Svarīgi!
Simts gadu laikā arābi bija pakļāvuši visu seno Persiju un lielu daļu bijušās Romas impērijas teritorijas. Bija izveidota milzīga impērija – Arābu halifāts.
Tā bija lielvalsts ar augstu kultūru un plašu tirdzniecību. Nākamajos gadsimtos islāma pasaule piedzīvoja ievērojamu zinātnes uzplaukumu. Arābi mantoja zināšanas un prasmes, kas iepriekšējos gadsimtos bija krājušās Senajā Grieķijā, Senajā Romā, Persijā, Indijā un Tuvajos Austrumos. Tirdzniecības ceļojumos un iekarojumu laikā musulmaņi aizguva antīkās pasaules idejas un izgudrojumus, kas bija saglabājušies Konstantinopolē Bizantijā. Ceļotāji no musulmaņu zemēm, piemēram, no Spānijas, atveda šīs zināšanas atpakaļ uz kristīgo Eiropu.
Halifi atbalstīja zinātni un kultūru, viņi veicināja un finansēja antīkās kultūras izcilāko darbu tulkošanu arābu valodā. Tie nonāca Bagdādes, Damaskas un citu arābu kultūras centru bibliotēkās. Mūsdienās cilvēki lieto daudzus vārdus, kuri nākuši no tā tālā laika, kad arābi valdīja lielā daļā civilizētās pasaules.
No arābu valodas vai ar tās starpniecību no persiešu un indiešu valodas aizgūtie vārdi:
Admirālis, algebra, aprikoze, bazārs, benzīns, cukurs, čeks, dīvāns, gāze, ķīmija, ģitāra, ingvers, kafija, laka, limonāde, marcipāns, matracis, roze, safrāns, sandale, sīrups, soda, spināti, šalle, tarifs, zenīts.
Admirālis, algebra, aprikoze, bazārs, benzīns, cukurs, čeks, dīvāns, gāze, ķīmija, ģitāra, ingvers, kafija, laka, limonāde, marcipāns, matracis, roze, safrāns, sandale, sīrups, soda, spināti, šalle, tarifs, zenīts.
Viens no islāma kultūras paliekošākajiem sasniegumiem ir tas, ka musulmaņi saglabāja un skaidroja Aristoteļa darbus. Rietumos interese par Aristoteli atdzima, tikai pateicoties arābu tulkojumiem, turklāt kā viņa filozofijas skaidrotāji tika pieaicināti paši musulmaņi, vispirmām kārtām Averroess, kura prestižs bija tik augsts, ka viduslaiku Rietumu autori viņu dēvēja vienkārši par “Komentētāju”.
Tālaika musulmaņu pasaulē zēni vispirms mācījās lasīt un rakstīt. Galvenā uzmanība bija pievērsta Korānam, tā vārsmas vajadzēja skandēt no galvas. Kad Korāns bija apgūts, varēja turpināt izglītību augstākā līmeņa skolās – medresēs. Nākamā izglītības pakāpe bija studēšana augstskolā. Ap 1000. gadu izglītoti bija aptuveni piektā daļa visu musulmaņu vīriešu.
Arābu medicīna
Arābu medicīna ārstniecības un slimnieku aprūpes jomā ievērojami apsteidza Rietumus. Persijas, Sīrijas un Ēģiptes lielāko pilsētu slimnīcu iekārtojums bija pārsteidzoši mūsdienīgs. Pacienti ar dažādām saslimšanām uzturējās atsevišķās palātās, bija aptiekas, slimnīcu ārsti apmācīja studentus, Arābu mediķi zināja, ka slimības izplatās infekcijas ceļā, tāpēc islāma zemēs liela vērība tika veltīta personiskajai higiēnai, tika būvētas pirtis.
Ibn Sīna (980-1037)
Eiropas ārsti izmantoja Ibn Sīnas jeb Avicennas pētījumus. Ibn Sīna sarakstīja grāmatas par medicīnu un filozofiju. Viņa galvenais sacerējums 14 sējumos „Medicīnas kanons” līdz pat 17. gadsimtam bija mācību līdzeklis Eiropas universitātēs.
Eiropas ārsti izmantoja Ibn Sīnas jeb Avicennas pētījumus. Ibn Sīna sarakstīja grāmatas par medicīnu un filozofiju. Viņa galvenais sacerējums 14 sējumos „Medicīnas kanons” līdz pat 17. gadsimtam bija mācību līdzeklis Eiropas universitātēs.
