Pirmā iepazīšanās ar vēsturi katram notiek citādi. Tā var būt fotogrāfija ģimenes albumā, kura izraisa interesi, vecmāmiņas vai vectētiņa stāsti par savu jaunību vai bērnību un skolas gaitām, sena lieta, atrasta mājas bēniņos vai klētī – pulkstenis, kafijas dzirnaviņas, gludeklis, sētuve, sprigulis, linu suseklis vai veca grāmata vecajā drukā, ar sadzeltējušām lapām.
Varbūt muzeja vitrīnā vai filmā ieraudzītas lietas, kuras raisa interesi un vēlmi izzināt. Tās visas ir pagātnes liecības, kuras iepazīstot, cilvēks atklāj noslēpumainu un piedzīvojumiem bagātu pasauli – vēsturi.
1. attēlā: Materiālais kultūras mantojums – seni sadzīves priekšmeti
Vai tu zini, kā radies tavas ģimenes uzvārds? Cik veca ir māja, kurā tu dzīvo? Kādus notikumus pieredzējis tavas mājas pagalms vai tuvākā apkaime? Kādas senas celtnes atrodas tavā pilsētā, ciemā un novadā? Kādi ievērojami cilvēki te dzīvojuši? Kam par godu uzcelti pieminekļi?
Vai tu zini savu tuvāko apkaimi tik labi, lai varētu par to pastāstīt citiem – saviem viesiem vai tūristiem?
Kultūrvēsturiskais (Kultūras) mantojums
Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskas ainavas, teritorijas, ēkas, mākslas darbi un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm.
Kultūrvēsturiskais mantojums ir nacionālā bagātība, kura pieder mums visiem, un visiem kopā tā ir jāsargā, jāsaudzē, lai varētu atstāt nākamajām paaudzēm.
Mantojums ir vērtību kopums, kuru sabiedrība atzinusi par saudzējamu un pēc iespējas saglabājamu nākamajām paaudzēm. Tas ietver gan materiālo mantojuma daļu (piemēram – mākslas darbi, arhitektūras pieminekļi, darbarīki, tehnikas pieminekļi), gan arī nemateriālo mantojuma daļu (piemēram – tradīcijas, amatu prasmes, valodas, dejas un folklora).
2. attēlā: Nemateriālais kultūras mantojums – rotaļa
Nozīmīgs latviešu tautas mākslas mantojums ir latviešu tautasdziesmas, kuras savācis un sistematizējis jaunlatvietis Krišjānis Barons. Šim nolūkam viņš pasūtīja speciāli gatavotu skapi, kurš tagad apskatāms Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, "Dainu skapi".
3. attēlā: Dainu skapis
Noklausies latviešu tautas dziesmu "Šķērsu dienu saule tek"!
Visus materiālas kultūras pieminekļus var iedalīt divās lielās grupās:
- nekustamie kultūras pieminekļi, piemēram, ēkas, būves, pieminekļi, ceļi, tilti u.c., viss tas, ko mēs fiziski nevaram pārvietot;
- kustamie kultūras pieminekļi, piemēram, rotas lietas, darba rīki, gleznas, ietērps, transportlīdzekļi, mēbeles u.c., viss tas, ko mēs varam pārvietot gan paņemot rokās, gan kā savādāk.
Vēsturisku notikumu vietas ir vietas, kur risinājušies nozīmīgi un vēsturei svarīgi notikumi, piemēram – Nāvessala, Tīreļpurvs, Ložmetējkalns, Stūra māja un citas.
Vēsturisko notikumu vietas ir teritorijas, vietas, ēkas, būves, priekšmeti, kas var nodrošināt Latvijas vēstures nozīmīgāko notikumu un personu piemiņas glabāšanu. Tie saistīti ar valsts iekārtas izmaiņām un valsts vadītāju piemiņas vietām, kultūras un sabiedrisko kustību (biedrību, organizāciju, partiju u.tml.) attīstību un kultūras darbinieku piemiņas un apbedījumu vietām, zinātnes, izglītības, tehnikas, amatniecības, lauksaimniecības un rūpniecības attīstību, karadarbību, pretošanās kustību un civiliedzīvotāju iznīcināšanu.
4. attēlā: "Stūra māja" – vēsturisku notikumu vieta
"Stūra māja" ir bijušais Tetera nams, celts 1911. gadā īres nams ar veikalu pirmajā stāvā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta. 1920. gados kļuva par Latvijas Finanšu ministrijas īpašumu, vēlāk – Latvijas Iekšlietu ministrijas īpašumu.
PSRS okupācijas laikā no 1940. līdz 1941. gadam un no 1946. gada 28. janvāra šeit atradās Iekšlietu Tautas komisariāts un Valsts drošības komiteja. Šajā laikā ēkā tika pratināti, sodīti un spīdzināti cilvēki, kurus par noziedzniekiem uzskatīja padomju vara. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas šeit līdz 2008. gadam darbojās Valsts policija.