Mūsdienās Latvijā tiek svinēti dažādi svētki. Ir svētki, kurus svin ģimenē, un ir tādi svētki, kurus svin visi valsts iedzīvotāji un tie ir noteikti ar likumu.
Latvijā ir pieņemts likums "Par svētku, atceres un atzīmējamajām dienām". Likumā ir ietvertas svētku dienas, atceres dienas un atzīmējamās dienas.
Izmēģini dažādus testus par valsts svētkiem šeit!
Šeit vari atrast dažādas darba lapas par valsts svētkiem!
Tu esi ievērojis, ka parasti kalendārā darbadienas apzīmē ar melnu krāsu, bet brīvdienas un svētku dienas — ar sarkanu krāsu.
Ir reizes, kad kalendārā kāda no ierastajām darba dienām ir atzīmēta ar sarkanu krāsu. Apskati attēlu!
Likumā "Par svētku un atceres dienām" 1. pantā ir minēts:
Ja svētku dienas — 4. maijs, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena un 18. novembris — iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu.
Šajā attēlā 18. novembris iekrīt sestdienā, tāpēc 20. novembris ir brīvdiena.
Kādreiz ir situācijas, kad tiek pārceltas darba dienas.
- Darba dienas pārcelšana notiek, ja starp valsts svētku dienām un sekojošajām brīvdienām ir viena darba diena. Ministru kabinets izdod rīkojumu par darba dienas pārcelšanu.
- Darba diena ir pārceļama ar visām tiesībām un pienākumiem.
Piemērs:
Starp valsts svētku dienām maijā ir viena darba diena — ceturtdiena. Tā tiek pārcelta uz nākamās nedēļas sestdienu. Tad nākamajā sestdienā Tev ir jāiet uz skolu, jāmācās pēc ceturtdienas stundu saraksta.
Latvijā svētku un atceres dienās pēc Latvijas valsts karoga likuma ir pie ēkām ir jālieto valsts karogs. Pret valsts karogu jāizturas ar cieņu, jo tas ir valsts simbols.
Tev ir jāzina: Latvijas valsts karoga likuma 3. pants nosaka, ka Latvijas valsts karogu aizliegts lietot:
- pie ēkām, kas atrodas avārijas stāvoklī;
- pie ēkām, kuru fasāde tiek remontēta;
- citās nepiemērotās vietās un apstākļos.
Aizliegts lietot bojātu, izbalējušu, netīru vai citādi nepiemērotu Latvijas valsts karogu.
Lietošanai nederīgu Latvijas valsts karogu iznīcina diskrētā veidā.
- “diskrēts” nozīmē: tāds, par ko parasti nemēdz atklāti runāt; intīms; slepens.
Likuma 7. pants nosaka Latvijas valsts karoga lietošana svētku, atceres un atzīmējamās dienās:
1. Latvijas valsts karogu pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 1. maijā, 4. maijā, 21. augustā, 11. novembrī un 18. novembrī.
2. Latvijas valsts karogu sēru noformējumā (pie karoga pieliekot melnu lenti) pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 25. martā, 14. jūnijā, 17. jūnijā, 4. jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.
3. Latvijas valsts karogu lieto arī citos Ministru kabineta vai pašvaldību noteiktajos gadījumos.
4. Latvijas valsts karogu var lietot tautas, reliģiskajos un ģimenes svētkos, atceres dienās un citos gadījumos, garantējot tam pienācīgu cieņu.
9. pants nosaka Latvijas valsts karoga lietošana vēlēšanu dienā un tautas nobalsošanas dienā
Latvijas valsts karogu novieto pie ēkām, kurās iekārtoti vēlēšanu iecirkņi:
1) Saeimas vēlēšanu dienā;
2) pašvaldību domju vēlēšanu dienā;
3) Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā;
4) tautas nobalsošanas dienā.
15. pants nosaka Latvijas valsts karogs sēru noformējumā
1. Ja Latvijas valsts karogs paceļams sēru noformējumā, virs karoga pie kāta piestiprina melnu lenti, kuras platums ir no karoga platuma un garums atbilst karoga platumam.
2. Mastā uzvilktu Latvijas valsts karogu nolaiž pusmastā bez sēru lentes.
3. Vietās, kur Latvijas valsts karogu lieto kopā ar citiem karogiem, sēru noformējumā lieto tikai Latvijas valsts karogu.
Izturies atbildīgi pret Latvijas valsts karogu!