Objekti
Katrā mazajā apdzīvotajā vietā vēsturiski ir darbojušies kādi lielāki vai mazāki uzņēmumi, firmas, veikali u.c., atradušies un joprojām atrodas kultūras pieminekļi, ar svarīgiem vēsturiskajiem notikumiem saistītas vietas, ir apskatāmi nozīmīgi dabas objekti u.tml.
Tie visi kopā raksturo vietu, par kuru paredzēts pētījums.
Saimnieciskās dzīves centri
Zemnieku sētas. Tās parasti veidoja vietās, kur bija lauki un pļavas un varēja nodarboties ar lauksaimniecību un lopkopību. Zemnieka sētā parasti bija dzīvojamā māja, kurā uzturējās zemnieka ģimene, kūts, kurā turēja lopus, klēts, kur glabāja mantas un ražu, rija, kur kūla un žāvēja labību, šķūnis malkas un lopbarības glabāšanai, pagrabs – sakņu glabāšanai, maltuve – miltu malšanai, pirts, kuru izmantoja gan mazgāšanās nolūkos gan kā dziednīcu, pirtī parasti pasaulē nāca bērniņi. Dažās turīgākās zemnieku sētās bija arī stallis zirgiem, dzirnavas, vāgūzis, ratnīca, bitenieka namiņš.
1. attēlā: Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā izvietota zemnieka sēta
Zvejnieku sētas. Zvejnieki savas sētas veidoja jūras krastā, kur bija ērti krastā izvilkt laivas. Mājas cēla aiz kāpām, kuras aizturēja skarbos jūras vējus. Zvejnieka sētā bija māja zvejnieka ģimenei, ēkas, parasti šķūņus, kur glabāt un labot laivas, tīklus, zivju kūpinātava, dažkārt arī kūts lopiem un klētis lopbarības glabāšanai.
2. attēlā: Piekrastes zvejnieku laivas
Vēl joprojām piekrastē dzīvo zvejnieki, kuri dodas jūrā, liek tīklus, murdus un nodarbojas ar sentēvu arodu – zvejniecību.
Muižas. Tās ir lielas saimniecības, kuras pārsvarā piederēja vācu baroniem, vai pilsētu tuvumā – bagātajiem pilsētniekiem. Muižas centrā atradās muiža, vieta kur uzturējās muižnieka ģimene, ap to parasti bija izveidots parks, bet līdzās tam kūtis, klētis, staļļi, šķūņi un citas saimniecības ēkas.
3. attēlā: Vidrižu muiža. Foto no Melngaiļa sētas arhīva.
Vidrižu muiža celta ap 1870.gadu un piederējusi baroniem Budbergiem.
Krogi, pasta un dzelzceļa stacijas. Senāk ceļošana bija grūta un ilga vairākas dienas. Lai ceļiniekiem būtu kur paēst un pārlaist naktis, darbojās krogi lielceļu malās. Tiem blakus bija zirgu staļļi, kur padzirdīt, pabarot un atpūtināt zirgus. Arī pastu agrāk veda ar zirgiem, tāpēc veidoja zirgu pasta stacijas, kur atpūtināt zirgus, pārlaist nakti pastniekam. Kad Latvijā sāka būvēt dzelzceļus, staciju tuvumā veidojās ciemi, kur apmetās dzelzceļnieki un tie, kuri apkalpoja ceļotājus.
Tirgus laukumi. Cilvēkiem vienmēr ir bijis svarīgi apmainīties ar precēm, jo tur varēja iemainīt vai pārdot visu ko paši saražojuši vai izaudzējuši un nopirkt to, ko paši nevarēja izaudzēt vai iegūt, piemēram, zemnieki veda pārdot lauksaimniecības produktus un no zvejniekiem varēja nopirkt vai iemainīt siļķes un sāli. Apkārt tirgus laukumiem savas mājas un tirgotavas būvēja amatnieki un tirgotāji. Tirgus laukumi bija gan pilsētu, gan lielāku apdzīvotu vietu centros.
