Ja izteiksmju reizinājums ir vienāds ar nulli, tad vismaz vienam no reizinātājiem ir jābūt vienādam ar nulli. Ja \(f(x)g(x)=0\), tad \(f(x)=0\) vai \(g(x)=0\).
 
Pielīdzinot katru reizinātāju nullei, šāds vienādojums reducējas uz divu vai vairāku vienādojumu atrisināšanu. Tad sākotnējā vienādojuma atrisinājums ir atsevišķo vienādojumu atrisinājumu apvienojums.
Metodes būtība - vienu sarežģītu vienādojumu pārveido par diviem vai vairākiem vienkāršākiem vienādojumiem.
 
Trigonometrisko vienādojumu var sadalīt reizinātājos, iznesot pirms iekavām kopīgo reizinātāju.
Piemērs:
Atrisini vienādojumu tgx⋅ctg2x=tgx
 
1) Pārveidojam vienādojumu tā, lai labajā pusē būtu \(0\)
tgx⋅ctg2x−tgx=0
 
2) Pirms iekavām iznes kopīgo reizinātāju tgx
tgx⋅ctg2x−1=0
 
3) Tā kā reizinājums ir vienāds ar nulli, tad vismaz viens no reizinātājiem ir vienāds ar \(0 \)tgx=0,tadx=πn,n∈ℤ\(\)
vai
ctg2x−1=0ctg2x=12x=π4+πk|:2x=π8+π2k,k∈ℤ
Pārbaudām, vai iegūtās saknes apmierina tg un ctg definīcijas apgabalu.
ctgπn nav definēts. Tātad pirmā no iegūtajām saknēm neder.
Atbilde: x=π8+π2k,k∈ℤ
Trigonometrisko vienādojumu var sadalīt reizinātājos ar grupēšanas metodi.
Piemērs:
Atrisini vienādojumu tgx⋅cosx+5=cosx+5tgx
 
Visus saskaitāmos pārnes uz vienādojuma kreiso pusi un no pirmā un pēdējā saskaitāmā pirms iekavām iznes tgx:
 
tgx¯cosx+5−cosx−5tgx¯=0tgx(cosx−5)+5−cosx=0tgx(cosx−5)−(cosx−5)=0cosx−5(tgx−1)=0
 
Dotais vienādojums reducējas uz divu trigonometrisko vienādojumu atrisināšanu.
cosx−5=0cosx=5∅,jo−1≤cosx≤1
vai
tgx−1=0tgx=1x=π4+πn,n∈ℤ
 
Atbilde: x=π4+πn,n∈ℤ
Trigonometrisko vienādojumu var sadalīt reizinātājos, izmantojot kvadrātu starpības formulu.
Piemērs:
cosxtg2x−3=0cosxtgx−3tgx+3=0cosx=0x=90°+180°n,n∈ℤvaitgx−3=0tgx=3x=60°+180°k,k∈ℤvaitgx+3=0tgx=−3x=−60°+180°t,t∈ℤ
Pirmā no iegūtajām saknēm nepieder tgx definīcijas apgabalam. Kā zināms, x≠90°+180°n,n∈ℤ
 
Atbilde:
x=60°+180°k,k∈ℤx=−60°+180°t,t∈ℤ
Atsauce:
Materiālu sagatavoja. Mg. math. Laima Baltiņa