Teorija

Riteņa izgudrošana
Uzskata, ka šumeri ir izgudrojuši riteni. Tas noticis laikā starp 3500. un 3250. gadu p.m.ē. Šie riteņi bija efektīvi pielietojami, izturīgi un stabili, to vienīgais trūkums bija tāds, ka tie bija ļoti smagi.
 
Matemātika
Pasaule ir parādā šumeriem par pirmās, lai arī vēl primitīvas, skaitīšanas sistēmas izgudrošanu. Saprotams, ka bez tās viņi nevarēja iztikt tiklīdz aizsākās pirmie, vairāk vai mazāk, regulārie tirdzniecības darījumi. Līdz ar to sākotnēji tā bija saimnieciska nepieciešamība, kas veicināja rakstības un matemātikas izveidošanos.
Celtniecība
Vispārēja uzplaukuma apstākļos pieauga arī iedzīvotāju skaits un attīstījās Šumeras pilsētas. Tā bija vēl viena saimnieciska nepieciešamība, kas radīja inovācijas daudzās jomās, tai skaitā celtniecībā. /(2/)
 
Māla ķieģeļi
 
Akmeni kā dabīgu celtniecības materiālu Šumerā izmantot nevarēja, jo tā vienkārši nebija. Maz bija arī kokmateriālu. Tādēļ sākotnēji kā pirmais celtniecības materiāls tika izmantoti saulē izkaltēti dubļu ķieģeļi. Taču vēlāk tika apgūta ķieģeļu apdedzināšanas tehnika un Šumeras patstāvības beigu posmā ķieģeļu izgatavošanas tehnoloģija jau bija sasniegusi pietiekami augstu pakāpi, lai šumeri spētu būvēt arī samērā monumentālas būves — tempļus un pat pilsētu aizsardzības mūrus.
 
No māla ķieģeļiem cēla galvenās sabiedriskās ēkas, bet no niedru un māla sajaukuma – zemnieku būdas. Tā kā māls viegli padodas ūdens un saules iedarbībai, tad diemžēl no seno šumeru celtnēm maz kas ir saglabājies.
 
Plaši uzplauka keramika. No māla darināja arī rotas lietas un pat sirpjus labības pļaušanai.
 
Katras šumeru pilsētas centrā atradās galvenais templis – zikurāts. Tas bija veidots pakāpju piramīdas formā. Pamatā zikurātam ir liels, no ķieģeļiem celta četrstūraina trapece (vai nošķelta piramīda), uz kura uzlikts nākamais, taču mazāks posms, tad vēl cits. Beidzot uz augšējās trapeces atradās svētnīca. No šumeru zikurātiem, diemžēl, saglabājušies tikai nelieli mālainas zemes pauguri. Izņēmums ir Ūras zikurāts, kurš ir saglabājies daļēji.
 
333.jpg
Ūras zikurāts
 
Stikls
 
Vēl par vienu šumeru izgudrojumu tiek uzskatīts stikls, kuru viņi izgatavoja no obsidiāna — vulkāniskā stikla, lai gan arī šī izejviela pašā Šumerā nebija pieejama — to ieveda pārsvarā no Anatolijas pussalas.
 
Bronza
 
Tas pats sakāms arī par bronzas izstrādājumu izgatavošanu, kuru šumeri aizsāka vēl trešās tūkstošgades sākumā p.m.ē, lai arī bronza, līdzīgi kā obsidiāns, uz vietas nebija atrodams.
 
Tirdzniecība
Tirdzniecība nav nekāds pasaules brīnums, tomēr, pārsteidz, kāds bija tās mērogs jau pirms vairākiem gadu tūkstošiem, it īpaši, ja ņemam vērā, ka pat ritenis bija tikko kā izgudrots. Šumeri bija izveidojuši starptautiska līmeņa tirdzniecības sistēmas pamatus, kur tirdzniecības saites aptvēra Levantu, Sīriju, Irānu, Bahreinu un pat Indas upes ieleju. Tieši rakstība un matemātika, līdz ar riteņa izgudrošanu, bija izšķirošie faktori, kas ļāva tirdzniecībai izvērsties par mērķtiecīgu un organizētu darbību.
 
Medicīna
Par medicīnu pārsvarā var spriest no rakstītiem likumiem un grieķa Hērodota liecībām. Pastāvēja likumi, kas regulēja ārstniecību. Tie noteica, ka ja ārstējot cilvēku tas pazaudē kādu locekli vai fizisku spēju, tad ārsts jāsoda, izdarot viņam tādu pašu vai līdzīgu kropļojumu. Ārsta pakalpojumi bija ļoti dārgi, jo ārsta darbs bija bīstams. Sengrieķu vēsturnieks Hērodots stāsta, ka babiloniešiem esot bijusi paraža slimniekus izlikt laukumos vai pie tempļiem, un katram garāmgājējam bijis pienākums dot slimajam kādu padomu. Neviens nedrīkstējis paiet garām, neuzprasot, kas vājiniekam kaiš, un nepasakot kādu uzmundrinošu vārdu. Līdzās medicīnai bija arī attīstīta pareģošana, zīlēšana un maģija.
 
Divupiešu kalendārs
Priesteri novēroja Mēnesi. Viņi redzēja, ka Mēness izmainās un ik pēc 29 - 30 dienām tas atkal ir apaļš. Apmēram pēc 12 "apaļiem" mēnešiem sākās jauni plūdi. Tādējādi Divupes gads sastāvēja no 354 dienām. To iedalīja 6 mēnešos ar 30 dienām katrā un 6 mēnešos ar 29 dienām katrā. Mēnesi iedalīja nedēļās ar 7 dienām. Katru gadu "pāri" palika aptuveni 11 dienas. Šo nobīdi divupieši laboja, laiku pa laikam ieviešot vienu papildus mēnesi.
Divupē arī aizsāka dalīt laiku 60 iedaļās, kas ir joprojām saglabājies tajā, kā tiek skaitītas sekundes un minūtes mūsdienās.
 
444.jpg
 
Atsauce:
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Senie laiki”, Zvaigzne ABC, 2008.
V. Pāvulāne, A. Vijups „Aizvēsture un seno laiku vēsture”, Zvaigzne ABC, 1997.
http://www.islammuslim.lv/Atteli/ziggurat_ur_recona.jpg
http://3.bp.blogspot.com/_wUP5DoHgeU0/TQh8Une_jiI/AAAAAAAAABc/bAHRP6jZoxI/s1600/meeness-faazes2.jpg