Ja doti divi punkti M1x1;y1 un M2x2;y2, kas pieder taisnei, var uzrakstīt taisnes vienādojumu.
Caur diviem punktiem novilktas taisnes *vienādojums x−x1x2−x1=y−y1y2−y1
Ja kāds no saucējiem ir vienāds ar nulli, tad vienādojumam nav jēgas.
  • Ja x2−x1=0, tad taisne ir paralēla \(Oy\) asij un taisnes vienādojums ir x=x1.
  • Ja y2−y1=0, tad taisne ir paralēla \(Ox\) asij un taisnes vienādojums ir y=y1.
Piemērs:
Sastādi taisnes vienādojumu, ja tā iet caur punktiem A(3;-2) un B(5;1).
Ievietojam punktu koordinātas vienādojumā
x−xAxB−xA=y−yAyB−yAx−35−3=y−-21−-2x−32=y+23
Ievēro, ka abi saucēji nosaka taisnes virziena vektora koordinātas: AB→=2;3.
 
Pārveidojot, iegūst taisnes vispārīgo vienādojumu.
x−32=y+233x−3=2y+23x−9=2y+43x−2y−13=0
 
Izsakot mainīgo \(y\), var iegūt taisnes vienādojumu ar virziena koeficientu \(y=kx+b.\)
3x−2y−13=0−2y=−3x+13|:−2y=3x2−132
Redzam, ka virziena koeficients k=32 un krustpunkts ar \(Oy\) asi ir −132=−6,5
Ja ir doti divi punkti, kas pieder taisnei, un nepieciešams atrast tikai taisnes virziena koeficientu, tad aprēķina funkcijas pieaugumu pret argumenta pieaugumu.
 
*Vienādojums dots matemātika I formulu lapā. Augstākajā matemātikā šādā veidā pierakstītu taisnes vienādojumu sauc par taisnes kanonisko vienādojumu.
 
Atsauce:
Materiālu sagatavoja Mg. math. Laima Baltiņa, JTV skolotāja