Pilsētbūvniecība ir zinātnes un prakses nozare, kas ietver pilsētu plānošanu un apbūvi.
Latvijas valsts aizsargājamo objektu sarakstā ir 43 pilsētbūvniecības objekti un  3412 arhitektūras pieminekļu. Izcilākie apbūves kompleksi Latvijā ir Vecrīga, Rīgas bulvāru loks un centra eklektikas un jūgendstila apbūve.
 
shutterstock_1537662773.jpg
1. attēlā: Rīgas Melngalvju nams
 
Rīgas Melngalvju nams
Rīgas Melngalvju nams (vācu: Das Schwarzhäupterhaus) ir 14.—17. gadsimta arhitektūras piemineklis. Tas atrodas Vecrīgā pie Rātslaukuma. Otrā pasaules kara laikā ēka tika pilnīgi sagrauta, bet 1999. gadā Melngalvju nams tika uzcelts no jauna.
 
shutterstock_1590910873.jpg
2. attēlā: Veca ēka zvejnieku ciemā Košragā
 
Košraga un Sīkraga zvejnieku ciemi (Talsu rajona Kolkas pagasts)
Mūsdienās tradicionāli par Ziemeļkurzemes lībiešu ciemiem uzskata četrpadsmit ciemus. Tie ir: Ģipka (Gipk), Melnsils (Mustānum), Kolka (Kūolka), Vaide (Vaid), Saunags (Sǟnag), Pitrags (Pitrõg), Košrags (Kuoštrõg), Mazirbe (Irē), Sīkrags (Sīkrõg), Jaunciems (Ūžkilā), Lielirbe (Īra), Miķeļtornis jeb Pize (Pizā), Lūžņa (Lūž) un Oviši (Pațikmō).
Pirmie deviņi ciemi līdz Latvijas Republikas izveidošanai piederēja Dundagas muižai, pārējie četri – Popes muižai.
 
shutterstock_1078799111.jpg
3. attēlā: Kuldīgas ķieģeļu tilts pār Ventu
 
shutterstock_404057557.jpg
4. attēlā: Kuldīgas vecpilsēta
 
Kuldīgas vecpilsēta un Kuldīgas ķieģeļu tilts pār Ventas upi
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas, blakus Ventas rumbai. 16. – 17. gadsimtā tā bijusi Kurzemes un Zemgales hercoga rezidences pilsēta, kurā uzturējies hercoga galms. Tā ir bijusi arī Hanzas savienības pilsēta. Kuldīgu reizēm vēl tagad dēvē par "Kurzemes galvaspilsētu" vai "Kurzemes sirdi".
 
shutterstock_679566460.jpg
5. attēlā: Daugavpils cietoksnis
 
Daugavpils cietoksnis
Daugavpils cietoksnis, atkarībā no laika posma arī Dinaburgas cietoksnis (poļu: Twierdza Dyneburg, krievu: Динабургская крепость) un Dvinskas cietoksnis (Двинская крепость), ir ievērojamākais Daugavpils kultūrvēsturiskais piemineklis.
Līdz ar pilsētas nosaukuma maiņu divreiz mainījis arī savu nosaukumu. Uzbūvēts no 1810. gada līdz 1878. gadam vecās Dinaburgas pilsētas vietā un blakus 16. gadsimta beigu skanstij. Tas ir saglabājies gandrīz pilnībā un aizņem apmēram 2 km² lielu platību.
Dinaburgas cietokšņa celtniecība uzsākta, gatavojoties Napoleona iebrukumam, un 1812. gada kara kaujās, vēl nepabeigtais cietoksnis veiksmīgi izturēja ugunskristības, atvairot pirmos Napoleona armijas uzbrukumus.
 
shutterstock_1253427136.jpg
6. attēlā: Papes ciema ēkas ar niedru jumtu
 
Papes Priediengala un Papes Ķoņu zvejniekciems
Unikāls vēsturisks zvejniekciems - viena no retajām pērlēm kas tik labi saglabājies līdz mūsdienām.
Pape veidojoties no trim maziem zvejniekciemiem - Papes Priediengala, Papes un Papes Ķoņu ciema. Visi ciemi izstiepušies turpat piecu kilometru garumā līdztekus Baltijas jūras krasta līnijai. Papes Ķoņu ciems ir viens no diviem Latvijas zvejniekciemiem (otrs – Košrags), kas līdz mūsdienām (cik tas iespējams) saglabājis autentisku elpu. Te atrodas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle Vītolnieki ar senu zvejnieku sētu, laivām un sadzīves priekšmetiem.
 
Edijs Volcjoks (1).jpg
7. attēlā: ēka Majoros
 
Majoru – Dzintaru vasarnīcu apbūve Jūrmalā
Majori ir Jūrmalas centrālā daļa, pilsētas sirds, kur visi satiekas, atpūšas un bauda patīkamus mirkļus.
Majori agrāk bija senā Vildenes ciema teritorija, kas piederēja baronu Firksu dzimtai no 17. līdz 20. gadsimtam. Attīstoties interesei par Jūrmalu kā atpūtas vietu, Firksu majorāta zemes samērā agri tika sadalītas apbūves gabalos vasarnīcu celtniecībai. Kopš dzelzceļa atklāšanas 1877. g. šī vieta ir kļuvusi par vienu par dzīvākajiem tirdzniecības un izklaides centriem.
Majoru apbūve starp Jūras un Jomas ielu sniedz spilgtu priekšstatu par Jūrmalas arhitektūras stilistiku kopumā.
  
Pilsētbūvniecības pieminekļu aizsardzības zonas nodrošina pilsētbūvniecības pieminekļu teritoriju aizsardzību, mazinot jaunās apbūves funkcionāli nevēlamās darbības un struktūras ietekmi.
Restaurācija ir arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu, kas laika gaitā mainījušies vai sabojāti, atjaunošana sākotnējā izskatā. Objekta restaurācija ir tā atjaunošana tā pilnīgā skaidrībā, vai vismaz priekšstatā par tā pirmējo stāvokli. Restaurācijas metodes pilnībā balstās uz cieņu pret oriģinālajiem materiāliem, arheoloģiskajām liecībām, oriģinālā projekta un autentiskiem dokumentiem.
Aizsardzības noteikumi pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās ir:
  • saglabājama vēsturiski nozīmīgā plānojuma sistēma;
  • atjaunojamas (restaurācija, rekonstrukcija) daļēji vai pilnīgi zaudētās kultūras vērtības;
  • saglabājama pieminekļiem (vēstures, mākslas, arhitektūras) un teritorijai atbilstoša vide un kultūrainava;
  • nodrošināma esošo kultūras vērtību iespējami pilnīgāka eksponēšana.