19. gadsimts Latvijas teritorijā bija daudzveidīgu jauninājumu laiks:
- dzimtļaudis kļuva par brīvu zemnieku kārtu.
- attīstījās modernā sabiedrība, saimniecība un kultūrvide.
- aizsākās latviešu nacionālā kustība un latviešu nācijas veidošana.
- dzimtļaudis kļuva par brīvu zemnieku kārtu.
- attīstījās modernā sabiedrība, saimniecība un kultūrvide.
- aizsākās latviešu nacionālā kustība un latviešu nācijas veidošana.
- veidojās tautas izglītības sistēma, tika atvērtas pagastskolas un draudzes skolas; turīgie latvieši devās uz studijām Tērbatas universitātē.
Lielu ieguldījumu latviešu nacionālās kultūras attīstībā 19. gs 2. pusē sniedza jaunlatvieši.
Jaunlatvieši - latviešu inteliģences pārstāvji; pirmās tautas atmodas kustība (1850 - 1880), kuras mērķis bija veicināt latviešu izglītotību.
Būtiskākais jaunlatviešu devums bija kultūras jomā – literārās valodas izkopšana, folkloras vākšana un izpēte, nacionālās mākslas veidošana.
Baumaņu Kārlis (Kārlis Baumanis) bija pirmais latviešu tautības profesionālās oriģinālmūzikas komponists, Latvijas valsts himnas “Dievs, svētī Latviju” vārdu un mūzikas autors.
Krišjānis Valdemārs dibināja Ainažu jūras skolu.
Krišjānis Barons, pazīstams kā Dainu tēvs, izveidoja latviešu tautas dziesmu krājumu "Latvju dainas".
Juris Alunāns veidoja un attīstīja latviešu literāro valodu, bagātinot latviešu leksiku ar aptuveni 600 vārdiem.
Juris Neikens organizēja pirmos latviešu dziedāšanas svētkus Dikļos (1864), dibināja latviešu nacionālo stāstniecību.
Tautskolotājs 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē bija cienījamākais cilvēks visā apkārtnē, jo bija izglītots un savas zināšanas nodeva jaunajai paaudzei.
Tautskolotājs, mūsdienu izpratnē, ir vispārizglītojošās pamatskolas skolotājs. Tas ir novecojis vārds, ko mūsdienās lieto reti vai nelieto nemaz.
Pirmos izglītotos latviešu mūziķus darbam latviešu skolās sagatavoja
- Vidzemes skolotāju seminārs Valmierā, bet vēlāk Valkā Jāņa Cimzes vadībā.
- Kurzemes skolotāju seminārs Irlavā Jāņa Bētiņa vadībā.
Pievēršot lielu uzmanību audzēkņu muzikālajai attīstībai, visi priekšmeti divgadīgajā mācību procesā, izņemot reliģiju un latviešu valodu, tika mācīti vācu, vēlāk krievu valodā.
Jānis Cimze (1814 - 1881)
Pirmais profesionāli izglītotais latviešu mūzikas darbinieks, profesionālās mūzikas aizsācējs:
- ievērojams pedagogs, tautasdziesmu vācējs un apdarinātājs, koru kustības balstītājs un veicinātājs, kaismīgs publicists un muzikāli sabiedrisks darbinieks.
- izglītojies Vācijā.
- viņa audzēkņu vidū ir daudzi ievērojami kultūras un sabiedriskie darbinieki: Auseklis, Juris Neikens, Baumaņu Kārlis un citi.
- mūža darbs ir lielais krājums "Dziesmu rota" 8 daļās, kurā iekļautas latviešu tautasdziesmu apdares korim “Lauka puķes” un cittautu komponistu darbi “Dārza puķes”. „Dziesmu rota” bija pirmais nacionālais repertuārs koriem.
Klausies latviešu tautasdziesmu "Rīga dimd" Jāņa Cimzes apdarē!
Iemācies un zini dziedāt no galvas latviešu tautasdziesmas "Pirmodienu silta saule", "Pērkonītis", "Strauja, strauja upe tecēj", "Ej, saulīte, drīz pie Dieva!"!
Jānis Bētiņš (1830 - 1912)
Latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs, ērģeļu būves meistars:
- saukts arī par "Kurzemes mūzikas tēvu", vadījis un organizējis koru darbību.
- skolotāju seminārā izveidojis orķestri.
- pirmo dziesmu svētku virsdiriģents.
1873. gadā organizētie Pirmie Vispārējie latviešu dziesmu svētki bija simbolisks pasākums nacionālās pašapziņas un vienotības stiprināšanā, kas kļuva par tradīciju.
Atsauce:
https://www.vardnica.lv, Svešvārdu vārdnīca
http://lnvm.lv, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvieši 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā: nacionālā pašapziņa, kultūra un sabiedriskā dzīve
https://www.lmic.lv, Latvijas mūzikas informācijas centrs, Jānis Cimze
https://enciklopedija.lv, Nacionālā enciklopēdija, Mūzika Latvijā
https://lv.wikipedia.org, Brīvā enciklopēdija, Jānis Bētiņš; Pērkonītis ducināja
https://www.dziesmas.lv, Pirmodienu silta saule; Ej, saulīte, drīz pie Dieva; Strauja, strauja upe tecēj
Attēli:
"Jānis Bētinš" (12.09.2021), autors nezināms
"Jānis Cimze" (12.09.2021), autors nezināms
https://www.youtube.com, Riga dimd, Koris Pa Saulei