Jēdziens “demokrātija” radās, lai raksturotu politisko iekārtu dažās sengrieķu pilsētvalstīs – vispirms Atēnās ap 5. gs. p. m. ē. Ņemot vērā, ka gan “tauta”, gan “valdīšana” var tikt saprastas ļoti dažādi, demokrātijas jēdziens laika gaitā ir mainījis nozīmi. Turklāt ne vienmēr demokrātiskās iekārtas apzīmēšanai tika izmantots šis vārds, tā vietā izmantojot semantiski tuvos “republikāniskas” vai “pilsoniskas” iekārtas apzīmējumus.
Mūsdienu demokrātiju reizēm definē kā "plašas, vienlīdzīgas, aizsargātas, un savstarpēji saistošas konsultācijas starp valsti un pilsoņiem". Politiskie lēmumi demokrātijā tiek pieņemti, balstoties vienlīdzīgu, sabiedrības plašu vairumu aptveroša pilsoņu kopuma saistošā gribas izpausmē, turklāt šo pilsoņu personiskās un politiskās tiesības ir aizsargātas. Minimālais pazīmju kopums demokrātijai ir:
1. Vienlīdzīgas un vispārējas balsstiesības amatpersonu vēlēšanās.
2. Reāla konkurence par politisko varu.
3. Aizsargātas pilsoņu tiesības un politiskās brīvības.
1. Vienlīdzīgas un vispārējas balsstiesības amatpersonu vēlēšanās.
2. Reāla konkurence par politisko varu.
3. Aizsargātas pilsoņu tiesības un politiskās brīvības.
Demokrātijas vērtības:
Vienlīdzība – tiesību ziņā valsts iedzīvotāji ir vienlīdzīgi. Lēmumu pieņemšanā katram ir viena balss, ikvienam ir tiesības piedalīties diskusijās, paust savu viedokli vai vērsties tiesā. Sabiedrība pievērš uzmanību arī tam, lai ikviena cilvēka tiesības tiktu ievērotas, īpaši to, kuru veselības stāvoklis ir smags, vai ierobežo invaliditāte.
Brīvība – demokrātija atbalsta un uztur dažādas brīvības – paust savus uzskatus, pulcēties, veidot biedrības, piedalīties pārvaldē, izvēlēties dzīvesvietu, nodarbošanos, veidot ģimeni. Brīvības var ierobežot tikai tad, ja tās apdraud citus cilvēkus vai valsti kopumā. Ierobežojumus nosaka likums.
Likumība, tiesiskums – Sabiedrības dzīve ir balstīta uz likumiem, kuri ir pieņemti publiski un visiem pieejami, zināmi. Likumu izstrāde tiek savlaicīgi izsludināta, ikviens var iesniegt savus priekšlikumus, sekot apspriešanai un likuma pieņemšanai. Cilvēku rīcību vērtē pēc spēkā esošiem likumiem, un nevienu nevar saukt par vainīgu, kamēr pārkāpums nav konstatēts un pierādīts.
Cilvēktiesības – Minimālais cilvēktiesību un brīvību katalogs atrodams Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā. Tā satur pilsoniskās, politiskās, sociālās, ekonomiskās, kultūras un solidaritātes tiesības, kā arī diskriminācijas aizliegumu. Tiesību un brīvību katalogs var būt plašāks gan reģionālajās cilvēktiesību aizsardzības sistēmās, gan valstu konstitūcijās. Tāpat arī tiesības saturs un tvērums tiek pilnveidots un precizēts līdz ar sabiedrības attīstību. Latvijā cilvēktiesības ietvertas Satversmes 8.nodaļā.
Griba – Griba jeb gribasspēks ir cilvēkam piemītoša īpašība, kas izpaužas viņa spējā pārvaldīt savu psihi un rīcību. Psihisku norišu kopums, kuras izpaužas motivētā, mērķtiecīgā, apzinātā darbībā, pārvarot kādas grūtības.
Cieņa – Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme.
Saistītās nozīmes attieksme. Morālā vērtība, morālā stāja, arī gods. Savas un citu vērtības, tiesību
Brīvība – demokrātija atbalsta un uztur dažādas brīvības – paust savus uzskatus, pulcēties, veidot biedrības, piedalīties pārvaldē, izvēlēties dzīvesvietu, nodarbošanos, veidot ģimeni. Brīvības var ierobežot tikai tad, ja tās apdraud citus cilvēkus vai valsti kopumā. Ierobežojumus nosaka likums.
