Vēsturnieki ir vienoti uzskatā, ka Senās Ēģiptes augstas kultūras civilizācijas sākums ir 4./3.gt. p.m.ē. Tomēr tālākā hronoloģijā domas dalās 3 sistēmās: garā, vidējā, īsā hronoloģija. Pārsvarā izmanto vidējo hronoloģiju.
Vidējā hronoloģija
- Pirmsdinastiju periods (apm. 3800/3500.g. – 3100/2900.g. p.m.ē.),
- Ēģiptes apvienošana (apm. 3100/2900.g. p.m.ē.),
- Agrīno dinastiju laikmets (apm. 3100/2900.g. – 2630.g. p.m.ē.),
- Senā valsts ( III – VI dinastija) (apm. 2630.g. . – apm. 2134.g. p.m.ē.),
- Pirmais starplaiks (VII – XI dinastija) (apm. 2134.g. – 2040.g. p.m.ē.),
- Vidus valsts (XI – XIII dinastija) (2040.g. – apm. 1650.g. p.m.ē.),
- Hiksu laikmets Ēģiptē (apm. 1674.g. – 1551. g. p.m.ē.),
- Otrais starplaiks (apm. 1650.g. – 1551.g. p.m.ē.),
- Jaunā valsts ( apm. 1551. g. – 525.g. p.m.ē.).
Pirmsdinastiju laikmets
Šajā laikmetā ēģiptieši veidoja nomus – teritorijas, kuras tika pārvaldītas, lai nodrošinātu un uzraudzītu apūdeņošanas darbus. Zemes darbus vadīja cilšu vecākie. Daudzu nomu teritorijas savienoja kanāli. Lai visa sistēma darbotos, bija nepieciešama saskaņota darbība. Vairākiem nomiem apvienojoties, izveidojās aptuveni 40 nelielas valstis.
Valsts – liela, organizēta cilvēku sabiedrība, kas apdzīvo noteiktu teritoriju, kam ir valdnieks un noteikta sabiedrības pārvaldīšanas kārtība.
Tās bieži karoja savā starpā. Uzvarētājas pakļāva un pievienoja savām valstīm zaudētāju teritorijas.
Galu galā Nīlas ielejā 4.gt.p.m.ē. palika divas valstis:
- Augšēģipte jeb dienvidu valsts (galvaspilsēta Nehena, galvenā dieve – Nehbeta, tās svētais dzīvnieks klija),
- Lejasēģipte jeb ziemeļu valsts (galvaspilsēta Buto, galvenā dieve – Uto, tās svētais dzīvnieks kobra).
Lejasēģiptes valsts izveidojās Nīlas lejteces rajonā, kur plešas Delta. Uz dienvidiem no tās, līdz Nīlas pirmajām krācēm, izveidojās Augšēģipte.
Agrīno dinastiju laikmets
Ap 3000. g. p.m.ē. Augšēģiptes valdnieks Narmers jeb Meness iekaroja un apvienoja visu Ēģiptes teritoriju. Viņam kā monarham pakļāvās visi Ēģiptes vietvalži - nomarhi. Izveidojās vienota Ēģiptes valsts.
Faraona Narmera plāksne
Narmera plāksnes vecums ir ap 5 000 gadu. Uzieta ēģiptiešu pirmajā pilsētā - Nehenā (Hierakopolē) 1897.gadā. Uz tās attēlotas ainas no Narmera dzīves. Vienas puses centrā tas parādīts ar kroni galvā kā Augšēģiptes valdnieks, kas soda/nogalina savaņģoto pretinieku Lejasēģiptes valdnieku.
Valdnieks – persona, kam pieder augstākā vara valstī.
Neskatoties uz politisku sadrumstalotību, ēģiptiešus vienoja:
- valdnieks – Dievs,
- kopīgi reliģiskie priekšstati,
- etniskā vienotība,
- nepieciešamība veidot vienotu ūdenssaimniecības sistēmu,
- dažādās saimniecības viena otru papildina (Lejasēģiptē – lopkopība, sakņkopība, augļkopība; Augšēģiptē – kvieši, mieži).
Ēģiptes valsts pastāvēja ļoti ilgi – vairāk nekā 3 gadu tūkstošus, reti bija juku laiki, valsts bija stabila. 525.g.p.m.ē. Ēģipti iekaroja persieši.
Ēģiptes vēsturi var iedalīt:
- vadoties pēc dinastijām (vienas dzimtas valdnieki manto troni). Ēģiptiešu priesteris Manetons ap 280.g. p.m.ē. sastādīja valdnieku sarakstu, iedalot 30 dinastijās,
- vadoties pēc valstu periodiem (uzplaukuma, politiskas vienotības) un starplaikiem (pagrimuma, politiskas sadrumstalotības).