Lielbritānija
Svarīgi!
Pēc pasaules kara Lielbritānijā attīstījās demokratizācija.
1918. g. tika īstenota vēlēšanu reforma. Vēlētājiem atcēla mantas cenzu. Balstiesība ieguva visi vīrieši no 21 gada vecuma un sievietes no 30 gadu vecuma. Desmit gadus vēlāk arī sievietēm tika samazināts vecuma cenzs. Reformu rezultātā vēlētāju skaits Anglijā pieauga no 8.4 milj. līdz 21.4 milj.
1918. g. vēlēšanās Leiboristu partija, kas aizstāvēja galvenokārt strādnieku intereses, ieguva lielāku vēlētāju balsu skaitu un apsteidza liberāļus.
Svarīgi!
No tā brīža par vadošām partijām Lielbritānijā kļuva Konservatīvā partija un Leiboristu partija.
Svarīgi!
1924. g. tika sastādīta pirmā leiboristu valdība ar Džeimsu Remziju Makdonaldu priekšgalā. Pirmo reizi Rietumu demokrātijas valstī pie varas nāca kreisi noskaņotie politiskie spēki.
Dž. M. Makdonalds.
Leiboristu valdība samazināja nodokļus un valdības izdevumus, piešķīra dotācijas pašvaldībām, kuras būvēja lētas īres mājas. Tā tika mazināts dzīvokļu trūkums.
Ārpolitikā leiboristu valdība nodibināja diplomātiskas attiecības ar PSRS un panāca, ka Francija un Vācija piekrita Dauesa plānam.
Dauesa plāns – 1924. gadā ar amerikāņu finanšu eksperta Čārlza Dauesa palīdzību sastādīts plāns, kura nolūks bija padarīt Versaļas līguma maksājumus vācu tautai izpildāmus.
Bija paredzēts piešķirt Vācijai 800 miljonus zelta marku lielu aizdevumu, galvenokārt no ASV bankām. 1929. g. Dauesa plānu nomainīja Junga plāns, kurš beidzot nosauca reparāciju lielumu (112 miljardus zelta marku) un termiņu – 59 gadus.
1924. g. rudenī leiboristus apvainoja komunistu atbalstīšanā un valdība krita. Jaunajās vēlēšanās balsu vairākumu ieguva konservatīvie, kuri izveidoja jaunu valdību.
1924. g. rudenī leiboristus apvainoja komunistu atbalstīšanā un valdība krita. Jaunajās vēlēšanās balsu vairākumu ieguva konservatīvie, kuri izveidoja jaunu valdību.
Īrijas jautājums
Svarīgi!
Īrijas dienvidu daļa kļuva par Īrijas brīvvalsti, bet no 1937. g. – par neatkarīgu Īrijas republiku. Ziemeļīrija palika Lielbritānijas pārvaldē.
Īrijas republika.
Lielbritānijas saimnieciskā attīstība
Divdesmitajos gados sākās Lielbritānijas ekonomiskais uzplaukums, kas radīja ilūziju par „Zelta laikmeta” iestāšanos. Pieauga darba algas un pensijas, paaugstinājās dzīves līmenis. Bezdarbnieka pabalstu sāka izmaksāt neierobežoti ilgi. Strauji attīstījās jaunās rūpniecības nozares – mašīnbūve un ķīmiskā rūpniecība. Bet tradicionālajās nozarēs – tekstilrūpniecībā, metalurģijā, ogļrūpniecībā un kuģubūvē – bija vērojama lejupslīde. Svarīgi!
Valstī joprojām bija augsts bezdarba līmenis – aptuveni 1 milj. bezdarbnieku. Tas radīja jaunus konfliktus un noveda 1926.g. pie pirmā vispārējā streika Lielbritānijas vēsturē. Aptuveni 4 milj. strādājošo atbalstīja ogļračus, kuri cīnījās pret darba dienu pagarināšanu un algu samazināšanu. Kaut arī streiks beidzās bez rezultātiem, tas pierādīja, ka „Zelta laikmets” ir ilūzija.