Likumība, tiesiskums – Sabiedrības dzīve ir balstīta uz likumiem, kuri ir pieņemti publiski un visiem pieejami, zināmi. Likumu izstrāde tiek savlaicīgi izsludināta, ikviens var iesniegt savus priekšlikumus, sekot apspriešanai un likuma pieņemšanai. Cilvēku rīcību vērtē pēc spēkā esošiem likumiem, un nevienu nevar saukt par vainīgu, kamēr pārkāpums nav konstatēts un pierādīts.
Cilvēktiesības – Minimālais cilvēktiesību un brīvību katalogs atrodams Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā. Tā satur pilsoniskās, politiskās, sociālās, ekonomiskās, kultūras un solidaritātes tiesības, kā arī diskriminācijas aizliegumu. Tiesību un brīvību katalogs var būt plašāks gan reģionālajās cilvēktiesību aizsardzības sistēmās, gan valstu konstitūcijās. Tāpat arī tiesības saturs un tvērums tiek pilnveidots un precizēts līdz ar sabiedrības attīstību. Latvijā cilvēktiesības ietvertas Satversmes 8.nodaļā.
Griba – Griba jeb gribasspēks ir cilvēkam piemītoša īpašība, kas izpaužas viņa spējā pārvaldīt savu psihi un rīcību. Psihisku norišu kopums, kuras izpaužas motivētā, mērķtiecīgā, apzinātā darbībā, pārvarot kādas grūtības.
Cieņa – Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme.
Saistītās nozīmes attieksme. Morālā vērtība, morālā stāja, arī gods. Savas un citu vērtības, tiesību
apziņa; šīs apziņas izpausme.
Dzīvība – Dzīvība ir viena no cilvēktiesību pamatvērtībām. Dzīvība ir īpašība, kura atšķir priekšmetus no dzīvās dabas. Nāve ir dzīvības beigas, pēc tās iestāšanās organisms kļūst "nedzīvs". Dzīvībai vēstures gaitā ir bijusi neviennozīmīga vērtība, jo kari, verdzība, augsti nevērtēja cilvēku dzīvības.
Tiesību vara – ikvienām cilvēka tiesībā ir jābūt ievērotām un respektētām.
Individualitāte – Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
Izvēle – Kaut kā piemērota, atbilstoša izraudzīšanās. Nevienam nav tiesību ierobežot otra izvēles, kā tikai likumam.
Līdzdalība – Līdzdalība ir process, kurā ikvienam ir iespēja piedalīties sev būtisku jautājumu izlemšanā un apkārt notiekošā veidošanā ar mērķi uzlabot savu un līdzcilvēku dzīves kvalitāti.
Pilsoniska sabiedrība – Sastāv no pilsoņiem, kolektīva, brīvprātīga, paša radīta, neatkarīga no valsts, autonoma valsts, ierobežota ar tiesisku kārtību, darbojas publiskajā telpā, lai sasniegtu kopīgus mērķus.
Patriotisms – tiek raksturots kā uzticība valstij, darbošanās saskaņā ar demokrātiskām vērtībām, lepošanās ar savu valsti.
Kolektīvā lēmuma pieņemšana – lai nerastos konflikti, demokrātijā lēmumus pieņem kā vienošanos ar sabiedrības līdzdalību. Lēmuma pretiniekiem jāpiekrīt vairākuma gribai, bet viņiem netiek liegtas iespējas par lēmuma maiņu.
Tiesību vara – ikvienām cilvēka tiesībā ir jābūt ievērotām un respektētām.
Individualitāte – Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
Izvēle – Kaut kā piemērota, atbilstoša izraudzīšanās. Nevienam nav tiesību ierobežot otra izvēles, kā tikai likumam.
Līdzdalība – Līdzdalība ir process, kurā ikvienam ir iespēja piedalīties sev būtisku jautājumu izlemšanā un apkārt notiekošā veidošanā ar mērķi uzlabot savu un līdzcilvēku dzīves kvalitāti.
Pilsoniska sabiedrība – Sastāv no pilsoņiem, kolektīva, brīvprātīga, paša radīta, neatkarīga no valsts, autonoma valsts, ierobežota ar tiesisku kārtību, darbojas publiskajā telpā, lai sasniegtu kopīgus mērķus.
Patriotisms – tiek raksturots kā uzticība valstij, darbošanās saskaņā ar demokrātiskām vērtībām, lepošanās ar savu valsti.
Kolektīvā lēmuma pieņemšana – lai nerastos konflikti, demokrātijā lēmumus pieņem kā vienošanos ar sabiedrības līdzdalību. Lēmuma pretiniekiem jāpiekrīt vairākuma gribai, bet viņiem netiek liegtas iespējas par lēmuma maiņu.