Teorija

Lielāko Ēģiptes sabiedrības daļu veidoja zemnieki, jo Ēģipte bija zemkopju valsts.  
Valdnieks un ierēdņi pārvaldīja valsti un gādāja par tās drošību.
Amatnieki darināja skaistus un vajadzīgus priekšmetus.
Tirgotāji devās uz tālām zemēm, lai atvestu dažādas lietas, kas nebija pašu zemē.
Savukārt zemnieki paēdināja visu tautu - visas sabiedrības grupas.
 
DSC_5083.JPG
Attēlā: Zemnieki lauku darbos. Senās Ēģiptes sienas gleznojums - freska.
 
Zemnieki dzīvoja un strādāja laukos – abpus Nīlas krastiem bija izvietojušies zemnieku ciemi. Zemes apstrādāšanai izmantoja koka arklu, ko vilka vērši. (Skat. att. iepriekš.) Kad tīrums bija apsēts, tam pāri dzina aitu un kazu ganāmpulku, lai iebradātu sēklu augsnē.
Pusi no ražas vajadzēja atdot valstij, kas veidoja labības uzkrājumu iespējamiem neražas gadiem.
Labības vārpas zemnieki nogrieza ar sirpjiem.
 
BN-VN913_bkrvgr_P_20171011145738.jpg
Attēlā: Labības griešana ar sirpi. Senās Ēģiptes sienas gleznojums - freska.
 
Graudus no vārpām atdalīja, dzenot vārpu klājienam pāri ēzeļus un vēršus. Pēc tam labību vētīja, lai no graudiem atdalītu pelavas.
Tīrumos audzēja arī zirņus, pupas, lēcas, sinepes. No liniem ieguva arī linsēklu eļļu, ko ēģiptieši vērtēja īpaši augstu. 
Ēģiptieši bija pārliecināti, ka sēt labību, stādīt vīnogulājus cilvēkiem iemācījis dievs Ozīriss.
 
Osiris...jpg
Attēlā: Tā ēģiptieši iztēlojās dievu Ozīrisu. Senās Ēģiptes sienas gleznojums - freska.
 
Zemnieki turēja arī citus mājlopus – govis, aitas un cūkas. Ēģiptē bija pazīstamas vairākas liellopu sugas. Senos attēlos redzami vērši un govis ar gariem un taisniem ragiem, gan arī ar īsiem, pusmēness veida ragiem. Bija arī govis bez ragiem. Zīmējumos attēloti balti, brūni, melni un raibi liellopi.
 
images.jpg
Attēlā: Vēršiem Senajā Ēģiptē bija īpaša nozīme - tie tika uzskatīti arī par svētiem dzīvniekiem. Senās Ēģiptes cilnis.
 
Zirgus, tāpat arī kamieļus, plaši sāka audzēt tikai 2.gt.p.m.ē. Zirgus jūdza kauju un medību ratos, kā arī izmantoja karaspēkā jātnieku vienībās.
Plaši tika audzēti putni - zosis, pīles, vistas, baloži, kā arī dzērves, gulbji, pelikāni un pāvi. Tos turēja gan skaistumam, gan uztura vajadzībām.
Ēģiptiešu pamatēdiens bija miežu plāceņi, putras, saknes un dārzeņi, daudz uzturā lietoja zivis – ceptas, vārītas, kaltētas.
Galvenā taukviela bija eļļa. Uzturā daudz lietoja arī svaigus un žāvētus augļus, kā arī ķiplokus un sīpolus.
 
21bb1824b7faf9bd410e2187bf7c8141.jpg
Attēlā: Senās Ēģiptes freskā iespējams izpētīt, kāda pārtika tika piegādāta faraona galmā.
 
Zemnieku galdā gaļa parādījās tikai svētku reizēs. Cūkgaļa tika uzskatīta par „netīru”, tādēļ to ēda tikai paši trūcīgākie cilvēki un vergi. (Ja ēģiptieši nejauši pieskārās cūkai, tad ar visām drēbēm kāpa upē šķīstīties.)
Iecienīts bija piens, rūgušpiens un siers. No miežiem ēģiptieši prata arī brūvēt alu, ko lietoja slāpju dzesēšanai.
Vienīgā saldviela bija medus. Ļaudis vāca savvaļas bišu medu. Senajā Ēģiptē jau agri sāka ierīkot dravas, visbiežāk to darīja tempļos dzīvojošie. No medus gatavoja saldu dzērienu. Ēģiptieši medu pievienoja mīklai un cepa saldas maizītes.
 