Ostas. Lielāko upju un jūras krastā veidojās ostas. Tur pirkt un pārdot varēja no tuvākas un tālākas apkaimes atbraukušie. Pie ostām veidojās noliktavas un tirgus laukumi. Lai kuģiem būtu kur piestāt, veidoja kuģu piestātnes. Jūras ostās veidoja molus – garus akmens uzbērumus, kas norobežoja ostas ūdeņus no jūras viļņiem. Uz tiem atradās bākas ar gaismām, lai norādītu, kur var iebraukt kuģi.
4. attēlā: Akmensraga bāka
Akmensraga bāka atjaunota 1921.gadā un paceļas 37 metru augstumā. Tā atrodas Sakas pagastā, Pāvilostas tuvumā.
Ražotnes. Tās bija fabrikas, darbnīcas, dolomīta, māla pārstrādes fabrikas, spirta dedzinātavas, alus darītavas, elektrostacijas. To tuvumā bija ēkas, kur dzīvoja ražotnē nodarbinātie strādnieki, arī nams, kurā dzīvoja ražotnes īpašnieks.
Kolhozu un Sovhozu centri. Latvijas okupācijas laikā laukos veidoja lielas saimniecības, kuras sauca par kolhoziem un sovhoziem. To centrā parasti bija kantoris, kur atradās saimniecības vadība, un kultūras nams. Ciemata apkārtnē bija fermas, kur audzēja vistas, cūkas, govis, teļus un aitas. Bija mehāniskās darbnīcas, kurās laboja tehniku. Tāpat ražotnes – dzirnavas, kaltes, pienotavas u.c. Ap kolhozu centru bija mājas strādniekiem.
Pašvaldību nami. Pilsētas senāk pārvaldīja rātes, bet pagastus – pagastu valdes. Rātes un pagasta valdes namus parasti cēla pie zemnieku iecienītām tirgus vietām.
Skolas. Ap lielākām skolām izveidojās apdzīvotas vietas. Te bija gan telpas un ēkas mācībām, gan dzīvojamās ēkas skolotājiem un skolēnu ģimenēm.
Svētvietas
Senās svētvietas. Tās ir vietas, kuras mūsu senči uzskatīja par svētām, un apmeklēja pirms kristietības pieņemšanas. Tās bija svētās birzis, ozoli, kulta akmeņi, alas, īpaši koku stādījumi, vietas pie svētiem avotiem. Vēlāk, arī pēc kristīgās ticības pieņemšanas, daudzi cilvēki turpināja apmeklēt senču svētvietas- slepus. Parasti tuvumā esošo māju saimnieki šīs svētvietas apkopa un par tām rūpējās.
5. attēlā: Māras kambari
Māras kambari – Trīs alas gaišajā smilšakmenī (augšdaļā – lodīšu smilšakmenī) Abavas labā krasta sāngravā, apmēram 6 km augšpus Rendas un 400 m uz austrumiem no Jaunlanku mājām. Divas alas atrodas vienā gravas nogāzē, bet viena – pretējā. Arheoloģisks piemineklis – sena kulta vieta.
Baznīcas. Tās cēla kristīgo dievkalpojumu vajadzībām. Visvairāk Latvijā ir katoļu, luterāņu un pareizticīgo baznīcas. To tuvumā bija mājokļi garīdzniekiem un draudzes ļaudīm, bieži pie baznīcām bija klosteri, kuros dzīvoja mūki un mūķenes, kuri bija nodevušies garīgajai dzīvei. Pie baznīcām bieži veidojās kapsētas.
Sinagogas. Daudzās mazajās Latvijas pilsētās apmetās ebreji un uzcēla tur sinagogas. Ebrejiem sinagogas ir reizē lūgšanu nami un skolas. Sinagogu tuvumā parasti dzīvoja visa ebreju kopiena, bet to tuvumā veidojās arī ebreju kapi.
Lūgšanu nami. Ir tādas kristiešu grupas vai draudzes, kuras baznīcu vietā cēla lūgšanu namus. Vidzemē ir daudz lūgšanu namu, kuras cēla brāļu draudzes. Tie atgādina dzīvojamos namus.
