Ziemassvētki ir svētki, kuros svin ziemas saulgriežus un Jēzus Kristus dzimšanu.
Tautiskajās tradīcijās Ziemassvētki sākas 21. vai 22.decembrī, kad diena ir visīsākā un nakts visgarākā, kad sākas astronomiskā ziema. Saulgriežu svinēšana ir veltīta gaismai, tādēļ visās dziesmās, rotaļās un izdarībās tiek daudzināta Saule.
Latviešu gadskārtā simboliski šie ir ļoti svarīgi svētki, jo tiek veikti rituāli, lai atbrīvotos no visa ļaunā un dotu ceļu visam labajam. Mūsdienās ir svarīgi saprast un turpināt senās tradīcijas un vērtības. Ziemas saulgriežos ir dažādas svētku nodarbes.
Mājas rotāšana ar puzuriem, salmu un tupeņu saulītēm. Puzurs simbolizēja sauli, un vienmēr bija jāpakar tā, lai tas visu laiku grieztos.
Ķekatās iešana latviešu gadskārtā ir no Mārtiņiem līdz Meteņiem, bet visvairāk ap Ziemassvētku laiku. Ķekatās iešana mudina ļaudis nepadoties tumsai un ļaunumam, vairo prieku un nes sētā auglību un svētību.
Latviešu gadskārtā simboliski šie ir ļoti svarīgi svētki, jo tiek veikti rituāli, lai atbrīvotos no visa ļaunā un dotu ceļu visam labajam. Mūsdienās ir svarīgi saprast un turpināt senās tradīcijas un vērtības. Ziemas saulgriežos ir dažādas svētku nodarbes.
Mājas rotāšana ar puzuriem, salmu un tupeņu saulītēm. Puzurs simbolizēja sauli, un vienmēr bija jāpakar tā, lai tas visu laiku grieztos.
Ķekatās iešana latviešu gadskārtā ir no Mārtiņiem līdz Meteņiem, bet visvairāk ap Ziemassvētku laiku. Ķekatās iešana mudina ļaudis nepadoties tumsai un ļaunumam, vairo prieku un nes sētā auglību un svētību.
Bluķa vilkšana aplī pa māju, lauku un kaimiņu sētām simbolizēja visu gada neveiksmju savākšanu. Pēc tam bluķi sadedzina, lai vietā nāk jaunais un labais.
Ziemassvētku mielastā raksturīgākie ēdieni ir cūkas šņukurs, zirņi, pupas un putraimu desas. Galvenais ēdiens ir koča – grūbu putra ar žāvētu speķi.
Dziedāšana, iešana rotaļās, ciemošanās, zīlēšana, dejošana ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Daudzas ziemas saulgriežu dziesmas var pazīt pēc piedziedājuma „kaladū, kaladū”.
Ziemassvētku mielastā raksturīgākie ēdieni ir cūkas šņukurs, zirņi, pupas un putraimu desas. Galvenais ēdiens ir koča – grūbu putra ar žāvētu speķi.
Dziedāšana, iešana rotaļās, ciemošanās, zīlēšana, dejošana ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Daudzas ziemas saulgriežu dziesmas var pazīt pēc piedziedājuma „kaladū, kaladū”.
Svarīgi!
Tautiskās jeb tradicionālās dziesmas tiek izpildītas arī mūsdienīgā, neierastā skanējumā.
Mūsdienās Ziemassvētkos visbiežāk rotā māju, pušķo eglīti, cep piparkūkas, gatavo dāvanas un svētku mielastu. Ziemassvētku dziesmas sveču gaismā rada šo svētku īpašo un mierpilno noskaņu, kas ļauj izjust ģimenes kopību.
Iemācies dziedāt no galvas latviešu komponista Mārtiņa Brauna dziesmu ar Māras Zālītes dzeju „Veltījums”! Noklausies šo dziesmu koncertierakstā un fragmentā no kinofilmas "Ziemassvētku jampadracis"!
Iemācies dziedāt no galvas latviešu komponista Mārtiņa Brauna dziesmu ar Māras Zālītes dzeju „Veltījums”! Noklausies šo dziesmu koncertierakstā un fragmentā no kinofilmas "Ziemassvētku jampadracis"!
Nevaru es atcerēties,
Kas tas ir, kas tumsā laistās,
Kas tas ir, kas tumsā laistās,
Nevaru es atcerēties,
Atceros es tikai vienu,
Tas ar tevi ļoti saistās.
Kas tas ir, kas tumsā laistās,
Kas tas ir, kas tumsā laistās,
Nevaru es atcerēties,
Atceros es tikai vienu,
Tas ar tevi ļoti saistās.
Vai tas bija mums un zuda,
Kas tur tagad tumsā laistās.
Arvien siltāk, arvien spožāk,
Tas ar tevi ļoti saistās,
Tas ar tevi saistās.
Kas tur tagad tumsā laistās.
Arvien siltāk, arvien spožāk,
Tas ar tevi ļoti saistās,
Tas ar tevi saistās.
Kristīgajā tradīcijā Ziemassvētki ir no 24. līdz 26. decembrim, kad svin Dieva dēla Jēzus Krista piedzimšanu. Ziemassvētku gaidīšanas laiks tiek saukts par Adventi. Kristīgā jeb sakrālā mūzika visīpašāk skan baznīcā.