123-1.jpg
 
Zemnieki dzīvoja ciemos un apstrādāja katrs savu zemes gabaliņu. Tā lielums bija aptuveni viens hektārs. Lielie zemes īpašumi piederēja tempļiem, valdniekam un augstmaņiem. Tos apstrādāja rentnieki, parādnieki, algādži un vergi. Ja pietrūka darbaspēka, piespieda strādāt arī brīvos zemniekus.
Zemniekiem bija jāatdod noteikta daļa no ražas, mājlopiem, pārtikas un citiem ražojumiem kā nodeva valdniekam.
Sava daļa pienācās arī dieviem, lai tie būtu labvēlīgi - zemnieki nesa uz templi labību, mājputnus, linus un jaunlopus.
Lai varētu aprēķināt nodevu lielumu, rakstveži uzskaitīja visu: zemi, inventāru, augļu kokus, izmērīja un pierakstīja ražas lielumu.
No valdnieka klētīm izsniedza pārtiku ierēdņiem, karaspēkam, valdnieka būvdarbos nodarbinātajiem  brīvajiem un vergiem. No tiem izsniedza pabalstus atraitnēm un bāreņiem.
 
valleyofthekings.jpg
Attēlā: Zemnieki, beidzoties lauku darbu sezonai, piedalījās gan piramīdu, gan valdnieku kapeņu būvniecībā attēlā redzamajā Valdnieku ielejā.
 
Faraonam bija tiesības norīkot tautu bezmaksas darbos.
Parasti tie bija ne tikai kapeņu būvdarbi, bet arī piļu vai tempļu celtniecība, ceļu ierīkošana, lielo kanālu un ūdenskrātuvju rakšana. Faraona darbu laikā to veicēji atradās valsts apgādē.
Zemnieki dzīvoja pieticīgi, jo nekādu lielo mantu nespēja sakrāt - zemnieku lauciņi bija mazi, un daļa ražas bija jāatdod valdniekam.
Savas mītnes zemnieki būvēja no saulē kaltētiem ķieģeļiem. Jumts bija no niedrēm vai palmu lapām. Grīdu veidoja māla klons.
Zemnieki nevarēja mainīt dzīvesvietu bez ierēdņu atļaujas.
 
clothing_1.jpg
Attēlā: Zemāko kārtu ļaužu apģērbs bija ļoti vienkāršs un trūcīgs.
Ēģiptiešu zemnieki nēsāja ap gurniem apsietu audekla gabalu - kaut ko līdzīgu priekšautam, kas sniedzās gandrīz līdz ceļiem.
Sievietes tērpās garā, piegulošā kleitā, ko uz pleciem saturēja lence. Visiemīļotākais bija balta lina
apģērbs. Apavus zemnieki nevalkāja.
Ēģiptieši bija ļoti tīrīgi. Viņi valkāja tīri izmazgātas drānas. Vara traukus, no kā tie dzēra, viņi mazgāja katru dienu.
 
Atsauce:
https://www.crystalinks.com/egyptfarming.jpg
https://si.wsj.net/public/resources/images/BN-VN913_bkrvgr_P_20171011145738.jpg
https://i.pinimg.com/originals/5f/67/12/5f6712a653b6e3f71d37a950e744e158.jpg
https://encrypted-tbn0.gstatic.com/images?q=tbn%3AANd9GcSOauv3gXZ6wXNxOfTA4WfodjdbicdvDwhYxw&usqp=CAU
https://i.pinimg.com/originals/21/bb/18/21bb1824b7faf9bd410e2187bf7c8141.jpg
https://dmpnews.org/wp-content/uploads/2019/04/123-1.jpg
https://www.ancient-origins.net/sites/default/files/field/image/valleyofthekings.jpg
https://www.ducksters.com/history/ancient_egypt/clothing_1.jpg
Vēsture pamatskolai. Senie laiki./ Sarmīte Goldmane, Aija Kļaviņa, Ināra Misāne, u.c. - Rīga, Zvaigzne ABC, 2008.
Aizvēsture un seno laiku vēsture./ Velta Pāvulāne, Armands Vijups. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.