Lielie ģeogrāfiskie atklājumi un eiropiešu iebrukums Āzijas, Amerikas un Āfrikas tautām bija liela nelaime. Sevišķi cieta Amerikas indiāņi, jo tie tika spīdzināti, slepkavoti un padarīti par vergiem. Ļoti daudz indiāņu nomira no eiropiešu slimībām. Simts gadus pēc Kolumba pirmā jūras brauciena indiāņi daudzās Karību jūras salās bija iznīcināti.
 
alas.jpg
Bīskaps Lass Kasass
 
Daži spānieši aizstāvēja indiāņus, piemēram, bīskaps Lass Kasass. Lai pasargātu indiāņus no iznīcināšanas, viņš ieteica Amerikā ievest vergus no Āfrikas. Tie bija arī izturīgāki. Vergu tirdzniecība sasniedza neredzētus apjomus. Kasass beigās atzina savu kļūdu, tomēr indiāņu iznīcināšana un vergu tirdzniecība turpinājās.

Eiropiešus galvenokārt interesēja tikai iespēja tikt pie bagātībām, kuru dēļ tie bija gatavi izmantot jebkurus līdzekļus. Eiropiešiem iespiežoties citos kontinentos, veidojās pasaules koloniālās sistēmas aizmetņi.
Svarīgi!
1494. g. Romas pāvests Aleksandrs VI sadalīja pasauli starp abām jaunatklājējām - Spāniju un Portugāli (Tordesiljasas līgums).
Rietumu zemes un lielākā daļa Amerikas piederēja Spānijai, bet Austrumi Portugālei. Pārējās Eiropas valstis nebija tik spēcīgas, lai padzītu spāņus un portugāļus no savām kolonijām, tādēļ tās slepeni atbalstīja jūras laupītājus – pirātus, kuri uzbruka spāniešu un portugāļu kuģiem. Pirmie uzbrukumus uzsāka franču pirāti.
 
Ģeogrāfiskie atklājumi izmainīja arī nozīmīgākos tirdzniecības ceļus pasaulē. Itālijas ostas Vidusjūrā zaudēja savu agrāko nozīmi. Par pasaules mēroga tirdzniecības centriem kļuva ostas Portugālē, Spānijā, Francijā, Nīderlandē un Anglijā. 150 gadu laikā Spānija ieveda 180 tonnu zelta un 16 000 tonnu sudraba. Tas radīja Rietumeiropā cenu kāpumu 3 – 4 reizes. Bagāti kļuva manufaktūru īpašnieki, tirgotāji, muižnieki, amatnieki un zemnieki, kas pārdeva savus ražojumus. Laika gaitā tika iepazīta kukurūza, tabaka, kartupeļi, tomāti utt.
 
aaaavv.jpg
 
Izejvielām nabadzīgā Eiropa 400 gadus ieveda izrakteņus un izejvielas bez maksas (vienīgie izdevumi bija transportēšanai), ar ieroču spēku piespieda pirkt savu produkciju, kas gala rezultātā Eiropu no nabadzīgas un atpalikušas perifērijas uz 19. - 20. gs. miju padarīja par bagātāko reģionu pasaulē.
Svarīgi!
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi ievadīja jaunu laika posmu cilvēces vēsturē – jaunos laikus.
Lielo ģeogrāfisko atklājumu rezultātā ievērojami mainījās eiropiešu zināšanas par pasauli, strauji attīstījās kuģu būves tehnika, ģeogrāfija un kartogrāfija (bija nepieciešamība pēc principiāli atšķirīgām zināšanām astronomijā un mehānikā), sociālā struktūra.