Dziesmu un deju svētki ir tradicionāls kultūras pasākums, kas notiek reizi četros vai piecos gados Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. 2003. gadā svētkus atzina par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu un 2008.gadā iekļāva UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) - Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija.
Svētku iekļaušana UNESCO meistardarbu sarakstā nozīmē, ka valstij ir pienākums rūpēties par to saglabāšanu, veicinot to pētniecību un atpazīstamību.
Baltiešu dziedāšana koros un ansambļos izplatījās jau 18. gadsimtā, ko veicināja dziesmu svētku popularitāte Rietumeiropā.
Svarīgi!
Baltijā Dziesmu un deju svētki sākotnēji tika organizēti:
- Igaunijā 1869. gadā.
- Latvijā 1873. gadā.
- Lietuvā 1924. gadā.
Pirmie Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika Rīgā 1873. gadā no 26. līdz 29. jūnijam:
- kopkorī dziedāja 45 kori.
- tika pacelts svētku karogs “Līgo”.
- notika dziesmu svētku dalībnieku gājiens un garīgo dziesmu koncerts Rīgas Domā.
Latvijas svētku karogs "Līgo"
Dziesmu un deju svētku ideja, vērtība un norise mūsdienās visās Baltijas valstīs ir līdzīga.
1. Svētki ir tautas vienotības un varenības apliecinājums.
2. Svētki ir ilggadīgi un masveidīgi.
3. Svētku tradīcijās apvienojas gan gadsimtu gaitā pārbaudītās, gan jaunās vērtības.
4. Vairāku gadu izkoptās prasmes profesionālu mākslinieku vadībā demonstrē desmitiem tūkstošu amatieru dziedātāju un dejotāju.
5. Vairāku dienu garumā norisinās tautu mākslas tradīciju krātuves parāde.
6. Notiek plaša mēroga koncerti, festivāli un visu svētku dalībnieku gājieni tautastērpos.
7. Svētku repertuāri atspoguļo plašo mūzikas tradīciju klāstu, sākot no senākajām tautas dziesmām līdz mūsdienu kompozīcijām.
8. Svētku noslēguma koncerti norisinās brīvdabas estrādēs.
9. Svētki parasti notiek reizi četros, piecos gados, jūnijā vai jūlijā.
Dziesmu un deju svētku gājiens
Svētku gājiens dodas pa galvenajām galvaspilsētas ielām. Parasti visi dalībnieki tērpjas tautastērpos. Ielu malās pulcējas tūkstošiem cilvēku, kas ar uzmundrinājuma saucieniem sveic gājiena dalībniekus.
Latvijas svētku dalībnieku gājiens tautastērpos
Latvijas svētku noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē, Rīgā
1. Straujā ekonomiskā attīstība.
2. Ekonomiskās un sociālās izmaiņas.
3. Dalībnieku skaita samazināšanās.
4. Cilvēku pārcelšanās no laukiem uz pilsētām, uz dzīvi citās valstīs.