Konflikts ir atšķirīgu interešu, uzskatu, vērtību, darbības vai pretdarbības spēku sadursme.
Vietējā kopiena ir apdzīvota teritorija, kuras iedzīvotājus saista kopīga identitāte un piederība vietai. Kopiena ir sociāli konstruēts jēdziens, kuru lieto vairākās nozīmēs.
To attiecina gan uz teritoriju, kur notiek grupas locekļu savstarpējā mijiedarbība, gan uz cilvēku kopumu, kas nepārstāv vienu ģeogrāfisku teritoriju, taču apvienojas, kopīgu interešu vadīti. Šie kopienu veidi nereti pārklājas. Kopiena ir sociāla sistēma, kas nodrošina tās locekļu vajadzību apmierināšanu. Būtiskas kopienas iezīmes ir, piemēram, kopīga identitāte, vietas izjūta, cilvēku attiecības, vide, kultūra. Kopienas locekļu attiecības balstās uz kopīgu vēsturi, vērtībām un normām, statusu un lomu modeļiem, savstarpējām gaidām. Šie elementi rada identitātes izjūtu, kas ir psiholoģiski un sociāli nozīmīga.
Starp cilvēkiem kopienā pastāv 3 veidu attiecības:
1. Privātas attiecības
Privātās attiecības pastāv starp privātpersonām. Tās pieļauj lielāku, brīvāku komunikāciju, sirsnību, emociju paušanu, tomēr jāievēro vispārpieņemtās pieklājības normas.
Privātas attiecības ir ģimenes locekļu starpā, starp kaimiņiem, draugiem, citiem cilvēkiem ārpus formālām iestādēm.
Privātas attiecības ir ģimenes locekļu starpā, starp kaimiņiem, draugiem, citiem cilvēkiem ārpus formālām iestādēm.
2. Lietišķas attiecības
Lietišķās attiecības pastāv starp iestāžu, organizāciju darba kolēģiem, arī skolā starp skolotāju un skolēniem. Lietišķas attiecības ir saistītas ar konkrētu uzdevumu izpildi un mērķu sasniegšanu. Lietišķajās attiecībās jāievēro lietišķā etiķete gan sarunās, gan apģērbā, gan uzvedībā.
3. Tiesiskās attiecības
Tiesiskās attiecības pastāv starp darbinieku un darba devēju, tās ir nodibinātas, lai sasniegtu noteiktus mērķus un uzdevumus. Tiesiskās attiecības garantē Darba likums. Tiesiskajās attiecībās komunikācija bieži notiek rakstveidā ar līgumu, iesniegumu, rīkojumu un citu juridisku dokumentu starpniecību.
Svarīgi!
Vārda un personas brīvība ir viena no cilvēka pamattiesībām, bet tās realizējot, nedrīkst aizskart cita cilvēka cieņu, godu un personību.
Konflikta cēloņi parasti ir uzskatu, uzvedības modeļu, reliģiskās piederības, politiskās pārliecības, etniskas atšķirības dēļ. Bieži konfliktus rada cilvēku neiecietība vecuma, dzimuma, rasu piederības vai sociālos jautājumos. Sabiedrība bieži pauž nepamatoti atšķirīgu attieksmi pret dažādību, nereti to diskriminējot, dzimuma, etniskās piederības, invaliditātes, rases, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas un vecuma dēļ. Sabiedrība ir multikulturāla, tajā ir dažādu tautību, rasu, vecumi, reliģiskās pārliecības cilvēki, kā arī dažādu specifisku grupējumu, subkultūru, piederīgie.
Subkultūra ir samērā patstāvīga garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros, kas dažkārt izveidojusies kā pretnostatījums sabiedrības valdošajai kultūrai un ko vairākums uzskata par mazvērtīgāku vai par kaitīgu. Šādas atšķirīgas sistēmas un grupas rodas noteiktas šķiriskās, etniskās un reliģiskās piederības, kā arī dzīves vietas ietekmes rezultātā.
Piemērs:
Dažas no tām: grafiti ielu mākslinieki, emo, goti, panki, hipiji, skinhedi un citas.
Cilvēki atšķiras ar savu dzīvesveidu, kas nereti ir par konflikta cēloni sabiedrībā. Ir cilvēki ar atšķirīgiem ikdienas ieradumiem - vegāni, veģetārieši, gaļēdāji. Mēdz būt reliģiski konflikti vai neiecietība starp dažādām ticībām - dievturi, kristieši, musulmaņi, budisti. Konfliktē politisko partiju, grupējumu pārstāvji, dabas draugi - dabas piesārņotāji. Sabiedrība konfliktē arī par sadzīviskiem sīkumiem, tīrību kāpņu telpā, kaķu un suņu turēšanu daudzdzīvokļu mājās, bērnu delverībām pagalmā. Reizēm kaimiņiem nepatīk apkārtējo uzvedība: smēķēšana uz balkoniem, skaļa mūzika vai kāda instrumenta spēle blakus dzīvoklī.
Vietējā kopienā parasti ir arī sociālas dabas konflikti - bagātie, nabagie, sociāli maznodrošinātie, kurus raisa atšķirīgs materiālais nodrošinājums.
Kopienā dzīvojošie cilvēki pieder dažādām etniskām, sociālām, vecumu, dzimumu grupām. Katrai grupai ir pieņemamas citas vērtības, uzvedības un rīcības modeļi atšķiras. Lai šīs atšķirības nenovestu līdz konfliktam, cilvēkiem jābūt tolerantiem.
Vietējā kopienā parasti ir arī sociālas dabas konflikti - bagātie, nabagie, sociāli maznodrošinātie, kurus raisa atšķirīgs materiālais nodrošinājums.
Kopienā dzīvojošie cilvēki pieder dažādām etniskām, sociālām, vecumu, dzimumu grupām. Katrai grupai ir pieņemamas citas vērtības, uzvedības un rīcības modeļi atšķiras. Lai šīs atšķirības nenovestu līdz konfliktam, cilvēkiem jābūt tolerantiem.
Tolerance - iecietība ir prasme pieņemt atšķirīgo sabiedrībā.