Par stresu sauc spriedzi, ko cilvēks izjūt patīkamās vai nepatīkamās situācijās. Spriedzi, ko cilvēks izjūt patīkamās situācijās sauc par eistresu. Tas cilvēkam rada enerģijas pieplūdumu un mudina darboties. Tāpēc to uzskata par vēlamu.
Stresu, kurš rodas nepatīkamās situācijās, sauc par distresu. Tas rada bailes dusmas, skumjas un apjukumu.
Pēc iedarbības ilguma. Izšķir īslaicīgo stresu, kuru izraisa kāds īpašs, ekstrēms notikums. Ilglaicīgs stress. To izraisa dzīves apstākļi.
Iedalījums pēc vides, kurā tas rodas. Pētnieki te nosaka katrai videi raksturīgo, skolēniem var būt:
-
Attiecības ģimenē;
- Attiecības klasē;
- Attiecības ar draugiem;
- Ārpus mājas.
Iedalījums pēc iedarbības
-
Fiziska iedarbība – iedarbība uz ķermeni.
-
Garīga iedarbība – iedarbība uz garīgo pasauli.
Psihologi apgalvo, ka stresu var raksturot kā atrašanos bēgšanas un cīņas stāvoklī. Šo stāvokli var izskaidrot ar piemēru. Ja cilvēkam uzbrūk suns, viņš saspringumā apsver divas iespējas – aizstāvēties un padzīt suni vai bēgt.
Ja cilvēks ilgstoši pakļauts distresam, viņam var rasties veselības problēmas. To, kā ilgstošs distress iedarbojas uz cilvēku, var parādīt šajā shēmā.
Saskarsme ar stresoru
Trauksmes fāze – cilvēks mobilizējas lai uzvarētu stresoru.
Pielāgošanās fāze – cilvēks cenšas sadzīvot ar stresoru.
Izsīkuma fāze – cilvēks padodas, sāk just veselības problēmas.
Izvairīties no stresora
Ja ir iespējams paredzēt, kas sagādās stresu, Tu vari apsvērt, vai no tā var izvairīties, vai to panākt citā veidā. Pasaulē ir daudz alternatīvu iespēju.
Nepieļaut stresoru
Ir situācijas, kad var nepieļaut stersora rašanos. Piemēram, var visu pagūt saplānojot laiku, paveikt to kas solīts, nepārkāpt kādus noteikumus, nemelot un atzīt kļūdas. Ja Tu izmanto šo stratēģiju, ir svarīgi apsvērt tālākos notikumus un apstākļus.
Mainīt attieksmi pret stresoru
Tu reāli vari izvērtēt, vai briesmas ir tik lielas, kā Tu paredzi, izdomāt atkāpšanās plānus, ja kaut kas neizdosies, secināt, ka neizdošanās ir laba skola, ka citu reizi viss izdosies.
Izkopt savu izturību
Tu vari darīt visu, lai nostiprinātu savu veselību (veselīgs ēdiens, kustības, miegs). Tu vari atbrīvoties, klausoties mūziku, tiekoties ar draugiem vai atklāti ar kādu parunājoties un saņemot uzmundrinājumus.
Uz laiku noslēgties
Tu vari atlikt malā to, kas rada distresu, kaut kur aizceļot, apmeklēt kādu izklaides vietu, sportot, nodarboties ar vaļasprieku un kad esi atguvis spēkus, atgriezties pie problēmas risināšanas.
Atceries!
Cilvēki mēdz atbrīvoties no spriedzes arī neveselīgos veidos – dažādi apreibinoties, aizraujoties ar azartspēlēm, izrādot agresiju pret sevi un citiem, graužot nagus, košļājot lūpas, smēķējot, pārlieku daudz laika pavadot datorspēlēs un telefonā. Tas stresu nemazina, bet tikai kāpina.
No stresa iespējams atbrīvoties arī veselīgi ar elpošanas vingrinājumu palīdzību, vingrojot, meditējot, iztēlojoties kaut ko skaistu, klausoties skaistu mūziku, ejot dabā, ēdot veselīgu pārtiku un lūdzot atbalstu citiem cilvēkiem.