Arhitektūras piemineklis ir kultūras piemineklis — pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
Arhitektūras pieminekļi Latvijā ir visdaudzskaitlīgākā pieminekļu grupa. Tūkstošiem mājas, pilis, baznīcas un citas celtnes kā milzīgs, bezgalīgi interesants arhīvs glabā liecību par šīs un iepriekšējo paaudžu ideāliem, domāšanas veidu, uzņēmību, ambīcijām, gaumi.
Latvijā ir vairāki arhitektūras pieminekļi, kuri tuvojas unikāla pasaules pieminekļa mērogam, piemēram, Rīgas eklektikas un jūgendstila apbūve, Doms un Pētera baznīca, Aglonas bazilika, Rundāles un Jelgavas pilis, ziemeļnieciski atturīgā un savdabīgā lauku arhitektūra.
1. attēlā: Rīgas Livonijas ordeņa pils, tagad – Prezidenta pils
Rīgas pils ir viena no izcilākajām viduslaiku pilīm Latvijā. Tās pamatakmens likts 1330. gada 15. jūnijā. Pils tikusi vairākkārt nopostīta, piedzīvojusi arī ievērojamas pārbūves un paplašināšanas. Pēdējā vērienīgā atjaunošana veikta Latvijas simtgades priekšvakarā. Visas telpas atjaunotas vēsturiskajā izskatā, tās piemērojot mūsdienu prasībām un izmantošanas iecerēm. Rīgas pils ir Latvijas Valsts prezidenta rezidence kopš 1922. gada, kad dibināta Latvijas Valsts prezidenta institūcija. Pils atrodas pašā Vecrīgas sirdī, Daugavas krastā. Tā ir nozīmīgs Latvijas vēstures un kultūras mantojums.
2. attēlā: Rundāles pils komplekss no putna lidojuma
Rundāles pils
Rundāles pils (vācu: Schloss Ruhental, agrāk saukta arī par Ruhenthal un Ruhendahl (Miera ielaja)) ir nozīmīgākā baroka stila pils Latvijā. Atrodas Bauskas novada Pilsrundālē. Krievijas Impērijā strādājošā itāļu arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projektētā pils celta no 1736. līdz 1768. gadam kā Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidence. Rundāles pils ansamblī ietilpst arī saimniecības ēkas un parks. Kopš 1972. gada pilī atrodas Rundāles pils muzejs un notiek pils un parka restaurācija ar mērķi atjaunot to sākotnējo izskatu. Rundāles pils ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā.
Stāstu var izstāstīt ne tikai cilvēks, katra liecība, kuru veidojušas cilvēka rokas, ir vēstures liecība par laiku, kad tā tapusi. Ja ēkas prastu runāt, katrai no tām būtu savs stāsts – tiltiem, ēkām, baznīcām, pilīm, būtu ko izstāstīt. Katra būve kalpoja kādam mērķim, ko cilvēks bija iecerējis.
3. attēlā: Rundāles pils ar dārzu
Pie pilsētbūvniecības un arhitektūras pieminekļiem pieskaita objektus ar vēsturisku, arhitektonisku un māksliniecisku nozīmi. Pilsētbūvniecības pieminekļi ir raksturīgi apbūves kompleksi ar vienotu, vēsturisku ēku, ielu un citu apbūves elementu kompleksu.
4. attēlā: Ēdoles pils
Ēdoles pils
Vankas upītes stāvajā krastā atrodas Ēdoles viduslaiku pils – vienīgā no Kurzemes bīskapijas viduslaiku pilīm, kas vēl ir apdzīvota un pieejama apmeklētājiem.
5. attēlā: Dundagas pils
Dundagas pils
Tā ir lielākā Ziemeļkurzemē un turklāt labi saglabājusies.
Rīgas domkapituls to sāka būvēt 13. gs. vidū, 1434. gadā to nopirka Kurzemes bīskaps, bet no 16. līdz 20. gs. tā piederēja muižnieku Maidelu un Ostenu–Zakenu dzimtām.
Pils divas reizes nodegusi un vairrākkārt pārbūvēta, pēdējo reizi pēc nodedzināšanas 1905. gadā. Ar pili saistās daudz teiku, no kurām pazīstamākā ir par Zaļo Jumpravu.
6. attēlā: Krustpils pils
Krustpils pils
Krustpils pils ir viena no senākajām Latvijas pilīm. 1237. gadā Krustpils pili licis uzbūvēt Rīgas arhibīskaps Nikolajs de Magdeburgs kā nocietinājumu ceļā no Rīgas uz Daugavpili.
16. gs. vidū Krustpils pils nonāca Polijas karaļa Stefana Batorija īpašumā un kļuva par muižas centru. Polijas karalis 1585. gadā Krustpils pili uzdāvināja baronam Nikolausam fon Korfam. Baroni fon Korfi Krustpils pilī saimniekoja vairāk kā 300 gadus.
