Latvija ir demokrātiska valsts, tas nozīmē, ka vara ir tautas rokās. Saeimā deputātus ievēlē tauta, pašvaldību deputātus ievēlē konkrētās pašvaldības iedzīvotāji. Demokrātiskās valstīs vara pieder visiem tās pilsoņiem.
Demokrātija ir pārvaldes forma, kurā vara pieder tautai. Demokrātijas aizsākumi meklējami senajā Grieķijā, Atēnās.
Lai ikviens justos valstij piederīgs un varētu piedāvāt savas idejas sabiedrībai, valstis atbalsta to, ka sabiedrības grupas veido organizācijas un sociālo grupu pašpārvaldi.
Arī skola ir administratīva iestāde, kurā ir sava pārvalde.
Attēlā: Skola, kurā ikvienam skolēnam ir iespēja iesaistīties pašpārvaldes darbā
Likuma priekšā skolu vada administrācijas komanda, taču skolēniem ir tiesības veidot demokrātisku organizāciju – skolēnu pašpārvaldi, kurā ievēlē noteiktu skaitu skolēnu no katras klases.
Katrā skolā šo pašpārvaldi sauc savādāk – skolēnu ministrija, skolēnu dome, pašpārvalde.
Skolas pašpārvalde ir skolēnu veidota, ievēlēta organizācija, kura ietekmē un uzlabo skolas ikdienu.
Sociālo grupu pašpārvalžu uzdevumi
Pašpārvaldes palīdz grupām sekmīgāk atrisināt to problēmas. Bieži vien, lai atrisinātu kādu problēmu, nepieciešama visas sabiedrības iejaukšanās. To var paveikt pati sociālā grupa. Grupas pārstāvji labāk izprot un zina, kā un kas ir darāms. Viņi var rīkoties ātrāk un precīzāk.
Pašpārvaldes palīdz iesaistīt cilvēkus valsts pārvaldē. Ja grupas pašpārvalde atrisina kādu problēmu, tas nāk par labu ne tikai šai grupai, bet visai sabiedrībai un valstij, līdz ar to katrs pašpārvaldē iesaistītais faktiski piedalās valsts pārvaldē.
Pašpārvaldes dod padomus pašvaldībai un valstij. Ja kādu jautājumu nevar atrisināt grupa, tad tā vēršas pie pašvaldības vai valsts. Līdz ar to grupu pašpārvaldes var rosināt jaunus lēmumus un likumus. Tās var ieteikt, kas jāuzlabo pašvaldībā vai valsts pārvaldē.
Pašpārvaldes dod iespēju cilvēkiem mācīties vadīt. Darbojoties pašpārvaldē, cilvēki var iemācīties ierosināt lēmumus, apspriest tos, uzklausīt citu un pamatot savus uzskatus. Viņi var mācīties novērot, kā lēmumi darbojas, un atklāt, kas jādara lai to uzlabotu. Pēc tādas pieredzes daudzi pašpārvaldes pārstāvji var labāk izprast, kā darbojas pašvaldības un Saeima.
Kādas īpašības nepieciešamas, lai gūtu panākumus sabiedrībā?
Mums ne tikai daudz jāzina, bet arī jābūt komunikabliem, uzņēmīgiem un atbildīgiem, ir jāprot sadzirdēt citu viedokļus un strādāt komandā.
Attēlā: Skolēnu pašpārvalde
“Komunikabls” nozīmē: Tāds, kas veikli veido savstarpējus sakarus, savstarpējas attiecības, kam ir spēja sociāli kontaktēties.
Pirmās iemaņas un prasmes var apgūt skolā, darbojoties skolēnu domē. Piedaloties to darbā var iegūt iemaņas diskutēt, klausīties, uzklausīt un pieņemt atšķirīgu viedokli, meklēt kompromisu, sadarboties, īstenot savus lēmumus un pašiem atbildēt par tiem.
Pozitīvie un sekmīgie lēmumi dod ticību saviem spēkiem un sekmē vēlēšanos darboties domē arī turpmāk.
Attēlā: Skolēnu pašpārvalde
Daži piemēri, ko var izlemt skolēnu pašpārvaldē:
- Izskatīt skolas iekšējās kārtības noteikumus un grozīt tos, iesniedzot iniciatīvu skolas administrācijai;
- Ierosināt skolā pozitīvas iniciatīvas, tās organizēt un uzturēt, piemēram, pieklājības nedēļu, vides nedēļu, krāsu nedēļu, mūzikas nedēļu, organizēt sporta pasākumus, kultūras pasākumus un izglītojošus konkursus;
- Organizēt talkas, vides sakopšanas aktivitātes;
-
Organizēt diskusiju klubus ar uzņēmējiem, pašvaldības deputātiem;Rosināt pārmaiņas skolā, iesniedzot iniciatīvu skolas administrācijai.
Attēlā: Skolēnu pašpārvalde organizē vides sakopšanas talku
Attēlā: Skolēnu pašpārvalde organizē sporta spēles
Ikviena veiktā aktivitāte vairo pieredzi, sadarbības prasmes un attīsta Tevi kā personību, tāpēc iesaisties!