Dažāda uztvere
Cilvēki var sajust, piedzīvot, sadzirdēt, saost vienu un to pašu parādību, bet viņiem var būt atšķirīga pieredze par to. Tāpēc uztvere ir atšķirīga.
Piemērs:
Cilvēks, kurš piedzīvojis ugunsgrēku, nepriecāsies par kadiķa kvēpināšanu telpās, jo dūmi signalizē par briesmām. Savukārt citam šī smarža saistās ar baznīcu un Ziemassvētkiem.
Resursu (labumu) sadale.
Cilvēki var vēlēties iegūt vienādu labumu.
Piemērs:
Kaimiņš arī strādā celtniecībā, bet pelna vairāk.
Vērtības
Katram cilvēkam ir savs priekšstats, kas ir vērtīgs un kas nav vērtīgs, kam par labu izšķirties katrā situācijā.
Piemērs:
Skolēni strīdas, kur braukt ekskursijā. Meitenes grib uz šokolādes muzeju, puiši uz peintbolu.
Konkurence
Divi cilvēki vai cilvēku grupas sacenšas, kuras no tām kādā jomā būs labākas.
Piemērs:
Politiķu cīņa priekšvēlēšanu kampaņas laikā, kur politiķi viens otru kritizē, vai skolas futbola komandu cīņa par labākās titulu.
Reakcijas atšķirības
Cilvēki dažādi reaģē uz notikumiem, kādam otra reakcija var šķist nepieņemama.
Piemērs:
Skolēns, ļaunu nedomādams, pasmejas par sava drauga kritienu ar "hoverboard" skūtera, draugs to uztver kā aizvainojumu.
Nesaderība
Bieži cilvēku psihe, domāšana, audzināšana un garīgā pasaule ir pilnīgi atšķirīga, lai varētu sadarboties.
Piemērs:
Viens cilvēks ir ļoti ātrs, cits ļoti lēns, sadarboties ir neiespējami. Viens ļoti kārtīgs, rūpīgs, otrs paviršs un nevīžīgs.
Konfliktus pēc to izcelsmes un būtības iedala divās grupās:
1. Vajadzību konflikts
Rodas, ja cilvēks cenšas apmierināt savas vajadzības un ar to aizskar citu vajadzības.
Cēloņi: dažāda uztvere, resursu sadale, konkurence, nesaderība.
2. Vērtību konflikts
Konfliktu risināšanas stratēģijas
1. Izvairīšanās vai bēgšana
Piemērs:
Jānis izvairās satikt Valdi, jo ir aizņēmies naudu.
Stiprākais dara visu, lai panāktu savu. Konfliktā ieguvējs ir tikai viens cilvēks. Katram konflikta dalībniekam ir tikai viens mērķis - uzvarēt. Savu uzvaru gatavs sasniegt ar jebkuriem līdzekļiem, nerēķinoties ar citu interesēm.
Piemērs:
Jānis piedraud Valdim, lai nevienam nestāsta par parādu.
3. Kompromiss
Abas puses kādā jautājumā piekāpjas, lai nonāktu pie pozitīva risinājuma. Šajā gadījumā abas puses ir ieguvēji, bet ne vienmēr apmierinātas ar rezultātu. Tomēr panākt kompromisu ir liela māksla, tikai cilvēki ar augsti attīstītu toleranci spēj atrast kompromisu.
Piemērs:
Jānis lūdz Valdi pagarināt parāda atdošanas termiņu, un kā mierinājumu pasniedz šokolādes tāfelīti. Valdis piekrīt.
4. Pakļaušanās, pielāgošanās
Lai izkļūtu no konflikta situācijas, vājākais piekāpjas stiprākajam. Kaut reizēm piekāpšanās ir nepieciešama, tomēr tā nevar notikt pārlieku bieži, jo katram savas intereses ir jāaizstāv.
Piemērs:
Jānis atdod parādu laikā un bez ierunām. Valdis uzgavilē.
5. Sadarbība
Abas konfliktējošās puses atrod iespēju sadarboties, lai panāktu to, kas visiem svarīgs. Šo uzskata par labāko stratēģiju, ja abas konfliktā iesaistītās puses ir gatavas sadarboties kopīgu mērķu labad.
Piemērs:
Jānis piesakās pie Valda strādāt, palīdzēt, jo jūt, ka parādu atdot nevarēs. Valdis ar prieku pieņem palīdzību, un parāds tiek atlaists.