Jau pirms mūsu ēras paši ēģiptieši mēģināja noskaidrot notikumus pagātnē. 1400. g. p.m.ē. faraons Tutmoss IV deva rīkojumu meklēt mirušo valdnieku dārgumus Gīzā. Vēlākajos gadu tūkstošos lielākā daļa no faraonu kapenēm tika izpostītas un izlaupītas. Nevienu neinteresēja senatnes vērtību saglabāšana. Ļaudis domāja tikai par bagātībām, kuras slēpa Ēģiptes tuksnešu smiltis.
Svarīgi!
Senie grieķi bija pirmie cilvēces pagātnes pētnieki un aprakstītāji. 450.g.p.m.ē. savu ceļojumu sīki aprakstīja grieķu vēsturnieks Hērodots.
Ilgu laiku eiropiešiem Ēģipte bija aizmirsta un nezināma civilizācija.
Ēģipti no jauna atklāja Napoleona laikā. Ēģiptes civilizācijas pētniecība – eģiptoloģija – aizsākās 1798. gadā, kad, Napoleons, dodoties uz Ēģipti, paņēma līdzi vēstures pētniekus, lai eiropieši uzzinātu ko vairāk par vareno civilizāciju.
Mūsdienās Senās Ēģiptes vēstures pētnieki - eģiptologi, savos pētījumos izmanto arheoloģiju, laboratorijās veiktus pētījumus un zemūdens arheoloģiju.
Ēģiptiešu skulptūra jūras dibenā
Mūmijas pētīšana, izmantojot modernu medicīnas aparatūru
Ēģiptiešu rakstības atklāšana
Valoda, kurā rakstīja un runāja senie ēģiptieši, vēlāk tika aizmirsta. Neviens nevarēja izlasīt seno ēģiptiešu pierakstus. 19. gs. sākumā uz Eiropu atveda akmeni, kas 1799. gadā Napoleona ekspedīcijas laikā bija atrasts Ēģiptes pilsētā Rozetā. Akmenī bija iecirsts teksts ar hieroglifiem, pēc tam zemāk jaunākā ēģiptiešu rakstībā (dēmotiskais raksts), tad grieķu valodā.
Rozetas akmens 2. gs. p.m.ē. (atrodas Britu muzejā Londonā)
Valdnieka vārda „Ptolemajs” izceltā rakstība grieķu valodā un hieroglifu salīdzināšana ļāva atšifrēt seno ēģiptiešu rakstību.
Svarīgi!
Šo atklājumu paveica franču valodnieks Žans Fransuā Šampolions 1822. gadā.
Tutanhamona kapeņu atklājējs Hovards Kārters
Tutanhamona kapeņu atklājējs H. Kārters
Faraona kapenes bija dārgumu pārpilnas. Arheologi tajās atrada apmēram 1700 priekšmetu – skulptūras, mēbeles un dārglietas. Mūsdienās daļu no tiem var aplūkot Ēģiptes Nacionālajā muzejā Kairā. Uz greznā melnkoka troņa atzveltnes attēlots faraons Tutanhamons un viņa sieva Anhesanamona. Abus apspīd Saules dieva Atona staru rokas.
Tutanhamona tronis
Latvijas zinātnieki – Ēģiptes pētnieki (2007)
2006. gadā Latvijas zinātnieki nonāca pie pasaules mēroga atklājuma, uzzinot Džosera piramīdas galvenās ieejas atrašanās vietu. Šogad viņiem izdevies iet vēl soli tālāk – atrast vēl vienu ieeju, pierādot, ka piramīda nebija veidota tikai vienam valdniekam. Latvijas zinātnieku pētījumi atklāja, ka daudzi līdzšinējie priekšstati par pasaulē pirmo piramīdu neatbilst patiesībai. Atklājumi pierāda, ka piramīdā atdusas arī citas svarīgas tā laika personas. Ekspedīcijas vadītājs Bruno Deslandes uzskata, ka piramīdā varētu būt apbedīti Džosera brālis, meitas vai arī piramīdas arhitekts Imhoteps. Uz sienas, ko iepriekš apslēpušas zilganas fajansa flīzes, ekspedīcijas laikā zinātnieki atklājuši 27 hieroglifu nospiedumus. Savukārt radiolokācijas pētījumos uzstādīts pat savdabīgs pasaules rekords – pētījumus, kuros izmantotas Latvijā radītas iekārtas, izdevies veikt izpēti pat 75 m dziļumā, lai gan tradicionāli šādu pētījumu maksimālais dziļums ir ap 20 m.