Mūzika
Svarīgi!
20. gs. sākumā Rietumu muzikālajā kultūrā vēl dominēja 500 gadus ilgā Eiropas muzikālās mākslas tradīcija, kuru apzīmē ar jēdzienu – klasiskā mūzika.
Gadsimta sākumā austriešu komponisti – Gustavs Mālers, Arnolds Šēnbergs un francūzis Klods Debisī eksperimentēja ar jauniem mūzikas sacerēšanas paņēmieniem. Novatorisms mūzikā kļuva par noturīgāko 20. gs. iezīmi.
Arnolds Šēnbergs (ebreju izcelsmes austriešu / amerikāņu komponists, diriģents, mūzikas zinātnieks) bija ekspresionisma virziena pārstāvis mūzikā.
Gustavs Mālers (austriešu komponists, diriģents) savas dzīves laikā bija pazīstams kā viens no labākajiem pasaules diriģentiem, bet mūsdienās Māleru pieskaita arī pie agrīnā modernisma komponistiem.
Klods Debisī
Arnolds Šēnbergs
Gustavs Mālers
Svarīgi!
Viens no ievērojamākajiem novatoriem bija krievu komponists Igors Stravinskis.
1913. g. viņš sarakstīja mūziku baletam „Svētais pavasaris”. Tā bija tik neparasta, ka pirmizrādes laikā izcēlās skandāls.
Igors Stravinskis
Svarīgi!
30. gados komponisti sāka savos skaņdarbos iekļaut folkloras elementus.
Tas radīja jaunu nacionālo mūzikas skolu uzplaukumu. Ievērojamākie šajā jomā bija: Leošs Janāčeks Morāvijā, Karols Šimanovskis Polijā, Džordže Enesku Rumānijā un Bēla Bartoks Ungārijā.
Svarīgi!
20. gs. sākumā ASV pilsētā Ņūorleānā radās jauns mūzikas virziens – džezs.
Tā bija viegla rakstura, galvenokārt deju mūzika, kuras pamatā bija afroamerikāņu mūzikas elementi un kuru izpildīja orķestris, kas sastāvēja no pūšamajiem un sitamajiem instrumentiem un klavierēm.
Divdesmitajos gados džezs ieguva popularitāti arī Eiropā.
Pasaules slavu ieguva tādi mūziķi kā Lūiss Ārmstrongs, Djūks Elingtons u.c.
Pasaules slavu ieguva tādi mūziķi kā Lūiss Ārmstrongs, Djūks Elingtons u.c.
Lūiss Daniels Ārmstrongs bija amerikāņu džeza muzikants, trompetists un dziedātājs. Ārmstrongu bieži dēvē par „džeza tēvu”.
Lūiss Ārmstrongs
Par viņa pēdējo hītu kļuva dziesma „What a Wonderful World”.
ASV dienvidu štatos radās blūzs, kas bija galvenokārt melnādaino auditorijas mūzika. Tam raksturīga lēna, smeldzoša melodija un dziedājums. Vēl šodien uzskata, ka īstu blūzu prot dziedāt tikai melnādainie.
Masu kultūra un sports
Jauni zinātnes un tehnikas sasniegumi, izglītības līmeņa un vispārējās labklājības pieaugums kļuva par pamatu jaunu masu kultūras novirzienu attīstībai. Palielinājās masu informācijas līdzekļu (avīžu, žurnālu, radio, skaņu ierakstu) ietekme. Par jaunu kultūras fenomenu kļuva kino.
Svarīgi!
1908. gadā ASV Čikāgā sāka uzņemt filmu „Grāfs Monte Kristo”, filmēšanu pabeidza Losandželosas priekšpilsētā Holivudā. No šī brīža Holivuda kļuva par kino industrijas centru.
Sākumā kino bija mēms un teksts bija dots titros.
Izcilākais mēmā kino pārstāvis bija Čārlijs Čaplins.
Čārlijs Čaplins
Svarīgi!
