Teorija

Dziesmu un deju svētki ir tradicionāls kultūras pasākums, kas notiek reizi četros vai piecos gados Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Triju Baltijas valstu Dziesmu svētki ir UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Katrā no valstīm svētku noslēguma koncerts norisinās brīvdabas estrādē.
Latvijā pirmie Dziesmu svētki notika Rīgā 1873. gadā. Sākotnējā tradīcija bija amatieru koru a capella (bez instrumentāla pavadījuma) dziedāšana profesionālu diriģentu vadībā. Dziesmu svētki Latvijā parasti notiek Rīgā reizi piecos gados, jūnijā vai jūlijā.

Kopš 1948. gada svētkos iekļauta arī tautas deju kolektīvu dalība, bet kopš 1960. gada Latvijā atsevišķi tiek rīkoti Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Latvijā dziesmu un deju svētkos piedalās ap 30 000 dalībnieku - kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras grupas, etnogrāfiskie ansambļi, tautas mūzikas ansambļi, lauku kapelas, koklētāju ansambļi, lietišķās un tēlotājas mākslas studijas, vokālie ansambļi, amatierteātri un ārvalstu kolektīvi. Visnozīmīgākā loma svētkos ir koriem un deju kolektīviem. Svētku laikā Rīgas ielās notiek visu dalībnieku gājiens tautastērpos.
 
EvijaF  Shutterstock.png
 
Daugavas stadiona laukumā dažādus deju rakstus veido deju kolektīvu dalībnieki, bet dziesmu lielkoncerti notiek Mežaparka Lielajā estrādē.
 
Wikipedia_dziesmu_svetki_2008.png
 
Mežaparka Lielā estrāde tiek pārbūvēta. Darbu plānots pabeigt līdz 2023. gadam, kad Dziesmu un deju svētki atzīmēs 150. gadadienu. Estrādē būšot pasaulē lielākā kora tribīne, kurā vienlaikus varēs atrasties 13 000 koristu.
 
Ingus Kruklitis    Shutterstock.png
 
Tāpat kā Latvijai, arī Lietuvai un Igaunijai Dziesmu svētki ir tautas vienotības un varenības apliecinājums. Svētku norise visās Baltijās valstīs ir līdzīga – vienas vasaras nedēļas ietvaros notiek koncerti un dalībnieku parādes gājiens tautastērpos. Baltijas valstīs dziedāšanas, dejošanas tradīcija un tautastērpa loma ir daudz spēcīgāka nekā Ziemeļvalstīs.
 
Kopš 1995.gada notiek Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki - katru reizi citā dalībvalstī. Šo kordziedāšanas svētku izveidotājs bija latviešu kordiriģents Imants Kokars. 2015.gadā tie atkal norisinājās Latvijā, pulcējot apmēram 8000 koristus no 8 valstīm.
Atsauce:
https://unesco.lv/lv, Kultūra, Nemateriālais kultūras mantojums
https://enciklopedija.lv, Nacionālā enciklopēdija, Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki
https://kulturaskanons.lv, Dziesmu svētki
https://www.lsm.lv, Ziemeļvalstu dziesmu svētki
https://academia.lndb.lv, Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku dalībnieku ekspresinterviju analīze.
Attēlu autori: EvijaF, Wikipedia, Ingus Kruklitis