Katrs cilvēks piedzimst ģimenē, no saviem vecākiem pārmanto gan ārējās pazīmes, gan rakstura īpašības. Augot un attīstoties mijiedarbībā ar citiem cilvēkiem, veidojas personība. Šī tēma tev palīdzēs izprast sevi, savu rīcību, kā arī sadarboties ar citiem cilvēkiem.
Personība – noturīgs cilvēka īpašību kopums, kas izpaužas viņa rīcībā, domāšanā, emocionālajās reakcijās; apzinoties savu personību, cilvēks cenšas vērtēt un pilnveidot sevi, pamatot savus lēmumus.
Pavērojot cilvēkus, tu droši vien esi pamanījis, ka ir tādi cilvēki uz kuriem var paļauties, jo viņi solīto izpildīs, un ir tādi, uz kuriem paļauties nevar. Tas ir saistīts ar izpratni par pienākumiem.
Pienākums ir tas, kas kādam kaut kādu iemeslu dēļ ir jāizpilda. Bieži vien termins tiek lietots daudzskaitlī, jo parasti tiek pildīts vairāk nekā viens pienākums.
Ir pienākumi, kurus veicam ar prieku un no sirds, bet ir pienākumi, kuri prieku nerada, bet tie ir jāveic, tāpēc ka tas ir nepieciešams. Daļu pienākumu cilvēks uzņemas pats, bet otru daļu uztic citiem cilvēkiem.
Tos, ko mums uztic citi, varētu saukt par ārējiem pienākumiem, bet iekšējie pienākumi ir tie, kurus veikt liek mūsu sirdsapziņa. Gandrīz visus cilvēkus, ar retiem izņēmumiem, stingri ierobežo labā un ļaunā atziņa, ko mēs saucam par sirdsapziņu. Cilvēki mēdz sacīt, ka viņiem ir „tīra sirdsapziņa”, „netīra sirdsapziņa”, vai pat „tam nav sirdsapziņas”, vai „mana sirdsapziņa nedod man mieru”. Tā ir mums visiem.
Sirdsapziņa – tikumiskās atbildības jūtas par savu rīcību attieksmē pret citiem cilvēkiem vai dzīvām būtnēm.
Gribu un mērķtiecību var veidot un attīstīt un pilnveidot. Personību raksturo spēja domāt un rīkoties patstāvīgi, nepakļaujoties baram vai citu cilvēku gribai. Ja ikdienā cenšamies paveikt uzdevumus, kuri mums uzticēti, vai paši vēlamies paveikt spītējot grūtībām, veidojas gribasspēks. Griba ir cieši saistīta ar mērķtiecību. Cilvēkus, kuriem trūkst mērķtiecības, sauc par bezgribas cilvēkiem, viņiem patīk fantazēt, iztēloties, ka spēj īstenot visu, ko vien vēlas, patīk skaisti runāt vai gausties par grūtībām. Katram no mums ir bijuši brīži, kad iesākto gribas pamest.
Griba – procesi garīgajā pasaulē (psihē), kas rosina sasniegt mērķi un pārvarēt grūtības ceļā uz to.
Motivācija – pamudinājumi, kas izraisa cilvēka aktivitāti un virza viņa rīcību.
Morālā atbildība – atbildība savā un citu priekšā par savas rīcības atbilstību sabiedrībā pieņemtajām vērtībām.
Līderība – prasme pildīt vadošo lomu kā ieceltam vadītājam (menedžerim), autoritātei vai paraugam.
Pusaudža vecums ir laiks, kad vairs negribas pakļauties citiem, bez ierunām pildīt vecāku un pedagogu vēlmes, jo tu arvien vairāk apzinies, ka tev ir savas domas, uzskati, plāni un emocijas. Šajā vecumā gribas, lai apkārtējie mūs pieņem, ciena un respektē. Tas nozīmē, ka veidojas personība.
Ko nozīmē vārds personība? No latīņu valodas vārds "personība", nozīmē "maska". Senajā Romā, kur radās latīņu valoda, cilvēki spēlēja teātri, un uzliekot masku iejutās kāda cita, visbiežāk, varoņa tēlā.
Mūsdienu izpratnē personība ir nobriedis cilvēks, kas spēj sevi vadīt un vērtēt. Personībai ir raksturīgas 3 pazīmes:
Noturīgs rakstura īpašību kopums – mazi bērni strauji mainās, mainīgas ir arī viņu rakstura īpašības. Topot par personību, cilvēks izkopj savā raksturā tās iezīmes, kuras viņam ir svarīgas. Līdz ar to arī rakstura īpašības kļūst noturīgākas.
Tieksme sevi vērtēt un izzināt – bērni parasti pieņem vērtējumu un norādes, ko viņiem dod pieaugušie. Veidojoties par personību, cilvēks arvien vairāk cenšas izprast, kāds viņš ir.
Tieksme sevi pilnveidot – bērni parasti maina savu uzvedību, ja kāds pieaugušais norāda, ko darīt. Veidojoties par personību, cilvēks arvien vairāk cenšas pilnveidoties pats.
Padomā, kuras rakstura īpašības tev piemīt! Tāpat padomā, kuras tev nepiemīt, bet varbūt tu gribētu, lai tās tev ir! Varbūt ir kādas rakstura īpašības, kuras tev ir, bet tu gribi tās mainīt?