Pēc pirmā Pasaules kara Krustpils pilī mitinājās Latgales artilērijas pulks. Padomju laikos pili un muižas ēkas nodeva PSRS armijai. Kopš 1996. gada Krustpils pilī atrodas Jēkabpils Vēstures muzejs, pārņemot pils apsaimniekošanas un atjaunošanas darbus.
7. attēlā: Lielstraupes pils
Lielstraupes pils
Lielstraupes pils ir viena no viduslaiku pilīm Latvijā, kas ar pārbūvēm saglabājusies līdz mūsdienām. Tā ir vienīgā pils Latvijā, kas vienā korpusā apvienota ar baznīcu.
Pils tika veidota kā Rīgas arhibīskapa vasaļa pils, par tās būvniecības laiku tiek uzskatīts 1263. gads. Dokumentos pils pirmo reizi pieminēta 1310. gadā, kad to bija aplencis lietuviešu karaspēks.
Pils ir viena no retajiem īpašumiem Latvijā, kas vienas dzimtas rokās atradusies vairākus simtus gadu, jo jau kopš 13. gadsimta otrās puses tā piederējusi baronu fon Rozenu dzimtai, kas ar īsiem pārtraukumiem šeit saimniekoja līdz pat 1939. gadam.
8. attēlā: Šlokenbekas viduslaiku muiža
Šlokenbekas viduslaiku muiža
Tā atrodas Engures novada Smārdes pagasta Milzkalnē pie Slocenes upes, netālu no Tukuma pilsētas austrumu robežas. Šlokenbekas muižas ansamblis ir viens no unikālākajiem un savdabīgākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā. Tas ir viens no retajiem nocietinātas viduslaiku muižas paraugiem Baltijā un vienīgais Latvijā, kas saglabājies līdz mūsu dienām. Domājams, ka militāro nocietinājumu pie Rīgas - Tukuma vecā ceļa ir cēlis ordeņa fogts Verners fon Butlars pēc 1484. gada Rīgas karaspēka uzbrukuma ordeņa Tukuma pilij Livonijas pilsoņu karu laikā.
9. attēlā: Ventspils viduslaiku pils
Ventspils viduslaiku pils
Ventspils viduslaiku pils (vācu: Schloß Windau) ir Livonijas ordeņa celta pils Ventas upes kreisajā krastā pirms tās ietekas Baltijas jūrā. Viduslaikos tur atradās Ventspils komtura mītne (ap 1290 – 1562). Tā ir vienīgā no Livonijas ordeņa pilīm Kurzemē, kas saglabājusies līdz mūsu dienām
10. attēlā: Turaidas pils
Turaidas pils
Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā. Tā atrodas Gaujas labajā krastā, Siguldas pilsētas teritorijā, Turaidā. Celta 1214. gadā kā Rīgas bīskapa (vēlāk arhibīskapa) pils nodedzinātās līvu valdnieka Kaupo koka pils vietā.
Turaidas pils tiek uzskatīta par arheoloģiski vislabāk pētīto viduslaiku pili Baltijas valstīs. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, iekļauts Turaidas muzejrezervāta un Gaujas nacionālā parka sastāvā.
11. attēlā: Cēsu pils
Cēsu pils
Cēsu pils (vācu: Schloß Wenden) ir ievērojamākā un vislabāk saglabātā viduslaiku pils Latvijā. Zobenbrāļu ordenis pils celtniecību uzsāka pirms 1218. gada, taču spožākā uzplaukumu periodu tā piedzīvoja sava nākamā saimnieka – Vācu ordeņa – valdīšanas laikā. Postošo Livonijas karu Cēsu pils sagaidīja kā varenākais cietoksnis Livonijā.
1577. gada septembrī apmēram 300 pilī patvērumu meklējušie ļaudis, nevēlēdamies krist Krievijas cara Ivana Bargā karaspēka gūstā, uzspridzinājās ar šaujampulveri. Pēc Lielā Ziemeļu kara Cēsu pili vairs neatjaunoja.
12. attēlā: Mežotnes pils
Mežotnes pils
Mežotnes pils jeb bijusī Mežotnes muižas kungu māja (Mesothen) atrodas Bauskas novada Mežotnes pagasta Mežotnē. To klasicisma stilā pēc Pēterburgas galma arhitekta Džakomo Kvarengi meta uzcēla Johans Georgs Ādams Berlics 1798. – 1802. gados. Netālu atrodas bijušās muižas ēkas – kalpu māja, staļļi, pārvaldnieka māja un klētis. No 1797. līdz 1920. gadam Mežotne bija Līvenu dzimtmuiža.
13. attēlā: Bauskas pils
Bauskas pils
Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16. gadsimtā paplašināta Kurzemes un Zemgales hercoga galma vajadzībām. Tā ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un arhitektūras piemineklis. Pils jaunākā daļa ir viens no izcilākajiem manierisma stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā, rekonstruēta 2008. gadā.