Francija
Francijas Trešā republika (1875 – 1940) pēc Pirmā pasaules kara no vienas puses bija sasniegusi to varenību Eiropā, par kuru bija sapņojusi jau no 1871. g. Francijas armija bija kļuvusi spēcīgākā Eiropā. Tā bija atguvusi Elzasu un Lotringu. Sākās strauja valsts ekonomiskā attīstība. Dzelzs rūdas ieguves ziņā Francija bija pirmajā vietā Eiropā. Tās metalurģiskās rūpniecības kopapjoms pieauga 1,5 reizes. Ekonomisko uzplaukumu veicināja arī no Vācijas saņemtās reparācijas. Francija bija kļuvusi par industriāli attīstītu lielvalsti.
Remons Puankarē
No otras puses Francija karā bija zaudējusi aptuveni 2 milj. iedzīvotāju. Tās ziemeļdaļa bija izpostīta. Bija izveidojies milzīgs valsts iekšējais parāds. Francijā bija daudz politisko partiju, kas radīja iekšpolitisko nestabilitāti. Parlamentā daudzās partijas nespēja vienoties par kopīgu politiku. Valdības parasti veidoja dažādu partiju koalīcijas, kas bija nestabilas. Notika valdības krīzes un biežas maiņas.
No 1919. līdz 1939.g. Francijā nomainījās 41 valdība.
Tikai divdesmito gadu otrajā pusē, kad koalīcijas valdību vadīja Remons Puankarē (bijis Francijas premjerministrs un prezidents), bija relatīvs miera un labklājības laiks.
ASV
1921. gadā ievēlētais ASV prezidents Vorens Hārdings vēlējās atgriezties pie situācijas, kāda valdīja ASV 1914. gadā. Viņš savus mērķus izklāstīja šādi: "Pašlaik Amerikai nepieciešami nevis varoņdarbi, bet atveseļošanās, nevis patentētas zāles, bet normāli apstākļi, nevis revolūcija, bet atjaunotnes darbi."
Vorens Hārdings.
Kongress pretojās ASV līdzdalībai Tautu Savienībā. Par ASV izolēšanos liecināja arī noteikums par imigrantu uzņemšanu – tikai 160 000 cilvēku gadā. 1924. un 1929. gadā ASV tika pieņemti likumi, kas ierobežoja iebraucēju skaitu valstī.
Vorens Hārdings.
Svarīgi!
"Back to normalcy" jeb atgriešanās pie situācijas, kāda valdīja 1914. gadā, raksturo amerikāņu attieksmi pret pārējo pasauli starpkaru periodā.
Svarīgi!
Ārpolitikā ASV atgriezās pie izolacionisma.
(Laikā no 1900. līdz 1915. gadam Savienotajās Valstīs ieradās vairāk nekā 13 miljoni cilvēku, galvenokārt no Eiropas dienvidu un austrumu reģioniem. Daudzi no šiem ieceļotājiem bija ebreji vai katoļi.) Pēc daudzu amerikāņu domām ārpasaule bija draudīgs anarhistu un boļševiku cīņas lauks, tāpēc tie par labāku uzskatīja neiejaukšanos.
Saimniecība ASV
Atšķirībā no Eiropas valstīm Amerikas Savienotās Valstis pasaules kara gados bija nostiprinājušas savas pozīcijas pasaulē. Amerikāņu piegādes Antantes valstīm veicināja ražošanas apjoma pieaugumu ASV par 20%. Līdz kara sākumam ASV bija parādā Eiropas valstīm un katru gadu procentos vien maksāja 200 milj. dolāru. Pēc kara Eiropas valstis bija parādā ASV. Procentu maksājumu sasniedza 500 milj. dolāru gadā. Svarīgi!
Londonas vietā par pasaules ekonomisko centru kļuva Ņujorka.
20. gs. 20 gadi ASV sākās ar īslaicīgu ekonomisko krīzi.
Svarīgi!
Līdz 1929. g. sekoja uzplaukuma periods, kas vēsturē iegāja kā „zelta divdesmitie”.
