Latvijā pretreformācija sākās pēc Livonijas kara (1558-1583), kad Latvijas teritorija nonāca poļu rokās. Polijā katoļu baznīcai bija liela ietekme visās dzīves jomās. Poļu valdnieki bija dedzīgi katolicisma aizstāvji. Viņi vēlējās, lai protestanti atgrieztos pie katoļu baznīcas arī Latvijas teritorijā. Luteriešu darbību neaizliedza, bet arī neatbalstīja.
Baznīca 16. - 17. gs. (Latvijas vēstures atlants pamatskolai)
Pirmie katoļu spiedienu izjuta jaundibinātās Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogi, kuriem bija jāzvēr uzticība Polijas-Lietuvas karalim un jāsola atbalstīt katoļu baznīca, būvējot dievnamus tās vajadzībām. Tomēr pretreformācijai hercogistē nebija īpašu panākumu.
Polijas karalim Stefanam Batorijam bija padomdevējs – pāvesta legāts Antonio Posevīno, kurš, apmeklējot Latvijas zemes, ieteica pasākumus katoļticības atjaunošanai. 1582. gadā Stefans Batorijs Rīgā nodibināja jezuītu atbalstu punktu – kolēģiju. Dažās mazpilsētās un lauku draudzēs jezuīti guva panākumus, tomēr Rīgā protestantisma pozīcijas bija stipras, jo neiecietīga attieksme pret katoļiem savienojās ar neapmierinātību ar poļu varu.
Pēc Polijas-Zviedrijas kara (1600-1635) pretreformācija tika īstenota galvenokārt Latgalē. Jezuītu veiksmīgās darbības rezultātā katolicisms tur nostiprinājās kā dominējošā konfesija. Par jezuītu centriem kļuva Daugavpils un Ilūkste.
Jezuītu darbība Baltijā
- 1579 - jezuīti Viļņā dibina pirmo universitāti Baltijā.
- 1582 - jezuīti ierodas Rīgā.
- 1582 - jezuītiem tiek atdota Sv. Jēkaba baznīca Rīgā.
- 1583 - jezuīti Sv. Jēkaba baznīcā sāk sprediķot latviešu, poļu un vācu valodā.
- 1585 - Viļņā 1000 eksemplāru metienā tiek izdots jezuīta Pētera Kanīzija „Katoļu katehisma” tulkojums latviešu valodā.
Sv. Jēkaba baznīca
Latviešu vēsturnieks Nikolajs Ķaune (1936):
Latviešu zemnieki 16. gs. beigās vēl nebija nedz īsti protestanti, ne vairs katoļi. Pati kustība pret katoļu ticību jau arī nāca no svešām zemēm un svešām tautām, tā nebija latviešu nacionālā prasība.
No A. Posevīno pārskata pāvestam Gregoram XIII (1583)
Neatliekamie veicamie uzdevumi:
- Zemes administrācijai jābūt katoļu rokās;
- Inflantijā (Latgalē) jānodibina katoļu bīskapija;
- Laukos vajag nometināt uz dzīvi katoļticīgos;
- Jādibina mācību iestādes katoliskā garā;
- Jāorganizē grāmatu iespiešana latgaliešu valodā.
A. Posevīno
Vācu vēsturnieks A. Kurcs (1925)
Jezuīti popularitāti tautā ieguva ne tikai ar savu tiešo misijas darbu, bet arī ārstējot cilvēkus un lopus, bet jo sevišķi: aprūpējot slimniekus no Rīgas attālās vietās, centās pievērst katoļticībai ķecerus (tā jezuīti sauca luterāņus) un shizmātiķus (pareizticīgos). Zemnieki un zvejnieki lūdz jezuītus svētīt viņu laukus, darbarīkus, tīklus; jezuīti izdzinuši ļaunos garus un ārstējuši garā vājos.