Vācu valodā darbības vārdus iedala:
- regulārajos jeb vājajos;
- neregulārajos jeb stiprajos.
Lai locītu darbības vārdus tagadnes formā ir jāņem darbības vārda nenoteiksme. Šajā formā darbības vārdi ir doti vārdnīcās un tā mēs tos mācamies. Nenoteiksmes galotne ir -en/ -n.
Svarīgi!
Darbības vārdu tagadnes formas veido no nenoteiksmes. Nenoteiksmes galotne -en/-n jāaizstāj ar atbilstošajām personu galotnēm.
|
malen
krāsot
|
machen
darīt
|
||
| ich (es) | -e | male | mache |
| du (tu) | -st | malst | machst |
|
er (viņš)
sie (viņa)
es (tas/ tā)
|
-t | malt | macht |
| wir (mēs) | -en | malen | machen |
| ihr (jūs) | -t | malt | macht |
|
sie (viņi, viņas)
Sie (Jūs, pieklājības forma)
|
-en | malen | machen |
Svarīgi!
Ja darbības vārda sakne beidzas ar -d, -t, -chn, -ffn, -m (baden — peldēt, arbeiten — strādāt, zeichnen — zīmēt, öffnen — atvērt, atmen — elpot) tad du, er/ sie/ es un ihr personās starp sakni un personas galotni ievieto patskani -e-.
|
arbeiten
strādāt
|
atmen
elpot
|
|
| ich | arbeite | atme |
| du | arbeitest | atmest |
| er/ sie/ es | arbeitet | atmet |
| wir | arbeiten | atmen |
| ihr | arbeitet | atmet |
| sie, Sie | arbeiten | atmen |
Svarīgi!
Ja darbības vārda sakne beidzas ar -s, -ss, -ß, -z (reisen — ceļot, heißen — saukt, tanzen — dejot), tad du personā galotnes -st vietā būs tikai -t.
|
tanzen
dejot
|
|
| ich | tanze |
| du | tanzt |
| er/ sie/ es | tanzt |
| wir | tanzen |
| ihr | tanzt |
| sie, Sie | tanzen |
Darbības vārdiem var būt priedēkļi. Priedēkļus iedala: atdalāmajos un neatdalāmajos.
Neatdalāmie priedēkļi: be-, ge-, er-, ver-, zer-, ent-, emp-, miss-.
Beispiele:
- Die Familie verkauft das Haus. — Ģimene pārdod māju.
- Oliver vergisst immer alles. — Olivers vienmēr visu aizmirst.
- Die Lehrerin erklärt das Thema. — Skolotāja skaidro tēmu.
- Zum Geburtstag bekommt Marta viele Geschenke. — Dzimšanas dienā Marta saņem daudz dāvanu.
Atdalāmie priedēkļi vācu valodā ir daudzvairāk nekā neatdalāmo. Tie teikumā jānovieto teikuma beigās. Vārdnīcās tie vienmēr tiek rakstīti kopā ar darbības vārdu.
Biežāk lietotie atdalāmie priedēkļi:
ab- (aiz-, no-) — abfahren (aizbraukt);
an- (pie-) — anrufen (piezvanīt), ankommen (ierasties);
auf- (augšup, atvērt) — aufstehen (piecelties), aufmachen (atvērt);
aus- (ārā, no-) — ausgehen (iziet), aussehen (izskatīties);
bei- (līdzi) — beibringen (iemācīt);
ein- (iekšā) — einkaufen (iepirkties), einladen (ielūgt);
mit- (līdzi) — mitbringen (atnest līdzi), mitmachen (piedalīties);
nach- (pēc) — nachsprechen (atkārtot runājot);
vor- (priekšā) — vorbereiten (sagatavot);
zu- (ciet) — zumachen (aizvērt);
fern- (tālu) — fernsehen (skatīties TV).
an- (pie-) — anrufen (piezvanīt), ankommen (ierasties);
auf- (augšup, atvērt) — aufstehen (piecelties), aufmachen (atvērt);
aus- (ārā, no-) — ausgehen (iziet), aussehen (izskatīties);
bei- (līdzi) — beibringen (iemācīt);
ein- (iekšā) — einkaufen (iepirkties), einladen (ielūgt);
mit- (līdzi) — mitbringen (atnest līdzi), mitmachen (piedalīties);
nach- (pēc) — nachsprechen (atkārtot runājot);
vor- (priekšā) — vorbereiten (sagatavot);
zu- (ciet) — zumachen (aizvērt);
fern- (tālu) — fernsehen (skatīties TV).
Beispiele:
- aufstehen (piecelties): Marta steht um 7.00 Uhr auf. — Marta ceļas 7.00.
- mitkommen (nākt līdzi): Kommt ihr auch mit? — Vai jūs arī nāksiet līdzi?
- zumachen (aizvērt): Ich mache das Fenster zu. — Es aizveru logu.
- aufräumen (uzkopt): Stefan räumt sein Zimmer auf. — Štefans uzkopj savu istabu.
- einkaufen (iepirkties): Ich kaufe heute im Supermarkt ein. — Es šodien iešu iepirkties lielveikalā.
- mitbringen (atnest līdzi): Wir bringen Pizza mit. — Mēs atnesīsim līdzi picu.