Teorija

Viduslaiki ir laika posms (5. – 14. gs.), kad baznīca spēcīgi ietekmēja gandrīz katru cilvēka dzīves sfēru. Sākotnēji – viduslaiku sākumā – nepastāvēja atsevišķa mūzika, kas būtu šķirta no baznīcas.
Taču ar laiku viduslaikos izveidojās 2 atsevišķas mūzikas nozares: garīgā mūzika un laicīgā mūzika.
Viduslaiku garīgā mūzika attīstījās baznīcās un klosteros.
 
mūks ar grāmatu.jpg
Attēlā: Mūks ar grāmatu
  
Garīgā mūzika bija neatņemama mises – katoļu dievkalpojuma sastāvdaļa. Jau 6. gs. pāvests Gregors Lielais sastādīja stingri veidotu baznīcas dziesmu krājumu visam baznīcas gadam (baznīcas gads sākas ar 1. Adventi un beidzas ar Mirušo piemiņas dienu). 300 gadus pēc viņa nāves tie tika nosaukti par gregoriskajiem korāļiem jeb dziedājumiem. Dziedājumus mūki un klosteru zēni atskaņoja lēni, stiepti un monotoni, sākotnēji vienbalsīgi un latīņu valodā.
 
Otra mūzikas nozare ir laicīgā mūzika, kas radās līdz ar bruņniecības izveidošanos 11. – 14. gs. Tā īpaši dzīva kļuva vēlajos viduslaikos (12., 13. gs.), kad sāka veidoties viduslaiku pilsētas.
Atkarībā no tā, kur laicīgā mūzika tika izpildīta, tai bija 2 virzieni:
 
1. Trubadūru mūzika
  
trubadūrs ar lautu.jpg
Attēlā: Trubadūrs ar lautu 
Trubadūrs – "muzikālais bruņinieks", kurš bija cēlies no bagātām aprindām. Trubadūri dziesmās apdziedāja cēlu mīlestību un cieņu pret savu sirdsdāmu. Viņi bija savu dziesmu dzejnieki, komponisti un izpildītāji. Trubadūru dziesmas skanēja pilīs, bruņinieku svētkos un bagāto ļaužu izpriecās.
Kamēr dižciltīgo trubadūru dziesmās klausījās citi augstmaņi, vienkāršo tautu izklaidēja savi muzikanti.
 
Noklausies trubadūru mīlas dziesmu:
 
 
2. Žonglieri
Zemnieku ciemu un pilsētu laukumos, tirgus un baznīcas svētku dienās, vienmēr un visur, kur pulcējās daudz ļaužu, klāt bija arī ceļojošo muzikantu un aktieru grupas. Tie bija jau kopš agrajiem viduslaikiem uz Eiropas ceļiem sastopami muzikanti, spēlmaņi, žonglieri, dziedātāji, dejotāji, akrobāti un kumēdiņu rādītāji. Viņu dziesmas un akrobātika mijās ar dejām, cirka priekšnesumiem un dziesmām.
Žonglieris – nabadzīgs, klejojošs muzikants un dziedātājs viduslaikos, kas izpildīja citu sacerētas dziesmas.
Viņu izpildītā laicīgā mūzika nesaistījās ar baznīcas tradīcijām. Viņi izpildīja vienkāršas, vienbalsīgas dziesmas, taču ātrākā tempā nekā baznīcas svētās dziesmas. Ja baznīcas mūzika tika izpildīta latīņu valodā, tad trubadūru un žonglieru dziesmas skanēja tautas valodā.
 
Noklausies viduslaiku deju dziesmu "Tourdion" – vokāli instrumentālā izpildījumā.
 
 
Atsauce:
Konsultants kultūras vēsturē. Viduslaiki/Austra Avotiņa, Daina Blūma, Ilma Grauzdiņa, Zvaigzne ABC, 2000, 214. lpp.
Mūzika 7. klasei/Ilma Grauzdiņa, Imants Vasmanis./ Rīga: ZvaigzneABC, 2005.-143. lpp.
Mūzika 9. - 12. klasei. Ilma Grauzdiņa, Ēvalds Siliņs /, Rīga: ZvaigzneABC, 1998. - 280. lpp.
https://www.youtube.com/watch?v=Xk1W22yHLJQ. Arany Zoltan, Troubadur love song
https://www.youtube.com/watch?v=7eG41pUcEug. Short Tailed Snails, Tourdion - quand je bois du vin clairet
https://www.shutterstock.com/