1927. g. tika uzņemta pirmā skaņu filma.
1939. g. pirmā krāsainā filma „Vējiem līdzi”, kas kļuva par vienu no pasaules kino šedevriem (saņēmusi desmit Oskarus), ar aktieriem Klārku Geiblu un Vivjenu Lī galvenajās lomās.
1939. g. pirmā krāsainā filma „Vējiem līdzi”, kas kļuva par vienu no pasaules kino šedevriem (saņēmusi desmit Oskarus), ar aktieriem Klārku Geiblu un Vivjenu Lī galvenajās lomās.
Vivjena Lī
Klārks Geibls
Olimpiskās spēles
1894. g. pēc franču sabiedriskā darbinieka Pjēra de Kubertēna iniciatīvas tika nodibināta Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK), kura pieņēma lēmumu atjaunot Olimpiskās spēles – Senās Grieķijas sporta tradīcijas. Svarīgi!
Pirmās mūsdienu Olimpiskās spēles notika 1896. g. Atēnās.
Tajās piedalījās 13 valstu sportisti. Par pirmo mūsdienu Olimpisko spēļu čempionu kļuva amerikāņu sportists Džeimss Konolijs trīssoļlēkšanā (13 m 71 cm). Vislielāko popularitāti ieguva grieķu vieglatlēts Spirs Luiss, kurš uzvarēja maratonā, veicot distanci no Maratonas ciema līdz Atēnām.
Pirmajās Olimpiskajās spēlēs piedalījās tikai vīrieši, bet nākamajās – 1900. g. Parīzē arī sievietes.
Ar 1924. g. Olimpiskās spēles tika sadalītas ziemas un vasaras spēlēs. Pirmās ziemas olimpiskās spēles notika Francijas pilsētā Šamonī.
Olimpisko uguni parasti aizdedzina ar saules staru Olimpa kalnā Grieķijā un tad ar stafeti nogādā Olimpisko spēļu vietā.
Svarīgi!
Kopš 1920. g. Olimpiskajām spēlēm ir savs karogs un emblēma, kas sastāv no Olimpiskā simbola – pieciem apļiem (zils, dzeltens, melns, zaļš, sarkans) un devīzes „Citius, altius, fortius” (ātrāk, augstāk, spēcīgāk).
Olimpiskās spēles kļuva par tautu vienojošu simbolu, tomēr tās neiztika bez politiskas iejaukšanās. Tā 1912. g. Stokholmas Olimpiskais čempions pieccīņā un desmitcīņā, ASV indiāņu atlēts Džims Torps tika apvainots profesionālismā un viņam tika atņemtas zelta medaļas. Patiesībā galvenais iemesls bija tas, ka ASV rasisti nespēja samierināties ar faktu, ka „otršķirīgais” cilvēks, par kādiem tika uzskatīti visi krāsainie, kļuvis par divkārtējo Olimpisko čempionu.
Džims Torps
Džesijs Ovenss
Līdzīgi 1936. g. Olimpiskajās spēlēs Berlīnē Hitlers atteicās pasniegt zelta medaļas ASV nēģeru atlētam Džesijam Ovensam, kurš bija kļuvis par četrkārtēju Olimpisko čempionu (100 m un 200 m skrējienā, tāllēkšanā un 4 x 100 m stafetē).
Pirmā pasaules kara dēļ nenotika 1916. g. olimpiāde Berlīnē.
Sports 20. gs. kļuva par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Radās jauni sporta veidi – hokejs, basketbols, volejbols. Tenisā sākās Deivisa kausa izcīņa, riteņbraukšanā – Tour de France. Tehniskie sasniegumi radīja iespēju auto un sporta attīstībai.
Deivisa kauss ir galvenās sacensības vīriešu izlašu tenisā.
Tour de France ir daudzdienu velobrauciens, kurš notiek jau kopš 1903. gada.
Tour de France, kas risinās Francijā un tai tuvākajās kaimiņvalstīs.