6. attēlā: Aglonas bazilika
Aglonas bazilika ir visas katoliskās baznīcas Latvijā centrs un svētceļojuma galamērķis.
Vietas, kur atpūsties un uzlabot veselību
Agrākos laikmetos parasti cilvēki dzīvoja tur, kur strādāja. Senajos pilsētnieku namos pirmajā stāvā parasti bija amatnieka darbnīca, tirgotāja kantoris vai veikals. Pirms apmēram 200 gadiem cilvēki, kuru rocība to varēja atļauties, sāka apmesties ārpus pilsētas centra, kādā ērtākā un klusākā vietā.
Dzīvojamo namu kvartāli. Tādi veidojās pilsētās. Bija kvartāli ar greznām dzīvojamajām mājām un grezniem dzīvokļiem turīgajiem, un vienkāršām strādnieku mājām. Tās bija trūcīgas mājas ar maziem tumšiem dzīvoklīšiem.
Piepilsētu ciemi. Augot pilsētām, cilvēki meklēja iespēju apmesties tuvāk dabai. Tā pie jūras vai vietās kur ir skaista daba, veidojās vasarnīcu ciemi. Mūsdienās, kad cilvēki var ātri nokļūt pilsētās, šie ciemi sāka pārtapt par apdzīvotām vietām, kur cilvēki dzīvo visu cauru gadu.
Dziednīcu ciemi. Ārpus pilsētas veidojās arī dziednīcas un sanatorijas. Latvijā ir apdzīvotas vietas, kuras atrodas pie dziednieciskiem avotiem, kuru ūdeņus izmanto ārstniecībai.
7. attēlā: Grezns bagāto pilsētnieku dzīvojamais nams Rīgā, Alberta ielā, Jūgendstila ēka
Jautājumi, ko būtu vērts noskaidrot, pētot objektu:
1. Kāds ir ēkas datējums?
2. Kas bija ēkas celtniecības darbu patrons vai pasūtītājs?
3. Kāds bija ēkas celtniecības mērķis?
4. Kas bija arhitekts un/vai būvdarbu vadītājs?
5. Kāda ir ēkas sākotnējā funkcija?
6. Kādas ēkas daļas ir oriģinālas un kādas ir tikušas izmainītas?
7. Kādi celtniecības paņēmieni un būvmateriāli ir izmantoti?
8. Kāda bija ēkas arhitektoniskā forma un stils, un kāda bija to nozīme?
9. Kāds ir ēkas novietojums: vai tās atrašanās vieta un tuvākās apkārtnes stāvoklis ir mainījies?
10. Kāda bija laikabiedru attieksme pret ēku tās celtniecības laikā? Kāda ir bijusi vēlākā sabiedrības attieksme pret to?
2. Kas bija ēkas celtniecības darbu patrons vai pasūtītājs?
3. Kāds bija ēkas celtniecības mērķis?
4. Kas bija arhitekts un/vai būvdarbu vadītājs?
5. Kāda ir ēkas sākotnējā funkcija?
6. Kādas ēkas daļas ir oriģinālas un kādas ir tikušas izmainītas?
7. Kādi celtniecības paņēmieni un būvmateriāli ir izmantoti?
8. Kāda bija ēkas arhitektoniskā forma un stils, un kāda bija to nozīme?
9. Kāds ir ēkas novietojums: vai tās atrašanās vieta un tuvākās apkārtnes stāvoklis ir mainījies?
10. Kāda bija laikabiedru attieksme pret ēku tās celtniecības laikā? Kāda ir bijusi vēlākā sabiedrības attieksme pret to?
Par objektiem informāciju var sniegt:
- Publikācijas presē sniedz novadnieku attieksmi pret arhitektūras objektiem: cenu, celtniecības norisi, mākslinieciskās īpatnības, jaunu objektu atklāšanu;
- Vēsturiskās kartes par pilsētu vai novadu apbūvi;
- Fotogrāfijas sniedz precīzu ēkas vai arhitektūras pieminekļa atveidojumu, un uzskatāms par dokumentālo vēstures avotu.