazāks. Nu arī Sals redzēja, ka Vējš ir varenāks. Saule un Sals saprata, ka ir kļūdījušies. Stiprākais ir tas, kas nelielās ar savu spēku. Tikai darbā var redzēt, kam ir vairāk spēka. Kopš tā laika Saule, Sals un Vējš nestrīdas un ļauj cilvēkam strādāt.
Pēc īsa brīža cilvēks sacīja: „Es paklanījos Vējam.”
Saulei tas nemaz nepatika, un viņa piedraudēja cilvēkam: „To tu pieminēsi visu savu mūžu, ka Vēju atzini par labāku!”
Vējš mierināja cilvēku, sacīdams: „Nebaidies ne no Saules, ne no Sala! Ja viņi gribēs tev ko ļaunu darīt, tad tikai piemini mani!”
Vasarā Saule izlēma cilvēkam atriebties un vērsa savus starus uz cilvēku ar vislielāko spēku. Cilvēkam palika tik karsti, ka nekur glābties. Ne ārā, ne istabā nav spirgtuma. Jāiet ūdenī atvēsināties, bet cik ilgi tad ūdenī sēdēsi?
Te cilvēks iedomājās par Vēju: „Kaut jel vējiņš sāktu pūst, nebūtu vairs tik karsti!”
Tūdaļ Vējš sāka pūst no ziemeļu puses, un tajā pašā brīdī laiks kļuva vēsāks. Cilvēks atkal turpināja darīt savus darbus. Saulei bija jāatzīst, ka Vējš tomēr ir stiprāks.
Ziemā savukārt Sals gribēja atriebties cilvēkam. Viņš uzsūtīja tādu aukstumu, ka, pat istabā sēžot, bija kažoks jāvelk mugurā. Cilvēks atcerējās Vēju.
Viņš sacīja: „Ja Vējš sāktu pūst, tad arī mākoņi staigātu un aukstums paliktu mazāks.”
Drīz arī Vējš sāka pūst no dienvidu puses. Sacēlās sniegputenis, un aukstums kļuva mazāks. Nu arī Sals redzēja, ka Vējš ir varenāks. Saule un Sals saprata, ka ir kļūdījušies. Stiprākais ir tas, kas nelielās ar savu spēku. Tikai darbā var redzēt, kam ir vairāk spēka. Kopš tā laika Saule, Sals un Vējš nestrīdas un ļauj cilvēkam strādāt.
Atzīmē teikumu, kurš izsaka pasakas galveno domu!
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!