Dažkārt negatīvās emocijas cilvēki cenšas pārvarēt ar vardarbību- agresiju pret citiem. Šie cilvēki paši jūtas slikti, un grib, lai arī citi tā justos. Bieži vien šiem cilvēkiem izdodas ap sevi pulcēt grupu, kuri atbalsta vardarbību un piedalās tajā. Tad rodas mobings. Vārds radies no angļu valodas vārda, kas nozīmē "pūļa uzbrukums".
 
Shutterstock_1259446138_mobbing_mobings.jpg
 
Ap mobinga grupu var būt cilvēki, kas aizstāv upuri, cilvēki, kas vienaldzīgi noskatās, vai pat izvairās no redzētā vai piedzīvotā, lai par to vēlāk nebūtu jāpārdzīvo.
Mobings var izpausties kā fiziski vai emocionāli uzbrukumi, pazemojumi, naidīgi ieraksti sociālajos tīklos, viltus ziņas par cilvēku, pazemojošu attēlu publicēšana un citas darbības, kuras skar cilvēka emocionālo un fizisko drošību.
Mobingā parasti iesaistītas ir trīs puses:
Mobinga ierosinātājs – cilvēks, kuram svarīgi ir kompensēt savas problēmas, darot pāri citiem. Rosinātājiem parasti ir svarīga vara pār citiem, lai nebūtu jāatklāj vai jārisina savas problēmas.
Mobinga upuris – vairākumā gadījumu, tas ir cilvēks, kurš atšķiras no citiem, neprot sevi pietiekami aizstāvēt.
Atbalstītāji, kuri iesaistās mobingā – ir divu veidu atbalstītāji, vieni, kuri atbalstot mobingu, saskata iespējas atrisināt savas problēmas, otri, kuri baidās paši kļūt par mobinga upuriem.
 
Pastāv trīs veida mobingi:
fiziskais mobings ir saistīts ar spēka pielietošanu pret otru cilvēku;
verbālais mobings ir vārdiska pazemošana, apsmiešana, izjokošana, aprunāšana, iebiedēšana;
izstumšana jeb slēptais mobings ir, kad cilvēks tiek izstumts no darba kolektīva, tiek ignorēts, izolēts, izturas tā, it kā viņa tur nebūtu. 
 
Kā izpaužas mobings?
Kā pastāvīga kritika skolā vai darbā, gan pamatota gan nepamatota;
Kā aprunāšana, nemaz neslēpjot to no mobinga upura;
Baumošana – reizēm tiek izplatītas pašas nejēdzīgākās baumas, lai grautu skolēna vai darbinieka tēlu;
Ignorēšana, nesarunāšanās, nesveicināšanās, neaicināšana uz klases pasākumiem, dzimšanas dienām, darbā uz sapulcēm, pilnīga nerēķināšanās;
Mutiski un telefoniski draudi,
Ņirgāšanās par kādu fizisku trūkumu vai izskatu;
Bezjēdzīgu un neizpildāmu uzdevumu uzdošana.
Skolā nevienam nav svešas situācijas, kad bērni un jaunieši ir neiecietīgi viens pret otru. Skolēni mēdz nežēlīgi un agresīvi risināt savstarpējos konfliktus un nesaskaņas. Galvenokārt var runāt par četrām vienaudžu vardarbības formām:
  • Fiziska – visas darbības, kur mērķis ir nodarīt sāpes: grūstīšana, sišana, klupināšana u.c. darbības.
  • Verbāla – vārdiski izteikumi ar mērķi sāpināt aizskart: apsaukāšana, ļauna izjokošana, apsmiešana.
  • Emocionāla – izslēgšana no grupas, draudu izteikšana.
  • Seksuāla – kad bērni un jaunieši vai citas personas pret paša gribu tiek piespiesti iesaistīties seksuālās darbībās.

Kāpēc tā notiek?
Visbiežāk vardarbībai tiek pakļauti tādi bērni, kuri ir atšķirīgi no lielākā vairuma gan ar savu izskatu, gan savām domām un attieksmi. Taču tie, kuri ir vardarbīgi, visbiežāk paši mēdz pārdzīvot neiecietīgu attieksmi pret sevi mājās. Lai nenokļūtu tādā pašā lomā skolā, viņi izvēlas darīt pāri citiem un uzņemties „vadītāja” lomu. Kā arī bieži ir tā, ka piederēt grupai vari tikai tad, kad dara kādam pāri. Bieži no vardarbības cieš arī skolēni, kas nav tieši iesaistīti vienaudžu vardarbībā, bet redz visu notiekošo. Ar laiku šādi bērni paši kļūst vardarbīgi pret citiem, lai nenokļūtu upura lomā.
 
Ko darīt, ja esi cietis no vardarbības?
Par to nav jākaunas. Tā nav tava vaina, ka esi kļuvis par vardarbības upuri. Ir svarīgi meklēt palīdzību. Neviens nav pelnījis šādu attieksmi pret sevi.
Padomā, vai ir kāds ar kuru Tu vari runāt par notikušo. Vai ir kāds draugs vai ģimenes loceklis, kuram Tu uzticies? Pastāsti par to, kas notika un kā Tev tas liek justies. Varbūt kopīgi varēsiet izdomāt kā vajadzētu rīkoties tālāk.
Pastāsti par notikušo skolotājam, jo tā ir iespēja noskaidrot, kā skolā Tev varētu palīdzēt.
Tu vari zvanīt uz Uzticības Tālruni lai runātu par to, kas ir noticis. Tev būs iespēja kopā ar konsultantu padomāt par citiem variantiem, kā rīkoties šajā situācijā.

Kā rīkoties, ja redzi, ka pret kādu tiek vērsta vardarbība?
Ja vardarbība tiek vērsta pret kādu Tev tuvu cilvēku, Tu vari viņam pateikt, ka Tu redzēji, kas notika, un ka jūties norūpējies par viņu.
Jautā draugam vai viņš būtu gatavs ar kādu par to runāt. Vari piedāvāt būt kopā ar šo cilvēku, tad kad viņš to kādam stāstīs.
Ja cietušais negrib vai baidās par kādam nevienam stāstīt, padomā par to, kam un kā tu vari to pastāstīt.
Ja tev šķiet, ka skolā notiek ļoti daudz vardarbības, iespējams, skolotājs par to nezina. Ja tu gribi lai, skolotāji palīdz, tev par to viņiem ir jāpastāsta.
Tu vari klasē ierosināt diskusiju par to, kā cīnīties pret vienaudžu vardarbību skolā. Varbūt tavas skolas psihologs varētu palīdzēt vadīt šādu diskusiju.

Ja pats esi varmācīgs pret citiem?
Pat tad, ja Tu domā, ka aizskar kādu tikai pa jokam, Tavi joki var būt nepatīkami un tas, kuru tu izjoko var justies nobijies un apjucis.
Bieži tie bērni, kuri ir vardarbīgi pret citiem nav apmierināti ar kaut ko paši savā dzīvē. Iespējams, ka tev gribas izdarīt pāri kādam citam, cerot, ka tas mazinās Tavas dusmas un sāpes. Ja esi nomākts un dusmīgs, runā par to, neizgāz savas dusmas uz kādu citu.
Lai arī tev šķiet, ka tas ir ļoti grūti, tu vari izmainīt savu rīcību. Parunā ar kādu, kuram uzticies, pastāsti par to, kā jūties.
Esot vardarbīgs pret citiem, tu pats vari radīt sev daudz nepatikšanu.