Inflācija — vispārēja patēriņa cenu kāpums; naudas pirktspējas samazināšanās.
Deflācija — vispārēja patēriņa cenu kritums; naudas pirktspējas palielināšanās.
Centrālā banka — banka, kuras uzdevums ir īstenot naudas un kredīta politiku valstī. Centrālā banka laiž apgrozībā (emitē) naudas zīmes, uzglabā valsts zelta un valūtas rezerves un darbojas arī kā banku banka, t.i. pārrauga banku sistēmu valstī, un atbild par naudas masas un kredītu apjomu ekonomikā. Eirozonā, tajā skaitā Latvijā, centrālās bankas funkcijas veic Eiropas Centrālā banka (ECB) un Latvijas Banka (LB).
Kredīts — naudas līdzekļu vai materiālo vērtību aizdevums fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu laiku, par ko jāmaksā aizdevuma procenti.
Noguldījums — naudas līdzekļi, ko privātpersonas, uzņēmumi nodod uzglabāšanai kredītiestādēs (bankās).
Emisija — naudas un vērtspapīru (akciju, obligāciju, noguldījumu sertifikātu u.c.) laišana apgrozībā. Naudu emitē centrālās bankas. Vērtspapīrus emitēt var uzņēmumi, valsts, pašvaldības un arī privātpersonas.
Deflācija — vispārēja patēriņa cenu kritums; naudas pirktspējas palielināšanās.
Centrālā banka — banka, kuras uzdevums ir īstenot naudas un kredīta politiku valstī. Centrālā banka laiž apgrozībā (emitē) naudas zīmes, uzglabā valsts zelta un valūtas rezerves un darbojas arī kā banku banka, t.i. pārrauga banku sistēmu valstī, un atbild par naudas masas un kredītu apjomu ekonomikā. Eirozonā, tajā skaitā Latvijā, centrālās bankas funkcijas veic Eiropas Centrālā banka (ECB) un Latvijas Banka (LB).
Kredīts — naudas līdzekļu vai materiālo vērtību aizdevums fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu laiku, par ko jāmaksā aizdevuma procenti.
Noguldījums — naudas līdzekļi, ko privātpersonas, uzņēmumi nodod uzglabāšanai kredītiestādēs (bankās).
Emisija — naudas un vērtspapīru (akciju, obligāciju, noguldījumu sertifikātu u.c.) laišana apgrozībā. Naudu emitē centrālās bankas. Vērtspapīrus emitēt var uzņēmumi, valsts, pašvaldības un arī privātpersonas.
Kriptovalūta. Vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 3. panta 10. un 11. punktā minētajos gadījumos.
Agrāk visu nepieciešamo cilvēki ražoja paši, naudu vai maiņu praktiski neizmantoja, dzīvoja naturālās saimniekošanas apstākļos. Attīstoties darba rīkiem, cilvēku darbs kļuva ražīgāks, kas veicināja darba dalīšanu un specializāciju. Tas radīja nepieciešamību attīstīt maiņu.
Vienkāršākā maiņa ir barters, kad preci maina pret preci.
Taču tas ir neērts, laikietilpīgs maiņas veids, lai atrastu maiņas partneri, kuram vajadzīgs tieši tavs ražojums. Radās nepieciešamība pēc universāla maiņas līdzekļa – naudas.
Nauda ir prece, ko pieņem apmaiņā pret citām precēm.
Pirmatnējā jeb preču nauda. Par naudu var kalpot ikviena prece, kuru pieņem apmaiņai pret citām precēm. Senatnē izmantoja kauri gliemežvākus, tējas ķieģelīšus, dzintara gabaliņus, suņa zobus, dārgmetālu vai konkrētas preces. Tā tikai šķiet, ka to izmantoja senatnē, taču arī mūsdienās cilvēki bieži maksā ar precēm – par malkas skaldīšanu vai par dārza apstrādāšanu samaksā ar medu, pienu, olām vai gaļu, sevišķi izplatīti tas kļūst laikā, kad ir augsta inflācija.
2. attēlā: Kauri gliemežvāki
Kauri gliemežvākus nēsāja kā rotas, bet izmantoja arī kā pirmatnējo naudu – maksāšanas līdzekli. Pirmatnējā kopienās tos viegli bija atpazīt sava īpatnējā izskata dēļ.
