Salīdzinot kādam priekšmetam vai dzīvai būtnei piemītošās pazīmes vai īpašības, tiek izmantotas īpašības vārdu salīdzināmās pakāpes.
Salīdzināmās pakāpes ir īpašības vārda formas, kas norāda uz kādas pazīmes vai īpašības intensitāti, kvalitāti, kvantitāti u.tml.
Piemērs:
Līst lietus, parādās peļķes.
Man ir slapjas kājas.
Lietus līst vēl arvien, peļķes kļūst arvien lielākas.
Man ir slapjas kājas.
Lietus līst vēl arvien, peļķes kļūst arvien lielākas.
Manas kājas ir slapjākas nekā pirms piecām minūtēm.
Lietus gāž aumaļām, es brienu ūdenī līdz ceļiem.
Kamēr tieku līdz mājām, manas kājas ir visslapjākās kājas pasaulē.
Lietus gāž aumaļām, es brienu ūdenī līdz ceļiem.
Kamēr tieku līdz mājām, manas kājas ir visslapjākās kājas pasaulē.
slapjas – slapjākas - visslapjākās
Ir 3 īpašības vārdu salīdzināmās pakāpes.
1. Pamata pakāpe
Pamata pakāpē īpašības vārds tikai nosauc priekšmeta vai dzīvas būtnes pazīmi, nesalīdzinot to ar kādam citam priekšmetam vai dzīvai būtnei piemītošu pazīmi vai īpašību.
Pamata pakāpē īpašības vārdam var būt gan noteiktā, gan nenoteiktā galotne.
labs, maiga, varenais, skaistā
2. Pārākā pakāpe
Pārākā pakāpe nosauc priekšmeta vai dzīvas būtnes pazīmi, kas piemīt lielākā mērā nekā citam priekšmetam vai dzīvai būtnei.
Pārākajā pakāpē īpašības vārdam var būt gan noteiktā, gan nenoteiktā galotne.
labāks, maigāka, varenākais, skaistākā
3. Vispārākā pakāpe
Vispārākajā pakāpē nosauc priekšmeta vai dzīvas būtnes pazīmi, kas piemīt vislielākā mērā nekā citam priekšmetam vai dzīvai būtnei.
Vispārākajā pakāpē īpašības vārdam ir tikai noteiktā galotne.
vislabākais, vismaigākā, visvarenākais, visskaistākā
Pārākās pakāpes veidošana
Pārāko pakāpi veido no īpašības vārda pamata pakāpes celma, pievienojot attiecīgo izskaņu.
Ja pārāko pakāpi veido īpašības vārdiem ar nenoteikto galotni, tad pievieno izskaņas:
- -āks vīriešu dzimtes vārdiem;
zaļš – zaļāks; - -āka sieviešu dzimtes vārdiem;
zaļa – zaļāka.
Ja pārāko pakāpi veido īpašības vārdiem ar noteikto galotni, tad pievieno izskaņas:
- -ākais vīriešu dzimtes vārdiem;
zaļais – zaļākais; - -ākā sieviešu dzimtes vārdiem;
zaļā – zaļākā.
Vispārākās pakāpes veidošana
Vispārāko pakāpi veido no īpašības vārda pārākās pakāpes celma, tam pievienojot vis- un noteikto galotni.
Piemērs:
zaļš – zaļāks – viszaļākais
zaļais – zaļākais – viszaļākais
zaļa – zaļāka – viszaļākā
zaļā – zaļākā – viszaļākā
zaļa – zaļāka – viszaļākā
zaļā – zaļākā – viszaļākā
Svarīgi!
Īpašības vārdiem, kuri sākas ar s, vispārākajā pakāpē blakus rakstāmi divi līdzskaņi s.
Piemērs:
skaista – visskaistākā
stiprs – visstiprākais
stiprs – visstiprākais
Piemērs:
pati zaļākā
pats zaļākais
pats zaļākais
Svarīgi!
Īpašības vārdu salīdzināmās pakāpes neveido tiem īpašības vārdiem, kuri izsaka pazīmes vai īpašības, kuras nespēj pamazināties un palielināties.
| īpašības vārdi ar izskaņām -ējs, -ējais, -ēja, -ējā |
galējs, vidējais, galēja, vidējā
|
| lielākā daļa īpašības vārdu ar izskaņām -īgs, -īgais, -īga, -īgā |
mūžīgs, mūžīgais, mūžīga, mūžīgā
|
| lielākā daļa īpašības vārdu ar izskaņām -isks, -iskais, -iska, -iskā |
vēsturisks, vēsturiskais, vēsturiska, vēsturiskā
|
| svešvārdi, kuru nozīme jau izsaka vispārāko pakāpi |
maksimāls – vislielākais
minimāls – vismazākais optimāls – vispiemērotākais |
| daži latviskas cilmes vārdi |
bass, kurls, mēms
|
Celms ir vārda daļa bez galotnes.
Salīdzinājumu veidošana
Veidojot salīdzinājumus, var izmantot:
Veidojot salīdzinājumus, var izmantot:
1. pārākās pakāpes formu kopā ar prievārdu par;
Vasara ir siltāka par pavasari.
Vasara ir siltāka par pavasari.
2. pārākās pakāpes formu kopā ar nekā vai kā;
nekā – lieto, izsakot apgalvojumu;
kā – izsakot noliegumu.
Vasara ir siltāka nekā pavasaris.
Pavasaris nav siltāks kā vasara.
nekā – lieto, izsakot apgalvojumu;
kā – izsakot noliegumu.
Vasara ir siltāka nekā pavasaris.
Pavasaris nav siltāks kā vasara.
Svarīgi!
Salīdzinājumos pirms vārdiem kā, nekā, it kā komatu neliek.
Piemērs:
Pēc pavasara talkas meži ir tīrāki nekā pirms tās.
BET!
Arī tu vari domāt, kā vēl varētu uzlabot zemes stāvokli un gaisa tīrību.