Atkārto, ko Tu jau zini par bērna pienākumiem un tiesībām no 5. klases!
Latvijā ikvienu cilvēku aizsargā likums. ”Bērnu tiesību aizsardzības ” likums aizsargā ikvienu nepilngadīgo un rūpes par viņu uzņemas vai nu vecāki, vai aizbildņi. Nepilngadīgā intereses pārstāv Bērnu aizsardzības centrs (agrāk — Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija), un pašvaldību iestāde bāriņtiesa.
Likumi, kuri aizsargā ģimeni
Nepilngadīgais — cilvēks līdz pilngadības sasniegšanai.
Līdz 7 gadu vecumam: nepilngadīgais ir vecāku vai aizbildņu aprūpē, viņu nekur nedrīkst atstāt bez pieaugušā uzraudzības.
No 11 gadu vecuma: nepilngadīgajam jāuzņemas atbildība par savu rīcību. Ja viņš ir pārkāpis likumu, viņam var piespriest audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
No 14 gadu vecuma: nepilngadīgo var saukt pie administratīvās atbildības par izdarītajiem pārkāpumiem, vai pie kriminālatbildības par nopietniem nodarījumiem vai noziegumiem. Viņam var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus vai sodu.
No 16 gadu vecuma: nepilngadīgajam var būt manta, ar kuru viņš rīkojas bez vecāku vai aizbildņu ziņas.
No 18 gadu vecuma: Cilvēks tiek atzīts par pilngadīgu un var darboties patstāvīgi.
No 11 gadu vecuma: nepilngadīgajam jāuzņemas atbildība par savu rīcību. Ja viņš ir pārkāpis likumu, viņam var piespriest audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
No 14 gadu vecuma: nepilngadīgo var saukt pie administratīvās atbildības par izdarītajiem pārkāpumiem, vai pie kriminālatbildības par nopietniem nodarījumiem vai noziegumiem. Viņam var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus vai sodu.
No 16 gadu vecuma: nepilngadīgajam var būt manta, ar kuru viņš rīkojas bez vecāku vai aizbildņu ziņas.
No 18 gadu vecuma: Cilvēks tiek atzīts par pilngadīgu un var darboties patstāvīgi.
”Bērnu tiesību aizsardzības ” likums paredz gan tiesības, gan pienākumus.
BĒRNA TIESĪBAS
Bērna tiesības uz dzīvību un attīstību. Katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību.
Bērna tiesības uz dzīvību un attīstību. Katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību.
Bērna tiesības uz individualitāti. Kopš dzimšanas brīža bērnam ir tiesības uz vārdu, uzvārdu un pilsonības iegūšanu. Bērnu reģistrē atbilstoši likumam. Bērnam ir tiesības uz savas identitātes saglabāšanu.
Bērna tiesības uz privāto dzīvi, personas neaizskaramību un brīvību. Bērnam ir tiesības uz privāto dzīvi, dzīvojamās telpas un korespondences noslēpumu, personas neaizskaramību un brīvību. Pret bērnu nedrīkst izturēties cietsirdīgi, nedrīkst viņu mocīt un fiziski sodīt, aizskart viņa cieņu un godu.
Bērna tiesības uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem. Bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte. Bērnam ar fiziskiem un garīgiem traucējumiem ir tiesības arī uz visu, kas nepieciešams viņa speciālo vajadzību apmierināšanai. Bērnam ir tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu.
Bērns bez vecāku gādības, pajumtes, veselīga ēdiena
Bērna tiesības uz izglītību un jaunradi. Valsts nodrošina visiem bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību atbilstoši katra spējām. Bērnam ir tiesības uz bezmaksas pirmsskolas sagatavošanu, pamata un vidējo izglītību, kā arī arodizglītību. Pie Latvijas mazākumtautībām piederošiem bērniem ir tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā atbilstoši izglītības likumam. Bērnam ir autortiesības, kā arī patenttiesības uz savu izgudrojumu. Bērnam ir tiesības apgūt kultūras mantojumu un piedalīties tā aizsardzībā, kā arī attīstīt savas jaunrades spējas.
Latviešu tradīcija Jāņi
Bērna sociālās tiesības. Bērnam ir tiesības apgūt profesiju un atbilstoši tai izvēlēties darbu. Profesijas apguve tiek nodrošināta izglītības iestādēs, bet bērniem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu un ir reģistrējušies kā bezdarbnieki, — ar valsts nodarbinātības dienesta starpniecību. Bērnam ir tiesības uz bezmaksas veselības aprūpi, ko nosaka valsts programma. Bērnam, kurš nesaņem pietiekamu vecāku aprūpi, ir tiesības uz valsts un pašvaldības sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem. Katram bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam valsts un pašvaldība nodrošina Ministru kabineta noteiktās sociālās garantijas.
