Lielāko Ēģiptes sabiedrības daļu veidoja zemnieki, jo Ēģipte bija zemkopju valsts.
  
Valdnieks un ierēdņi pārvaldīja valsti un gādāja par tās drošību. Amatnieki darināja skaistus un vajadzīgus priekšmetus. Tirgotāji devās uz tālām zemēm, lai atvestu dažādas lietas, kas nebija pašu zemē. Savukārt zemnieki paēdināja visu tautu.
 
Tīrumi un dārzi
DSC_5083.JPG
Zemnieks lauku darbos
 
Zemnieki dzīvoja un strādāja laukos – abpus Nīlas krastiem bija izvietojušies zemnieku ciemi. Zemes apstrādāšanai izmantoja koka arklu, ko vilka vērši. Kad tīrums bija apsēts, tam pāri dzina aitu un kazu ganāmpulku, lai iebradātu sēklu augsnē.
 
Pusi no ražas vajadzēja atdot valstij, kas veidoja labības uzkrājumu iespējamiem neražas gadiem.
 
Labības vārpas zemnieki nogrieza ar sirpjiem. Graudus izbradāja, dzenot vārpu klājienam pāri ēzeļus un vēršus. Pēc tam labību vētīja, lai no graudiem atdalītu pelavas.
 
Tīrumos audzēja arī zirņus, pupas, lēcas, sinepes. No liniem ieguva arī linsēklu eļļu, ko ēģiptieši vērtēja īpaši augstu.
 
Ēģiptieši bija pārliecināti, ka sēt labību, stādīt vīnogulājus cilvēkiem iemācījis dievs Ozīriss.
 
Mājlopi un mājputni
Zemnieki turēja arī citus mājlopus – govis, aitas un cūkas.
 
Ēģiptē bija pazīstamas vairākas liellopu sugas. Senos attēlos redzami vērši un govis ar gariem un taisniem ragiem, gan arī ar īsiem, pusmēness veida ragiem. Bija arī govis bez ragiem. Zīmējumos attēloti balti, brūni, melni un raibi liellopi.
 
DSC_5086.JPG
Vērši. Cilnis.
 
Zirgus, tāpat arī kamieļus, sāka plaši audzēt tikai 2.gt.p.m.ē. Zirgus jūdza kauju un medību ratos, kā arī izmantoja karaspēkā jātnieku vienībās.
 
Plaši tika audzēti putni - zosis, pīles, vistas, baloži, kā arī dzērves, gulbji, pelikāni un pāvi. Tos turēja gan skaistuma, gan uztura vajadzībām.
 
Ēdiens
Ēģiptiešu pamatēdiens bija miežu plāceņi, putras, saknes un dārzeņi. Ēģiptieši daudz ēda zivis – ceptas, vārītas, kaltētas.
 
Galvenā taukviela bija eļļa. Uzturā daudz lietoja arī svaigus un žāvētus augļus, kā arī ķiploku un sīpolus.
 
Zemnieku galdā gaļa parādījās tikai svētku reizēs. Cūkgaļa tika uzskatīta par „netīru”, tādēļ to ēda tikai paši trūcīgākie. (Ja ēģiptieši nejauši pieskārās cūkai, tad ar visām drēbēm kāpa upē šķīstīties.)
 
Iecienīts bija piens, rūgušpiens un siers. No miežiem ēģiptieši prata arī brūvēt alu, ko lietoja slāpju dzesēšanai.
 
Vienīgā saldviela bija medus. Ļaudis vāca savvaļas bišu medu. Senajā Ēģiptē jau agri sāka ierīkot dravas, visbiežāk to darīja tempļos dzīvojošie. No medus gatavoja saldu dzērienu. Ēģiptieši medu pievienoja mīklai un cepa saldas maizītes.
 
8.jpg
 
Nodevas valstij
Zemnieki dzīvoja ciemos un apstrādāja katrs savu zemes gabaliņu. Tā lielums bija aptuveni viens hektārs. Lielie zemes īpašumi piederēja tempļiem, valdniekam un augstmaņiem. Tos apstrādāja rentnieki, parādnieki, algādži un vergi. Ja pietrūka darbaspēka, piespieda arī brīvos zemniekus strādāt.
 
Zemniekiem bija jāatdod noteikta daļa no ražas, mājlopiem, pārtikas un citiem ražojumiem kā nodeva valdniekam. Sava daļa bija jādod arī dieviem, lai tie būtu labvēlīgi. Zemnieki nesa uz templi labību, mājputnus, linus un jaunlopus.
 
Lai varētu aprēķināt nodevu lielumu, rakstveži uzskaitīja visu: zemi, inventāru, augļu kokus, izmērīja un pierakstīja ražas lielumu.
 
No valdnieka klētīm izsniedza pārtiku ierēdņiem, karaspēkam, valdnieka būvdarbos nodarbinātajiem  brīvajiem un vergiem. No tiem izsniedza pabalstus atraitnēm un bāreņiem.
 
Faraonam bija tiesības norīkot tautu bezmaksas darbos. Parasti tie bija kapeņu, piļu vai tempļu būvdarbi, ceļu ierīkošana, lielo kanālu un ūdenskrātuvju rakšana. Parasti faraona darbi notika laikā, kad zemniekiem nevajadzēja apstrādāt laukus. Faraona darbu laikā to veicēji atradās valsts apgādē.
 
Mītnes
Zemnieki dzīvoja pieticīgi, jo nekādu lielo mantu nespēja sakrāt. Zemnieku lauciņi bija mazi un daļa ražas bija jāatdod valdniekam.
 
Savas mītnes zemnieki būvēja no saulē kaltētiem ķieģeļiem. Jumts bija no niedrēm vai palmu lapām. Grīdu veidoja māla klons.
 
Zemnieki nevarēja mainīt dzīvesvietu bez ierēdņu atļaujas.
 
Apģērbs
Zemāko kārtu ļaužu apģērbs bija ļoti vienkāršs un trūcīgs. Ēģiptiešu zemnieki nēsāja ap gurniem apsietu audekla gabalu - kaut ko līdzīgu priekšautam, kas sniedzās gandrīz līdz ceļiem. Sievietes tērpās garā, piegulošā kleitā, ko uz pleciem saturēja lence. Visiemīļotākais bija balta lina apģērbs.
 
DSC_5135.JPG
Vienkāršo ļaužu apģērbi (1.,2.,3. - vīriešu, 4. - sievietes)
 
Apavus zemnieki nevalkāja.
 
Ēģiptieši bija ļoti tīrīgi. Viņi valkāja tīri izmazgātas drānas. Vara traukus, no kā tie dzēra, viņi mazgāja katru dienu.