Teorija

Dažāda uztvere.
  
Cilvēki var sajust, piedzīvot, sadzirdēt, saost vienu un to pašu parādību, bet viņiem var būt atšķirīga pieredze par to. Tāpēc uztvere ir atšķirīga.
Piemērs:
Cilvēks, kurš piedzīvojis ugunsgrēku, nepriecāsies par kadiķa kvēpināšanu telpās, jo dūmi signalizē par briesmām. Savukārt citam šī smarža saistās ar baznīcu un Ziemassvētkiem.
Resursu (labumu) sadale.
  
Cilvēki var vēlēties iegūt vienādu labumu.
Piemērs:
Kaimiņš arī strādā celtniecībā, bet pelna vairāk.
Vērtības.
  
Katram cilvēkam ir savs priekšstats, kas ir vērtīgs un kas nav vērtīgs, kam par labu izšķirties katrā situācijā.
Piemērs:
Skolēni strīdas, kur braukt ekskursijā. Meitenes grib uz  šokolādes muzeju, puiši uz peintbolu.
Konkurence
  
Divi cilvēki vai cilvēku grupas sacenšas, kuras no tām kādā jomā būs labākas.
Piemērs:
Politiķu cīņa priekšvēlēšanu kampaņas laikā, kur  politiķi viens otru kritizē,  vai skolas futbola komandu cīņa par labākās titulu.
Reakcijas atšķirības.
  
Cilvēki dažādi reaģē uz notikumiem, kādam otra reakcija var šķist nepieņemama.
Piemērs:
Skolēns, ļaunu nedomādams, pasmejas par sava drauga kritienu ar hoverboard skūtera, draugs to uztver kā aizvainojumu.
Nesaderība.
  
Bieži cilvēku psihe, domāšana, audzināšana un garīgā pasaule ir pilnīgi atšķirīga, lai varētu sadarboties.
Piemērs:
Viens cilvēks ir ļoti ātrs, cits ļoti lēns, sadarboties ir neiespējami. Viens ļoti kārtīgs, rūpīgs, otrs paviršs un nevīžīgs.
  
Konfliktus pēc to izcelsmes un būtības iedala divās grupās:

1. Vajadzību konflikts
 
Rodas, ja cilvēks cenšas apmierināt savas vajadzības un ar to aizskar citu vajadzības.
Cēloņi: dažāda uztvere, resursu sadale, konkurence, nesaderība.
 
2. Vērtību konflikts
  
Rodas tad, ja cilvēks cenšas uzturēt kādu vērtību, bet tā ir pretrunā ar cita vērtībām. Cēloņi: dažāda uztvere, vērtības, konkurence, reakcijas atšķirības.

Konfliktu risināšanas stratēģijas
  
Izvairīšanās vai bēgšana.
  
Konfliktā iesaistītie izvairās viens otru satikt, jo cer, ka konflikts atrisināsies pats no sevis. Parasti cilvēki atturas no sava viedokļa paušanas.
Piemērs:
Jānis izvairās satikt Valdi, jo ir aizņēmies naudu.
Konkurence, savstarpējā cīņa.
 
Stiprākais dara visu, lai panāktu savu. Konfliktā ieguvējs ir tikai viens cilvēks. Katram konflikta dalībniekam ir tikai viens mērķis - uzvarēt. Savu uzvaru gatavs sasniegt ar jebkuriem līdzekļiem, nerēķinoties ar citu interesēm.
Piemērs:
Jānis piedraud Valdim, lai nevienam nestāsta par parādu.
Kompromiss.
  
Abas puses kādā jautājumā piekāpjas, lai nonāktu pie pozitīva risinājuma. Šajā gadījumā abas puses ir ieguvēji, bet ne vienmēr apmierinātas ar rezultātu. Tomēr panākt kompromisu ir liela māksla, tikai cilvēki ar augsti attīstītu toleranci spēj atrast kompromisu.
Piemērs:
Jānis lūdz Valdi pagarināt parāda atdošanas termiņu, un kā mierinājumu pasniedz šokolādes tāfelīti. Valdis piekrīt.
Pakļaušanās, pielāgošanās.
  
Lai izkļūtu no konflikta situācijas, vājākais piekāpjas stiprākajam. Kaut reizēm piekāpšanās ir nepieciešama, tomēr tā nevar notikt pārlieku bieži, jo katram savas intereses ir jāaizstāv.
Piemērs:
Jānis atdod parādu laikā un bez ierunām. Valdis uzgavilē.
Sadarbība.
  
Abas konfliktējošās puses atrod iespēju sadarboties, lai panāktu to, kas visiem svarīgs. Šo uzskata par labāko stratēģiju, ja abas konfliktā iesaistītās puses ir gatavas sadarboties kopīgu mērķu labad.
Piemērs:
Jānis piesakās pie Valda strādāt, palīdzēt, jo jūt, ka parādu atdot nevarēs. Valdis ar prieku pieņem palīdzību, un parāds tiek atlaists.
Atsauce:
Omārova S., Cilvēks runā ar cilvēku, izdevniecība Kamene, 1996, 121..lpp
Reņģe V., 2002, Sociālā psiholoģija, Rīga, Zvaigzne ABC, 57.lpp
Romanovska G., Purēns V., 2020.,Sociālās zinības 7.klasei, Rīga, RaKa,26.lpp
https://lv.wikipedia.org/wiki/Subkult%C5%ABra
https://www.tiesibsargs.lv/news/lv/kas-ir-eidzisms-un-kada-tam-saistiba-ar-vecuma-diskriminaciju
https://lv.wikipedia.org/wiki/Seksisms
https://lv.wikipedia.org/wiki/Stereotips