Īstu daļveida racionālu funkciju var sadalīt elementārdaļās, t. i., izteikt to kā elementārdaļu summu ar nenoteiktiem koeficientiem.
1) Katrai reālai vienkāršai saknei atbilst elementārdaļa Ax−a.
2) Reālai saknei ar kārtu \(k\) (\(k>1\)) atbilst \(k\) elementārdaļas A1x−a+A2x−a2+...+Akx−ak.
 
 
Aplūkosim piemēru otrajam veidam, kurā saucēja saknes kārta ir \(k=2\).
Piemērs:
Sadali elementārdaļās izteiksmi 2x−3x2−2x+1.
Risinājums.
Vispirms sadala reizinātājos saucēju. Saucējs ir starpības kvadrāts. Saucēja sakne \(x=1\) ir otrās kārtas sakne:
x2−2x+1=x−12=x−1x−1.
 
Uzraksta sadalījumu elementārdaļās: 
2x−3x2−2x+1=2x−3x−1x−1=Ax−1+Bx−12
 
Tā kā ir tikai divi koeficienti, pieraksta vienkāršības dēļ otro koeficientu apzīmē ar \(B.\)
Lai noskaidrotu \(A\) un \(B\), vienādo elementārdaļu saucējus:
 
2x−3x2−2x+1=A(x−1x−1+Bx−122x−3x2−2x+1=Ax−1+Bx2−2x+1
 
Tā kā daļas ir vienādas, to saucēji arī ir vienādi, tad vienādiem jābūt arī skaitītājiem:
2x−3=Ax−A+BAx−A+B=2x−3
 
Zināms, ka uzrakstītā vienādība izpildās jebkurai \(x\) vērtībai.
1) \(x\) vietā ievietosim sakni
Ja \(x=1\), tad
A⋅1−A+B=2⋅1−3B=−1
 
2) Lai iegūtu \(A\) vērtību, var rīkoties dažādi.
Mēs ievietosim iegūto \(B\) vērtību un izvēlēsimies \(x=0\)
A⋅0−A−1=2⋅0−3−A+1=−3−A=−2A=2
 
Tātad dotās funkcijas sadalījums elementārdaļās ir:
2x−3x2−2x+1=2x−1+−1x−122x−3x2−2x+1=2x−1−1x−12
 
Atsauce:
Materiālu sagatavoja Mg. math. Laima Baltiņa
Dainis Kriķis. Kārlis Šteiners. Matemātiskās analīzes elementi vidusskolai. 2. daļa. izm. 19.- 20. lpp.
Idejas autors Toms Akmens, Tukuma Raiņa ģimnāzijas matemātikas un fizikas skolotājs