1920. gadā ASV dzīvoja tikai 6% no pasaules iedzīvotājiem. Tā saražoja 40% no pasaules tērauda un 60% no pasaules naftas, kā arī 85% no automašīnām.
Konveijera ieviešana rūpniecībā pazemināja daudzu ilgtermiņa preču cenas, un tās kļuva pieejamas plašām tautas masām. Piemēram, kāda Forda automašīnas modeļa cena no 850 dolāriem kritās uz 290 dolāriem. Ātri pieauga algas. Henrijs Fords saviem strādniekiem maksāja līdz pat 5 dolāriem dienā.
Attīstījās debesskrāpju celtniecība. Iedzīvotāji iegādājās automašīnas un sadzīves tehniku, piemēram, ledusskapjus, veļas mašīnas utt. Eiropā tas notika tikai piecdesmitajos gados.
Viens no pirmajiem ledusskapjiem.
Viena no pirmajām veļas mazgājamajām mašīnām.
ASV attīstījās banku un kredītiestāžu sistēma. Notika preču pirkšana uz nomaksu, akciju un vērtspapīru pirkšana un pārdošana.
Svarīgi!
1919. gadā tika pieņemts „sausais likums”, kas aizliedza ražot un pārdot alkoholiskos dzērienus.
Šajā laikā valstī neierobežotā daudzumā ieveda kontrabandas dzērienus. Ar to nodarbojās noziedzīgi grupējumi, kas izveidoja mafiju. Ar nelegālu alkohola tirdzniecību čikāgietim Alam Kaponem līdzīgie gangsteri sapelnīja milzīgu kapitālu un valdīja pār daudzu pilsētu ierēdniecību. Ņemot vērā, ka miljoniem cilvēku pārkāpa „sauso likumu”, valdībai nācās to atcelt 1933. gadā. „Sausā likuma” dēļ alkohola patēriņš pieauga par 10%.
Kukluksklans
Šajā laikā atdzima kukluksklans.
Kukluksklans ir nosaukums, ko attiecina uz vairākām rasistiskām organizācijām ASV, kuras par savu darbības mērķi izvirzīja aizsargāt un sekmēt balto amerikāņu intereses, izmantojot vardarbību un iebiedēšanu.
Straujā industrializācija piesaistīja vairākus emigrantu viļņus no Eiropas, kā arī veicināja plašu afroamerikāņu izceļošanu no Dienvidu štatiem uz ziemeļiem. Kā reakcija uz šiem procesiem šajā laikā parādījās antikatolicisms, antikomunisms, antisemītisms un naids pret imigrantiem.
Kukluksklans
Atsevišķās grupas veica nolinčošanu, uzbrukumus privātmājām un citas vardarbīgas darbības.
Formāli otrais Kukluksklans (kurš parādījās 1915. g.) bija miermīlīga organizācija. Divdesmito gadu vidū, kad klans sasniedza savu plaukumu, tajā bija apmēram 15% no balsstiesīgajiem amerikāņiem, kas sastādīja 4 miljonus amerikāņu. To lozungs bija – simtprocentīgs amerikānisms. Šajā organizācijā uzņēma tikai Amerikā dzimušus baltādainos protestantus. Šī organizācija veicināja rasu un reliģisko neiecietību.
Sieviešu emancipācija
20. gs. divdesmitie gadi bija arī sieviešu emancipācijas (atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, no visa, kas novecojis) laiks. Svarīgi!
1919. g. ASV tika pieņemts likums, ka arī sievietes var piedalīties vēlēšanās.
1920. g. prezidenta vēlēšanās pirmo reizi balsoja arī sievietes. Politikā pie varas bija republikāņi. 3 republikāņu prezidenti pēc kārtas bija – Hārdings, Kūlidžs un Hūvers. Viņi līdz minimumam samazināja valdības iejaukšanos valsts ekonomikā. ASV valdošajās aprindās populārs bija uzskats – ja valdība darīs visu iespējamo privātā biznesa nostiprināšanai, tad lielākajai daļai valsts iedzīvotāju būs labklājība. Tomēr sekojošā valsts ekonomiskā krīze pierādīja, ka valsts regulēšana ekonomikā ir nepieciešama.