Par n - tās pakāpes sakni no skaitļa a sauc tādu skaitli b, kuram bn=a.
an=b,jabn=a.
 
Skaitli \(n\) sauc par saknes rādītāju, skaitli \(a\) sauc par zemsaknes izteiksmi.
Ja \(n\) ir pāra skaitlis, tad an eksistē tikai tad, ja a≥0.
Ja \(n\) ir nepāra skaitlis, tad an eksistē visām \(a\) vērtībām.
Piemērs:
Aprēķini saknes
164=2,jo24=16−0,0013=−0,1,jo−0,13=−0,001113=1,jo113=1026=0,jo026=0
1n=1  (jebkuras pakāpes sakne no 1 ir 1 ) un 0n=0 (jebkuras pakāpes sakne no 0 ir 0).
Svarīgi!
Nepāra pakāpes sakne ir definēta visiem reāliem skaitļiem ( arī negatīviem).
Pāra pakāpes sakne ir definēta tikai nenegatīviem skaitļiem ( pozitīviem skaitļiem un 0).
Piemērs:
Aprēķini saknes
−83=−2,jo−23=−8
−164 nav definēta, jo neeksiste tāds reāls skaitlis, kuru kāpinot \(4\) pakāpē iegūtu \((-16)\)
Sakņu īpašības
an⋅bn=a⋅bnanbn=abnak⋅mn⋅m=aknamn=an⋅man⋅bk=ak⋅bnn⋅k
(visas šīs īpašības ir dotas matemātikas eksāmena formulu lapā)