Metāla nauda. Senatnē naudas kalšanai izmantoja tikai dārgmetālus, zeltu un sudrabu. Mūsdienās monētu kalšanai izmanto niķeli, alumīniju, dzelzi, varu un cinku. Tikai jubilejas monētām, kuras neizmanto naudas apritē, bet kaļ tikai kā bagātību uzkrāšanas līdzekli un kolekcijām, izmanto zeltu un sudrabu.
Papīra nauda. To izgudroja Ķīnā, jo metāla nauda bija smaga, grūti pārnēsājama. Pasaules apceļotājs Marko Polo pamanīja Ķīnā šo ērto banknošu priekšrocības, un ideju par papīra naudu atveda uz Eiropu. Nomināls ir uz papīra naudas norādītā vērtība. Banknote ir papīra naudas zīme.
Skaidrā un bezskaidrā nauda. Arvien lielāku popularitāti iegūst bezskaidras naudas darījumi – iespēja norēķināties ar "plastikāta naudu" jeb kredītkartēm un debetkartēm, kā arī ar mobilajām lietotnēm. Tas ir ērti, jo nav jānēsā līdzi nauda, droši, jo pazaudēšanas gadījumā citam ir sarežģīti lietot, pastāv iespēja karti nobloķēt, kā arī higiēniski, jo nauda ir netīra. Liels pluss ir tas, ka bezskaidras naudas norēķinu gadījumā ir ērti to izmantot jebkurā pasaules valstī, nav jāmaina valūta, tas notiek automātiski, pēc bankas noteiktā kursa.
5. attēlā: "Plastikāta nauda", kredītkartes un debetkartes
6. attēlā: Mobilā aplikācija, kura ļauj norēķināties bez skaidras naudas
Naudas funkcijas:
Maiņas, maksāšanas līdzekļa funkcija – tā nodrošina preču apmaiņu pret noteiktu naudas daudzumu.
Vērtības mēra funkcija – tā nodrošina preces vai pakalpojuma vērtības izteikšanu naudā jeb preces cenā. Cenas ļauj ātri, ērti salīdzināt dažādu preču vērtību un atvieglo maiņu.
Uzkrāšanas līdzekļa funkcija – naudu var viegli uzkrāt. Uzkrājot var pat palielināt naudas daudzumu. Svarīgi, lai uzkrājot naudu, tā nezaudētu savu vērtību.
Maiņas, maksāšanas līdzekļa funkcija – tā nodrošina preču apmaiņu pret noteiktu naudas daudzumu.
Vērtības mēra funkcija – tā nodrošina preces vai pakalpojuma vērtības izteikšanu naudā jeb preces cenā. Cenas ļauj ātri, ērti salīdzināt dažādu preču vērtību un atvieglo maiņu.
Uzkrāšanas līdzekļa funkcija – naudu var viegli uzkrāt. Uzkrājot var pat palielināt naudas daudzumu. Svarīgi, lai uzkrājot naudu, tā nezaudētu savu vērtību.
Kādai jābūt naudai?
1. Naudai jābūt uzticamai. Ja cilvēki naudai nespēs uzticēties, viņi to nepieņems kā maksāšanas līdzekli. Piemēram, mūsdienās cilvēki diez vai uzticētos suņa zobiem kā maksāšanas līdzeklim.
2. Naudai jābūt viegli dalāmai. Jābūt tā, ka ar naudu var samaksāt par vissīkāko preču vienību. Piemēram, ja maksāšanas līdzeklis ir vērsis vai aita, tad par sērkociņiem būtu pārmaksāts, atdodot veselu lopiņu.
3. Naudai jābūt viegli atpazīstamai. Eiro banknotes, piemēram, ir vienā krāsojumā katra nomināla banknotes, uz tām ir attēloti dažādu laikmetu simboli, kurus atpazīst un pieņem visā Eiropā.
4. Naudai jābūt drošai pret viltošanu. Banknotēs ir iestrādātas ūdenszīmes, spīdīgā, metāliskā josla, rievotā daļa, un reljefi izciļņi, lai naudu varētu izmantot neredzīgi cilvēki, tāpat numurs, sērija u.c. elementi.
5. Naudai jābūt vieglai, ērti un ilgstoši lietojamai. Eiro banknotes tiek drukātas uz īpaša, kokvilnas papīra, kurš ir mitruma izturīgs, ilgstoši lietojams. Netīrās, ieplēstās un nolietotās banknotes banka izņem no aprites un nomaina pret jaunām.
8. attēlā: Kriptovalūta, bitkoini