3. Ziemas saulgrieži jeb Ziemassvētki

Senie latvieši ziemas saulgriežus svinēja 20. un 21. decembrī. Tas ir laiks, kad gada garākā nakts beidzas un dienas sāk kļūt garākas. Tāpēc cilvēki šo brīdi uzskatīja par gaismas uzvaru pār tumsu.

 

Kad Latvijā izplatījās kristietība, Ziemassvētkos sāka svinēt arī Jēzus Kristus piedzimšanu.

Lielākā daļa kristiešu pasaulē uzskata, ka Jēzus piedzima 25. decembrī. Arī Latvijā šī tradīcija ir pieņemta, un no 24. līdz 26. decembrim mēs svinam kristiešu Ziemassvētkus. 24. decembri dēvē par Ziemassvētku vakaru, 25. decembri sauc par Pirmajiem, bet 26. decembri — par Otrajiem Ziemassvētkiem.

 

Lai gan svētku dienas ir vairākas, lielākā daļa ģimeņu Ziemassvētkus svin 24. decembra vakarā. Katram ir savas tradīcijas, bet daudzās mājās gatavo piparkūkas un pīrāgus, rotā eglīti, iededz sveces un klausās Ziemassvētku mūziku. Svētku noskaņu rada arī Ziemassvētku dziesmas un pantiņi.

Protams, bērni ļoti gaida Ziemassvētku vecīti, kurš atnes dāvanas un liek nodeklamēt kādu svētku dzejolīti.

 

Ziemassvētku laikā cilvēki apmeklē dievkalpojumu vai koncertus baznīcā, bet citur tiek turpinātas senās latviešu tradīcijas, piemēram, bluķa vilkšana.

Tāpēc mūsdienās Ziemassvētkos sastopamas gan senlatviešu, gan kristīgās paražas.

 

Latvijā dzīvo arī pareizticīgie. Viņi Ziemassvētkus svin vēlāk — no 6. līdz 8. janvārim, jo izmanto citu kalendāru.

 

Daudziem cilvēkiem Ziemassvētki ir ģimenes svētki, kad visi var būt kopā un baudīt mieru. Dažas ģimenes pēdējos gados izvēlas doties ceļojumā, lai pavadītu svētkus citā vidē — piemēram, aizbrauc uz Lapzemi pie Ziemassvētku vecīša.

 

 

• Latviešu Ziemassvētku svinēšanā mūsdienās savijas gan senlatviešu ziemas saulgriežu tradīcijas, gan kristīgie svētki;
• Senāk cilvēki gāja ķekatās, vilka un dedzināja bluķi;
• Mūsdienās Ziemassvētki vairāk ir ģimenes svētki – rotājam māju, pušķojam eglīti un klājam bagātīgu galdu, kurā mēdz būt vismaz 9 ēdieni.

• Advente sākas ar Svētā Niklāva dienu – 6. decembri;
• Gandrīz katrā pilsētā ir Ziemassvētku tirdziņš;
• Svinībās ēd slaveno Stollen kēksu, lielās piparkūkas un dzer dažādus karstos dzērienus.

• Ziemassvētku kūku — Christmas pudding — gatavo jau Adventes sākumā;
• No seniem laikiem pie durvīm vai lustras karināti āmuļi – ja divi cilvēki satiekas zem tiem, sabučojas veiksmei;
• Lielbritānijā radās arī Ziemassvētku pastkaršu sūtīšanas tradīcija;
• 25. decembrī iedzīvotāji skatās un klausās karaļa vai karalienes uzrunu.

• Galvenais svētku tēls ir Ziemassvētku rūķis Jultomte;
• Tradicionālais ēdiens – Ziemassvētku šķiņķis (Julskinka).

• Ļoti populārs ēdiens ir rīsu putra ar sviestu un kanēli;
• Norvēģiem ir arī īpašs kūts (šķūņa) rūķis Fjøsnissen, kuram svētkos atstāj trauciņu ar putru.

• Svētkos noteikti ēd jūras veltes un saldo ruleti Bûche;
• Svinības bieži papildina ar dzirkstošu dzērienu.

• 22. decembrī notiek ļoti gaidītā Ziemassvētku loterija;
• 24. decembrī ģimenes mielojas ar tītaru un dažādiem saldumiem;
• Pusnaktī daudzi dodas uz baznīcu;
• Bērni dāvanas saņem 6. janvārī, ko atnes trīs Austrumu gudrie. Tajā dienā notiek arī svinīga parāde.

• Gada nogalē cep pīrāgu vasilopita, kurā ieliek monētu;
• Ja kādam gabaliņā ir monēta, viņu Jaunajā gadā sagaida laime.

• Ziemassvētku priekšvakarā galdā liek 12 ēdienus, bet ne gaļu;
• Ēdienreizes sākumā dala oblāti – neraudzētas mīklas plāksnīti;
• Zem galdauta liek sienu, lai atgādinātu par Jēzus piedzimšanu;
• Noslēgumā velk salmus un zīlē – garākais salms nes laimi.

• Ziemassvētki ilgst no 21. decembra līdz 6. janvārim;
• Ļoti svarīgi ir sagatavot svētku ēdienus: cūkas cepeti, desas, kāpostus, pupas un zirņus.

• Daudzās pilsētās (piemēram, Japānā) ir redzamas Ziemassvētku egles;
• Kristiešu valstīs, piemēram, Dienvidkorejā un Filipīnās, Ziemassvētkus svin līdzīgi kā Eiropā;
• Tomēr daudz svarīgāki ir Mēness kalendāra Jaungada svētki, kas tiek svinēti citā laikā.

 

Ziemassvētku dziesmas ir neatņemama svētku tradīciju daļa, un katrai tautai ir savas īpašās dziesmas, kas atspoguļo tās kultūru un vērtības.

Pasaulē plaši pazīstama ir austriešu dziesma “Klusa nakts, svēta nakts” (Stille Nacht), vācu dziesma “Ak, eglīte” (O Tannenbaum), ukraiņu izcelsmes “Ziemassvētku zvaniņi” (Ščedriks / Carol of the Bells), britu dziesma “Mēs vēlam priecīgus Ziemassvētkus” (We Wish You a Merry Christmas), amerikāņu dziesma “Zvaniņš skan” (Jingle Bells), franču “Mazais Ziemassvētku vecītis” (Petit Papa Noël), puertorikāņu “Priecīgus Ziemassvētkus” (Feliz Navidad), itāļu “Tu nāc no zvaigznēm” (Tu scendi dalle stelle), poļu “Klusā nakts” (Cicha noc), lietuviešu “Ak, Ziemassvētki” (Oi kalėda, kalėda) un igauņu “Ziemassvētku egle” (Jõulupuu).

 

Latvijā īpaši populāras ir dziesmas “Sidrabiņa lietiņš lija”, “Jūs, bērniņi, nāciet”, “Piparkūkas danco”, “Mazu brīdi pirms”, “Uzsniga sniedziņš balts”, “Zvani un sveces”, “Nakts”, “Eglīte smaržo un mirdz (Eglīte)”, “Veltījums”, “Circenīša Ziemassvētki” u.c., kuras tiek dziedātas ģimenēs, skolās un koncertos, veidojot sirsnīgu Ziemassvētku noskaņu un saglabājot bagātās svētku tradīcijas.