Ibn Sīna
Optika, ķīmija un matemātika
Par ievērojamiem atzīstami arī islāma pasaules zinātnieku sasniegumi optikā, ķīmijā un matemātikā. Musulmaņu fiziķi lika pamatus optikai kā zinātnes nozarei un izdarīja virkni nozīmīgu atklājumu, kas saistās ar palielināmā stikla darbības principu.
Islāma ķīmija izauga no hellēnisma grieķu dibinātās alķīmijas. Musulmaņu zinātnieku izdarīto eksperimentu rezultātā tika atklātas daudzas un dažādas vielas un savienojumi, tostarp ogļskābā soda, alauns, boraks, sudraba nitrāts, salpetris, kā arī slāpekļskābe un sērskābe.
Par musulmaņu matemātiķu lielāko sasniegumu uzskatāma ģeometrijas apvienošana ar indusu skaitļu zinātni. No Indijas kolēģiem patapinājuši to, ko rietumnieki dēvē par “arābu cipariem”, tostarp arī nulles jēdzienu. Islāma matemātiķi spēja izveidot decimālajā sistēmā balstītu aritmētiku un daudz ko paveica arī algebrā.
Musulmaņu matemātiķi apkopoja un padziļināja zināšanas visās tajās matemātikas nozarēs, kuras vēlāk tālāk attīstīja kristīgie Rietumi.
Islāma māksla
Svarīgi!
Musulmaņu mākslinieciskajiem centieniem raksturīgs izteikts eklektisms (no izciliem māksliniekiem vai vēsturiskiem stiliem aizgūtu stilistisko elementu izmantošana, apvienošana vai atdarināšana mākslas darbā vai mākslas virzienā).
Iedvesmu viņi galvenokārt smēlušies Bizantijas un Persijas mākslā, un no turienes aizgūtas daudzas islāma arhitektūras strukturālās iezīmes, piemēram, kupols, kolonna un arka. No persiešiem pārņemts sarežģītais, samākslotais ornamentācijas stils, kurš dekoratīvos nolūkos izmantots praktiski visos mākslas veidos.
Nozīmīgākais islāma mākslas veids bija arhitektūra; gleznotāju un tēlnieku centienus ierobežoja reliģiskas dabas aizspriedumi, kas vērsās pret cilvēka attēla radīšanu (musulmaņi uzskata, ka Allāham vienam pieder dievišķās radīšanas tiesības).
Islāma arhitektūras paraugi nebūt nebija tikai mošejas vien. Tika celtas arī pilis, skolas, bibliotēkas, privātās rezidences un slimnīcas.
Lielā Mošeja Kordovā (Kordova kļuva par musulmaņu varas simbolu Spānijā)
Islāma arhitektūras būtiskākie elementi bija:
- sīpolveida kupols,
- minarets,
- pakavveida arka,
- savērpta kolonna.
Kā dekorācija plaši tika izmantots akmenī cirsts ornaments, baltmelns svītrveida krāsojums, mozaīka un arābu raksts.
Pie musulmaņu mākslām jāmin arī krāšņu paklāju, zīda un brokāta audumu, kā arī gobelēna aušana, lielisku ādas izstrādājumu izgatavošana, metāla priekšmetu inkrustācija, stikla emaljēšana un keramikas apgleznošana.
Svarīgi!
Tā kā islāma mākslai nebija nekādas lomas reliģiskajā dzīvē, tā pamazām izvērtās arvien abstraktāka, tāpēc islāma māksla nereti šķiet daudz laicīgāka un “mūsdienīgāka” nekā jebkura cita seno laiku māksla.
Islāma civilizācijas nozīme
Vislielākā islāma civilizācijas nozīme Rietumu pasaules vēsturē saistās ar faktu, ka tā bija vienkārši varena sāncense un tādējādi izrādījās spēcīgs dzinulis. Bizantijas civilizācija tādai lomai nederēja, jo kristīgajiem Rietumiem bija pārāk tuva un pārāk vāja radiniece. Rietumnieki Bizantijas grieķus parasti uzskatīja par zemākstāvošiem ļautiņiem, savukārt musulmaņus viņi mēdza cienīt un no tiem baidījās. Patiesībā tam bija zināms pamats, jo savā zenītā islāma civilizācija neapšaubāmi bija viena no visu laiku dižākajām kultūrām. Neraugoties uz visai vājo organizāciju, tai ar reliģijas un sabiedrisko institūtu palīdzību izdevās apvienot tik atšķirīgas tautas kā arābi, persieši, turki, dažādas afrikāņu ciltis un indusi. Musulmanisma raksturīgākā iezīme bija saliedēta daudzveidība.
