Teorija

Viduslaiku karnevāli
Viena no spilgtākajām norisēm viduslaiku pilsētā bija karnevāli. Tie nedaudz vienmuļajā ikdienā ienesa prieku un emocionālu dzirksteli.
 
karnevāls.jpg
Attēlā: Viduslaiku karnevāls
Sākotnēji karnevāls bija kristiešu svētki, kas tika rīkoti pirms Lielā Gavēņa (starp Ziemassvētkiem un Lieldienām). Karnevāla tradīcija ietver sevī pārģērbšanos dažādās maskās, iešanu rotaļās un dejās, kas bija klātesošas jau viduslaikos. Karnevāla norisē var tikt iekļauti arī cirka elementi. To parasti rīko brīvā dabā, bet var tikt organizēts arī iekštelpās.
Šajos svētkos, īpaši vienkāršā tauta, līksmoja uz nebēdu. Iecienīti bija izspēlēt situācijas ar lomu maiņām – kungi pārģērbās par kalpiem un vienkāršie ļaudis centās saģērbties kungu tērpos.
 
Viduslaiku karnevālā skanēja tikai laicīgā mūzika, kuru izpildīja trubadūri, minnezingeri, žonglieri un citi viduslaiku muzikanti. Viņu atskaņotās dziesmas rakstura ziņā bija pretējas mūku izpildītajiem gregoriskajiem korāļiem. Tās bija ātras, spriganas, jautras, protams, arī lēnas un melanholiskas. Ja gregoriskie dziedājumi skanēja tikai latīņu valodā, tad viduslaiku laicīgās dziesmas bija tautai saprotamas, jo tās dziedāja tautas valodā. Skaņdarbu atskaņošanai viņi plaši izmantoja viduslaikos sastopamos mūzikas instrumentus.
 
Mūsdienu karnevāliem vairs nav sākotnējā reliģiskā nozīme. Šodien tā ir vienkārši populāra un jautra izklaide.
Mūsdienās Latvijā, līdzās mazākas nozīmes karnevāliem, ik gadu februārī tiek rīkots Starptautiskais masku tradīciju festivāls.
  
latv. maskas.jpg
Attēlā: Latviešu maskas
  
Festivāls ir masu pasākums ar muzikālu, mākslas un kultūras ievirzi.
Festivāli var būt dažāda veida un tematikas: mūzikas festivāls, piemēram, džeza mūzikas vai rokfestivāls, teātra festivāls, kino un pat alus festivāls, piemēram, Bavārijā Vācijā.
  
Tēmā "Bruņinieku laikmeta un mūsdienu mīlas dziesmas" ir aprakstīts Viduslaiku mūzikas festivāls, kas tiek rīkots Ventspilī 13. gs. celtajā Livonijas ordeņa pilī.
 
Ventspils ordeņa pils.jpg
Attēlā: Ventspils ordeņa pils
 
Šajā festivālā tiek atskaņota tikai viduslaiku garīgā un laicīgā mūzika.
 
Latviešu vokālā grupa "Schola Cantorum Riga" izpilda gregorisko korāli "Gaudeamus".
 
 
Ieskats viduslaiku laicīgajā instrumentālajā mūzikā.
  
 
Citi mūzikas festivāli Latvijā
1. Tematiski tuvākais festivāls Viduslaiku mūzikas festivālam ir Starptautiskais senās mūzikas festivāls – ikgadējs elegants festivāls, kurš norisinās Rīgas baznīcās, koncertzālēs, kā arī izcilākajā baroka pilī Baltijā – Rundāles pilī. Krāšņos baroka tērpos tiek atskaņota baroka (17. gs.) komponistu meistardarbi.
 
2. Ļoti plaši apmeklēts ir starptautiskais elektroniskās mūzikas festivāls "Summer Sound" Liepājā.
3. Starptautiskais alternatīvās mūzikas un mākslas festivāls "LabaDaba", iekļaujot mākslas un sporta aktivitātes.
4. Dažāda žanra mūzika tiek pārstāvētā starptautiskajā festivālā "Positivus" Salacgrīvā.
 
Atsauce:
https://www.shutterstock.com/
https://en.wikipedia.org
https://www.youtube.com/watch?v=TvJP_2lUpHI. Gaudeamus - Schola Cantorum Riga
https://www.youtube.com/watch?v=TvJP_2lUpHI. HurryKen Productions, Music Les Compagnongs du Gras Jambon
Svetlana Mahovskaya / Shutterstock.com 
jorisvo / Shutterstock.com