Neatkarības karš
Pēc Anglijas uzvaras pār Franciju Septiņgadu karā (1754-1763) angļi ieguva Amerikā daudz plašākas teritorijas – visu Kanādu, Lielo ezeru un Misisipi upes augšteces apgabalus.
1770. gadā notika pirmās kolonistu sadursmes ar britu armiju. Attiecības starp kolonistiem un Anglijas valdību saasinājās 1773. gadā, kad, protestējot pret ievedmuitas paaugstināšanu no Anglijas ievestajām precēm, Bostonā par indiāņiem pārģērbušies kolonisti iemeta jūrā no Anglijas pienākušo tējas kravu. Šis notikums ieguva nosaukumu „Bostonas tējas dzeršana”, bet Anglijas valdība uz to atbildēja ar jauniem ierobežojošiem noteikumiem, kurus kolonisti iedēvēja par „neciešamajiem likumiem”.
"Bostonas tējas dzeršana"
1774. gada 5. septembrī Filadelfijā 12 koloniju pārstāvji sapulcējās uz Pirmo Kontinentālo kongresu, lai konsultētos par radušos situāciju un savu tiesību aizstāvēšanu. Lai apspriestu koloniju neatkarības centienus, Anglijas karalis ieveda papildus karaspēku.
1775. gada 10. maijā notika Otrais Kontinentālais kongress, kur nobalsoja par iesaistīšanos karadarbībā un iecēla Džordžu Vašingtonu par amerikāņu bruņoto spēku virspavēlnieku. Sākās karš, kura laikā tika proklamēta jaunas valsts – Amerikas Savienotās Valstis.
Otrais Kontinentālais kongress
Otrajā Kontinentālajā kongresā 1776. gada 10. maijā tika pieņemta rezolūcija par atdalīšanos no Anglijas. Neatkarības deklarācijas sagatavošanai tika izveidota piecu cilvēku komisija, ko vadīja Tomass Džefersons. Viņš izmantoja angļu filozofa Džona Loka atziņu, ka jebkuru valdību ar tautu saista sabiedriskais līgums, kas uzliek valdībai par pienākumu aizstāvēt visu cilvēku neatņemamās tiesības uz dzīvību un brīvību. T. Džefersona izstrādātajā projektā tika formulēti demokrātiskās valdīšanas principi, kas likti ASV izveides pamatā. Kontinentālais kongress 1776. gada 4. jūlijā pieņēma Neatkarības deklarāciju. Tika nodibinātas Amerikas Savienotās Valstis.
Svarīgākie notikumi neatkarības izcīnīšanas gaitā
- 1775. gada 19. aprīlis – Leksingtonas kauja. Sākas karadarbība starp kolonistiem un Anglijas karaspēku.
- 1776. gada 4. jūlijs – Neatkarības deklarācijas pieņemšana.
- 1777. gada 17. oktobris – amerikāņi uzvar angļu karaspēku pie Saratogas.
- 1781. gada 19. oktobris – amerikāņu uzvara pie Jorktaunas. Beidzas Neatkarības karš.
- 1783. gada 3. septembris – Parīzē tiek parakstīts miera līgums. Anglija atzīst ASV neatkarību.
- 1787. gada 17. septembris – Filadelfijā tiek parakstīta ASV Konstitūcija.
ASV Konstitūcija
Konstitūcija ir valsts pamatlikums, kas nosaka valsts pārvaldes veidu un definē cilvēka tiesības un brīvības, valdības darbības mērķus un to sasniegšanas ceļus.
ASV Konstitūcija sastāv no preambulas (dokumenta ievaddaļa), 7 pantiem un 27 labojumiem.
Pirmos 10 labojumus, kas izskaidroja ASV pilsoņu tiesības, pieņēma 1789. gadā. Tā ir federatīvas valsts konstitūcija, kurā vara ir sadalīta starp federālo valdību (centrālo varu) un štatu valdībām.
Federācija – valsts, kas sastāv no vairākām pavalstīm jeb federācijas loceklēm (piemēram, štatiem, zemēm, republikām), kas daļu no savām suverēnajām tiesībām nodevušas centrālajām varas institūcijām.
Konstitūcijā noteikti valsts pārvaldes principi, dalot varu trīs neatkarīgās daļās:
- likumdevējvarā, kuru pārstāv Kongress (likumdevējvara izstrādā likumus),
- izpildvarā, kuru pārstāv valsts galva – prezidents (izpildvara nodrošina likumu izpildi),
- tiesu varā, kuru pārstāv Augstākā tiesa (tiesu vara izskaidro likumus un seko to ievērošanai).
Federālajai varai saskaņā ar Konstitūciju ir tiesības iekasēt nodokļus, pieteikt karu un regulēt tirdzniecību. Daudzu jautājumu lemšana atstāta štatu kompetencē, piemēram, laulību slēgšanas un šķiršanas, skolu organizēšanas jautājumi. Pilsoņiem bija paredzētas tiesības uz īpašumu un zvērināto tiesu. Sākumā Dienvidu štatos vergiem nedeva cilvēktiesības un vēlēšanu tiesības ieguva tikai vīrieši – nodokļu maksātāji.
ASV pārvalde
Fragments no Neatkarības deklarācijas (1776)
Mēs uzskatām par pašsaprotamām šādas patiesības: visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi, Tas Kungs piešķīris viņiem noteiktas, neatņemamas tiesības, tostarp tiesības uz dzīvību, brīvību un tiekšanos pēc laimes. Lai nodrošinātu šīs tiesības, cilvēki veido valdības, kas savu taisnīgo varu īsteno ar pārvaldāmo piekrišanu. Ja kāda valsts var nonākt pretrunā ar minētajām tiesībām, tad tautai ir tiesības to mainīt vai likvidēt un izveidot jaunu valdību, kas balstītos uz tādiem principiem un organizētu savu varu tādā veidā, kas, pēc šīs tautas domām, ir vispiemērotākais, lai garantētu tās drošību un laimi.
Pirmais ASV karogs
Sākumā ASV veidoja 13 štati, ko simbolizēja 13 zvaigznes valsts pirmajā karogā. Laika gaitā līdz ar jaunu štatu pievienošanos vai izveidi karogā parādījās jaunas zvaigznes. Mūsdienās ASV karogā ir 50 zvaigznes, kas simbolizē 48 kontinentālos štatus, Aļasku un Havaju salas. 13 baltās un sarkanās svītras, kas simbolizē pirmos štatus, nav mainījušās.
Džordžs Vašingtons (1732-1799)
Džordžs Vašingtons bija pirmais ASV prezidents. Dēvēts par „nācijas tēvu”, tieši Vašingtons kā armijas virspavēlnieks lielā mērā panāca, ka Jaunās pasaules kolonijas kļuva par neatkarīgu valsti.
Džordžs Vašingtons
Tomass Džefersons (1743-1826)
Tomass Džefersons bija Amerikas Savienoto Valstu trešais prezidents, jurists, filozofs, arhitekts, politiķis un rakstnieks. Vēsturē iegājis kā ASV Neatkarības deklarācijas autors un dedzīgs cilvēktiesību aizstāvis.
Tomass Džefersons
Bendžamins Franklins (1706-1790)
Bendžamins Franklins bija viens no ASV pamatlicējiem un ASV konstitūcijas autoriem.
Bendžamins Franklins