Hordaiņu tips ir dzīvnieku tips, kuram raksturīga horda – elastīga, skrimšļaina struktūra, kas kalpo par atbalstu ķermenim vismaz kādā no attīstības stadijām. Vairumam hordaiņu horda attīstības gaitā tiek aizvietota ar mugurkaulu, tāpēc lielākā daļa šī tipa pārstāvju ir mugurkaulnieki.
Mugurkaulnieku iedalījums
1. Zivju klases dzīvnieki ir ūdensdzīvnieki, kuru ķermenis ir klāts ar zvīņām un tie spēj elpot ar žaunām. Zivīm ir spuras, kas palīdz kustēties ūdenī. Līdaka (Esox lucius) vai asaris (Perca fluviatilis) ir bieži sastopamas zivis Latvijas ūdeņos.
2. Abinieku klasē ir aukstasiņu dzīvnieki, kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes. Pirmajās dzīves stadijās tie elpo ar žaunām, vēlāk pāriet uz elpošanu ar plaušām. Abinieku ādai parasti ir jābūt mitrai, lai varētu notikt gāzu apmaiņu caur ādu. Abinieki ir vardes, krupji un tritoni. Piemēram, parastā varde (Rana temporaria) vai mazais tritons (Lissotriton vulgaris).
3. Rāpuļu klasē ir sauszemes dzīvnieki ar zvīņainu ādu, kas elpo ar plaušām. Tie ir aukstasiņi un bieži vien saules enerģiju izmanto ķermeņa temperatūras uzturēšanai. Rāpuļiem ir dažādi barošanās veidi, tie ir gan plēsēji, gan visēdāji. Viena no Latvijas indīgākajām čūskām - parastā odze (Vipera berus) un bieži sastopamā sila ķirzaka (Lacerta agilis) ir daļa no Latvijas rāpuļiem.
4. Putnu klases pārstāvjiem ir spalvas un spārni, kas vairumam sugu ļauj lidot. Tie ir siltasiņu dzīvnieki ar efektīvu elpošanas un asinsrites sistēmu. Putni ir ļoti daudzveidīgi, un tiem ir svarīga loma ekosistēmās kā apputeksnētājiem, sēklu izplatītājiem un plēsējiem. Gan lielā zīlīte (Parus major), gan baltais stārķis (Ciconia ciconia) ir Latvijā bieži sastopami putni, kas ieņem būtisku vietu ekosistēmās.
5. Zīdītāju klases dzīvniekiem mātītes mazuļus baro ar pienu. Zīdītājiem ir sarežģīta nervu un asinsrites sistēma. Zīdītāji ir ļoti daudzveidīgi gan izmēru ziņā, gan pielāgotības veidā savam dzīvesveidam un dzīvesvietai.
Apskatīsim sīkāk Latvijā sastopamo zīdītāju kārtas!
1. Kukaiņēdāju kārtā ietilpst nelieli dzīvnieciņi ar smailiem zobiem, kas ir piemēroti kukaiņu ēšanai. Lielākoties šie dzīvnieki ir aktīvi naktīs, daudzi dzīvo zemsedzē. Latvijā kopumā ir 6 šīs kārtas sugas. Tādi ir brūnkrūtainais ezis (Erinaceus europaeus), Eiropas kurmis (Talpa europaea) un meža cirslis (Sorex araneus).
2. Sikspārņu kārtā ir vienīgie lidojošie zīdītāji. Tie pārsvarā barojas ar kukaiņiem, izmanto speciālu eholokāciju, lai orientētos vidē. Latvijā sastopamas 16 sikspārņu sugas. Viena no tām ir brūnais garausainis (Plecotus auritus).
3. Zaķveidīgo kārtas dzīvniekiem ir garas pakaļkājas un garas ausis. Tie ir ātri skrējēji. Zaķveidīgie ir augēdāji. Pie šīs kārtas pieder gan truši, gan zaķi. Latvijā savvaļā ir sastopami tikai zaķi - pelēkais zaķis (Lepus europaeus) un baltais zaķis (Lepus timidus).
4. Grauzēju kārtas pārstāvjiem ir asu priekšzobu pāris, kas aug visu mūžu, un ir piemēroti graušanai. To organismi ir pielāgoti augu valsts barības uzņemšanai. Latvijā sastopami 15-16 šīs sugas pārstāvji. Piemēram, meža klaidoņpele (Apodemus sylvaticus), Eirāzijas bebrs (Castor fiber), lielais susuris (Glis glis).
5. Plēsēju kārtā dzīvniekiem ir spēcīgi žokļi un asi zobi un nagi, kas piemēroti medīšanai un gaļas plēšanai. Plēsēji ir nozīmīga ekosistēmas daļa, kontrolējot un regulējot pārējo dzīvnieku populāciju lielumus. Latvijā 16 plēsēju sugas, piemēram, pelēkais vilks (Canis lupus), lapsa (Vulpes vulpes), un lūsis (Lynx lynx).
6. Roņveidīgo jeb airkāju kārtas dzīvnieki dzīvo ūdenī. Tiem ir biezs tauku slānis, ekstremitātes pielāgojušās dzīvei ūdenī, veidojot peldpleznas. Latvijā, Baltijas jūrā trīs sugas. Viena no tām ir pelēkais ronis (Halichoerus grypus).
7. Vaļveidīgo kārtā ir pilnībā ūdenī dzīvojošie zīdītāji ar pielāgojumiem, kas ļauj tiem dzīvot jūrās un okeānos. Tie ir reti sastopami pie Latvijas krastiem. Trīs sugas ir reģistrētas ļoti reti, viena suga pastāvīgi ir sastopama Baltijas jūrā - cūkdelfīns jeb jūras cūka (Phocoena phocoena).
8. Pārnadžu kārtas pārstāvji ir dzīvnieki, kuriem kāju pirkstu skaits ir pāra skaitlis. Cūkām ir ilkņi, briežiem - ragi. Tie lielākoties ir augēdāji. Latvijā 5 sugas. Piemēram, mežacūka (Sus scrofa), stirna (Capreolus capreolus).
9. Primātu kārtas pārstāvji Latvijas dabā nav sastopami. Tomēr viens īpatnis apdzīvo Latviju ar aptuveni 1,9 miljoniem indivīdu. Tie esam mēs - cilvēki - Homo sapiens jeb saprātīgie cilvēki. Arī mēs piederam dzīvnieku valstij, hordaiņu tipam, zīdītāju klasei. Esam daļa no primātu kārtas, cilvēkpērtiķu jeb hominīdu dzimtas. Cilvēku ģintī senatnē ietilpa vēl citi cilvēki - neandertālietis jeb Neandertas ielejas cilvēks (Homo neanderthalensis), prasmīgais cilvēks (Homo habilis), Floresas cilvēks (Homo floresiensis) un vēl daudzas citas sugas, kas jau ir atklātas vai tiek atklātas. Citi primātu kārtas pārstāvji Latvijā aplūkojami tikai Rīgas zooloģiskajā dārzā.