Bērna brīvības. Bērnam ir tiesības brīvi izteikt savas domas, šajā nolūkā saņemt un sniegt jebkāda veida informāciju, tiesības tikt uzklausītam, kā arī tiesības uz apziņas un ticības brīvību. Bērna reliģisko piederību nosaka vecāki.
Bērnam ir tiesības uz biedrošanās brīvību tiktāl, ciktāl tas neapdraud viņa veselību un dzīvību. Bērnam ir tiesības piedalīties pašpārvaldē izglītības, kultūras un sporta jomā. Jebkurās citās jomās, kas skar bērna intereses, bērna viedoklim veltāma pienācīga vērība atbilstoši viņa vecumam un briedumam.
Bērna tiesības uz īpašumu. Bērnam ir tiesības atkarībā no viņa vecuma pašam vai ar savu likumīgo pārstāvju starpniecību veikt darījumus un īstenot citas likumā noteiktās īpašnieka tiesības.
Bērna tiesības uz aizsardzību no ekspluatācijas. Bērnam ir tiesības būt pasargātam no ekonomiskas ekspluatācijas, no nodarbināšanas bīstamos vai viņa veselībai, fiziskajai, psihiskajai vai tikumiskajai attīstībai kaitīgos apstākļos, nakts darbā vai tādā darba laikā, kas kavē viņa izglītošanos. Bērnam ir tiesības būt pasargātam no fiziskas un garīgas ekspluatācijas, no seksuālas ekspluatācijas un pavedināšanas, kā arī no citiem ekspluatācijas veidiem, kas jebkā varētu viņam kaitēt.
Bērna tiesības uz atpūtu un brīvo laiku. Bērnam ir tiesības atbilstoši savam vecumam un fiziskajai un garīgajai attīstībai uz atpūtu un brīvo laiku, tiesības piedalīties spēlēs un izpriecu pasākumos, kā arī kultūras dzīvē un nodarboties ar mākslu.
Bērna tiesības piedalīties bērna tiesību aizsardzības programmu izstrādāšanā. Bērnam ir tiesības pašam vai ar savu likumīgo pārstāvju starpniecību piedalīties bērna tiesību aizsardzības programmu izstrādāšanā un īstenošanā.
BĒRNA PIENĀKUMI
Bērnam pildīt savus pienākumus ir tikpat svarīgi, kā uzmanīt, lai tiek ievērotas viņa tiesības!
Bērna pienākumi mājās.
Bērnam ir pienākums atbilstoši savam vecumam apkopt sevi un piedalīties mājas darbos. Bērnam jāizturas ar cieņu pret saviem vecākiem (adoptētājiem) un citiem ģimenes locekļiem, pret aizbildņiem un audžuģimenes locekļiem.
Bērna pienākumi mājās atbilstoši vecumam piedalīties mājas uzkopšanas darbos
Bērna pienākums — klausīt vecākus.
Bērna tiesības var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, citu personu tiesību un brīvības aizsardzībai. Bērna tiesības uz privāto dzīvi, biedrošanās un vārda brīvību vecāki var ierobežot atkarībā no viņa brieduma pakāpes, lai:
- nodrošinātu bērna attīstību un aizsargātu viņa veselību un dzīvību;
- aizsargātu sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tikumību un veselību;
- aizsargātu citu personu tiesības un brīvības.
Bērns var griezties pēc palīdzības bāriņtiesā (pagasttiesā), ja vecāki, viņaprāt, noteikuši nepamatotus ierobežojumus vai radušās citas domstarpības viņu attiecībās.
Audzinoša raksturs piespiedu līdzekļi, kuri attiecināmi uz nepilngadīgu personu:
Bērna pienākumi pret sabiedrību.
Bērns ir pilntiesīgs sabiedrības loceklis. Viņa pienākumi pret sabiedrību pieaug atbilstoši vecumam.
Piemēram, bērns palīdz saimniecības darbos, būvējot suņa būdu kopā ar tēti, iemācās praktiskas un dzīvei noderīgas prasmes
Bērnam ir pienākums mācīties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai.
Bērna pienākums ir mācīties atbilstoši savām spējām
Mācību laikā viņam jāievēro izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Bērnam atkarībā no viņa vecuma un brieduma pakāpes ir pienākums sargāt savu veselību. Bērnam jāizturas ar cieņu pret valsti, tās simboliem un jāievēro likumi. Bērnam jāievēro sabiedrībā pieņemtie uzvedības noteikumi. Bērns nedrīkst, izmantojot savas tiesības, aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses. Bērnam ir pienākums saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi.
Bērns palīdzot dārza darbos jūtas piederīgs ģimenei, attīsta prasmes un iemaņas