Angļu zinātnieks Fransis Bēkons (1561-1626) ir teicis, ka trim izgudrojumiem – papīram, kompasam un šaujampulverim – cilvēces vēsturē ir lielāka nozīme nekā visām reliģijām, astronomu pētījumiem un iekarojumiem. F. Bēkons nomira, tā arī neuzzinājis, ka visi trīs atklājumi ir radušies Ķīnā.
Tās kultūra eiropiešiem ilgu laiku nebija pazīstama. Senās Ķīnas zinātnieki bija apveltīti ar neparastu izdomu un vēlēšanos izzināt dabu. Viņi veica daudzus atklājumus: rakstība, zīds, papīrs, porcelāns, sērkociņi, zirga iejūgs, lakas, kompass un daudzi citi.
Viens no svarīgākajiem atklājumiem ir rakstība.
Ķīniešu hieroglifi
Tā ir gandrīz 4000 gadus sena. Katrs hieroglifs ķīniešu rakstībā apzīmēja vārdu. Kamēr vēl nebija izgudrots papīrs, tekstu parasti rakstīja uz bambusa dēlīšiem, bet svarīgākos dokumentus – ar otiņu uz zīda.
Visizcilākais ķīniešu domātājs ir Konfūcijs (551-479 p.m.ē.). Viņš mācīja, ka galvenie tikumi ir gudrība, pieklājība, iecietība un krietnums. Konfūcijs uzskatīja, ka audzināšanas mērķis ir zināšanu iegūšana un tikumība. Konfūcija mācību pierakstīja viņa skolnieki, kas pārstāstīja skolotāja teikto. Viņa mācībai (konfūcismam) ir bijusi milzīga nozīme visā pasaulē. Arī mūsdienās tai ir miljoniem piekritēju.
Konfūcisms - ētiska un filozofiska uzskatu sistēma, kas cēlusies Ķīnā. Šo mācību iedibināja Konfūcijs, kurš bija slavens gudrais, kā arī nozīmīgs ķīniešu sociālais filozofs.
Konfūcija izteikumi:
- Kas grib mācīties, nedrīkst sevi ierobežot.
- Būt ar kļūdām un nemēģināt no tām tikt vaļā – tas ir tas ļaunākais.
- Redzēt, kur ir labs, un tomēr nedarītu labu, ir gļēvulība.
- Ko tu nevēli sev, to nedari citiem.
Ķīnā bija attīstīta matemātika.
Ķīniešu ārsti pētīja ārstnieciskos augus, cilvēka ķermeņa formu un organisma uzbūvi. Viņi mācījās, kā uzturēt un nostiprināt veselību, izvairīties no saslimšanas, ārstēja dažādas slimības ar akupunktūru, iedurot speciālas adatas noteiktos ķermeņu punktos. Slimības diagnozi noteica pēc iztaujāšanas, pulsa un sejas krāsas.
Ķīniešu atklājumi un izgudrojumi:
- 2700.g . p.m.ē. senākie saglabājušies zīda fragmenti.
- 1700.-1100. g. p.m.ē. rakstības uzplaukums.
- Ap 14. gs. p.m.ē. – desmit ciparu sistēma matemātikā.
- Ap 13. gs. p.m.ē. (vai pat agrāk) – laka.
- 722. g. p.m.ē. – Saules aptumsuma apraksts.
- 4. gs. p.m.ē. – pirmā zvaigžņu karte, čuguna kausēšana.
- Ap 4. gs. p.m.ē. zirga iejūgs un seglu kāpšļi.
- 3. gs. p.m.ē. – akupunktūra medicīnā.
- Ap 50. g. p.m.ē. – papīrs; tējas dzeršanas tradīcija.
- Ap 70. g. p.m.ē. – ķīniešu kuģi sasniedz Sarkano jūru.
- 80. g. m.ē. – primitīva kompasa apraksts (zinātnieki pieļauj, ka tas bija pazīstams Ķīnā jau kopš 4. gs. p.m.ē.).
- Ap 1. gs. m.ē. – porcelāns.
- 200. g. – Romā parādās no Ķīnas ievestās zīda kleitas.
- 495. g. – dibināts Šaoliņas budistu klosteris, kurā attīstās kungfu cīņas māksla – pašaizsardzības sistēma bez ieroča.
Angļu zinātnieks Pīters Džeimss un Niks Torps par tējas dzeršanas tradīciju
Tējas dzeršanas tradīcija radās ap 50. g. p.m.ē. Dienvidķīnā, no kurienes vēlākajos gadsimtos izplatījās pa visu valsti. Sākumā tēju izmantoja kā zāles – stimulējošu līdzekli pret miegu vai organismu attīrošu līdzekli pēc lielas ēšanas vai dzeršanas. Ar laiku tējas pielietojums paplašinājās. (..) 780. gadā Lu Juijs uzraksta pirmo grāmatu „Tējas tradīcijas”, kurā viņš raksta: „Tējas efekts – atdzišana. Kā dzēriens tā ļoti piemērota savaldīgiem un pieklājīgiem cilvēkiem. Tā jādzer 4 vai 5 reizes dienā, kad ir karsts, slāpst, nomāktība, galvassāpes, nogurums un sāpes locītavās.”
